Iesaki rakstu:

Tikai pāris cilvēki līdz šim bija atļāvušies publiski izteikties par nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus un viņa brāļa, nu jau izbijušā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka Kaspara Bunkus kopējo noziedzīgo „biznesu”. Nu jaunajā Lato Lapsas grāmatā „Hiēnu banda” publicēts dokuments, kas liek domāt, ka šie izteikumi nav bijuši bez pamata.

„Tas tiešām ir fakts – ja neskaita Mihaila Uļmana un Alda Gobzema intervijas, neviens cits nekad nav atļāvies publiski, skaidri un nepārprotami izteikties par “hiēnu bandas” īpatno “biznesu”. Neviens nekad nav minējis konkrētus faktus, publicējis dokumentus, atskaņojis ierakstus – viss ir palicis tikai runu līmenī,” grāmatā raksta Lato Lapsa.

Taču... līdz ar Mārtiņa Bunkus slepkavību tiek parauts vaļā gals arī šim maisam. No sabiedrības slēptajos krimināllietas materiālos, kas tagad publiskoti grāmatā „Hiēnu banda”, atrodamas, piemēram, nogalinātā maksātnespējas administratora mātes Daces Bunkusas oficiāli, “pret parakstu” sniegtas liecības, kas datētas ar 2020. gada 15. jūliju – tātad sniegtas vairāk nekā divus gadus pēc slepkavības.

Nu jau arī Dace Bunkusa piemin gan “Vienotību”, gan “ievērojamas naudas summas”, ko Mārtiņš Bunkus pārskaitījis Romualdam Vonsovičam. Ārkārtīgi zīmīga ir nogalinātā maksātnespējas administratora mātes norāde – “2019. g. pavasarī Kaspars Bunkus bija pateicis, ka tieši viņš bija devis “darbu”, cik es sapratu – maksātnespējas jomā”. “Darba devējam” izmeklētāji šai sakarā nevienu jautājumu neuzdod, norādīts jaunajā grāmatā.

Beigu beigās tomēr izrādās, ka nav dūmu bez uguns. Kasparam Bunkum neviens oficiālas apsūdzības neuzrāda, protams, arī nekādu operatīvo informāciju viņam neviens neatklāj, taču vispirms Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītāju no šī “biznesam” tik noderīgā amata aizrotē uz citu, par ko viņš ir sašutis līdz šai baltai dienai, un tad arī pienāk 2018. gada 28. jūnijs, kad Valsts ieņēmumu dienestā tiek parakstīts rīkojums “Par K. Bunkus atbrīvošanu no amata”.

Zīmīgi, ka šis rīkojums tiek parakstīts divas nedēļas pēc tam, kad Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā ir saņemts šāds ziņojums:

“Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka p. i. pulkvežleitnantam V. Ivanovam

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas vecākās inspektores virsleitnantes I. L. Doņinas

ZIŅOJUMS

2018. gada 30. maijā ap plkst. 08.30 Rīgā, Aizsaules ielā 1, a/m Land Rover Range Rover ar v/n MB-39 notika Mārtiņa Bunkus, personas kods 210280-XXX, slepkavība.

Par augstāk minēto faktu 2018. gada 30. maijā tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11511001018 pēc Krimināllikuma 117. panta 3. punkta, 9. punkta un 10. punkta.

Veicot operatīvās darbības pasākumus, Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktā kārtībā, tika noskaidrots, ka M. Bunkus un viņa brālis VID darbinieks Kaspars Bunkus, personas kods 120877-XXX, mēģināja ietekmēt uz VID darbiniekiem saistībā ar lēmuma atbalstīšanu maksātnespējas procesos.”

„Tātad – melns uz balta, pamatojoties tieši uz tiem operatīvās darbības pasākumiem, no kuriem, kā rāda iesniegumi par “draudiem” un “nomelnošanu”, jau kopš 2013. gada ir baidījies Kaspars Bunkus, nedaudz kroplā latviešu valodā ir atzīts: brāļi Bunkus patiešām ir mēģinājuši ietekmēt Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus saistībā ar lēmuma atbalstīšanu maksātnespējas procesos. Citiem vārdiem sakot – tieši tas, par ko publiski ir runājuši Mihails Uļmans un Aldis Gobzems,” norāda jaunās grāmatas autors Lato Lapsa.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google