Iesaki rakstu:

Kaislības nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenē ir situšas tik augstu vilni, ka viņa māte Dace Bunkusa mēģinājusi panākt kriminālprocesu sākšanu pret abiem pārpalikušajiem dēliem, turklāt īpaši nopietnas apsūdzības izvirzītas bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam Kasparam Bunkum, - to atklāj Lato Lapsas jaunā grāmata „Hiēnu banda”.

Grāmatā detalizēti aprakstīts, ka Daces Bunkusas iesniegumi met ļoti tumšu ēnu uz vecāko dēlu Kasparu un viņa “pastāvošo ietekmi tiesībsargājošajās iestādēs un citās valsts struktūrās, kā arī attiecībā uz kriminālprocesa virzītāju”.

Tieši cik melnu? Dace Bunkusa raksta skaidri un nepāprotami: “Kaspars Bunkus varētu būt personīgi ieinteresēts, lai noteikta informācija nenonāktu policijas rīcībā, un tiesībsargājošajām iestādēm būtu nekavējoties jāveic atbilstošas darbības, lai krimināllietas ietvaros tiktu iegūta visa šī informācija un dokumenti.”

Grāmatā „Hiēnu banda” detalizēti aprakstīts, ka šī ietekme acīmredzami ir bijusi pietiekama, lai Valsts policija, prokuratūra un citas iestādes faktiski nereaģētu uz Daces Bunkusas aprakstītajiem faktiem, pamudinot viņu jau 2023. gada pavasarī vērsties pie ģenerākprokurora Jura Stukāna ar “iesniegumu par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

Lai kādu priekšstatu par emocionālu nestabilitāti radītu iesnieguma autore, pārbaudāmu faktu tajā ir vēl vairāk, izteiktie apgalvojumi un pieņēmumi – vēl daudz nopietnāki:

“Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam

Rīga, 2023. gada 17. aprīlī

Ņemot vērā, ka esmu saskārusies ar to, ka mans dēls Kaspars Bunkus, personas kods 120877-XXX, iespējams, ietekmē dažādu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, vēršos ar iesniegumu pa tiešo pie Jums, ģenerālprokurora Jura Stukāna, lai Jūs veiktu nepieciešamos pasākumus, pārbaudes un likuma priekšā uzraudzītu amatpersonas un prokurorus, kas veiks pārbaudi par Kaspara Bunkus darbībām, lai tiktu novērsti likumpārkāpumi, kas ir Jūsu vadītās iestādes galvenais uzdevums.

Kaspars Bunkus ir bijusī VID amatpersona. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, pēc pēdējām Kaspara Bunkus iesniegtajām amatpersonas deklarācijām, Kaspara Bunkus rocība ir bijusi aptuveni EUR 20 000, viņam nav bijušas kapitāldaļas uzņēmumos, nav piederējuši īpašumi, bijusi tikai VID alga un nenozīmīgi nelieli uzkrājumi.

Cik man zināms, visu šo laiku kopš aiziešanas no VID Kaspars Bunkus nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību, nav bijis ne dalībnieks ne amatpersona nevienā no uzņēmumiem. Kaspars Bunkus sēdē bāriņtiesā 2020. gadā manā un bāriņtiesas locekļu klātbūtnē bija norādījis, ka darbojas bezpeļņas biedrībā un ne ar ko citu nenodarbojas, ienākumus negūst (man ir šīs sēdes ieraksts).

Neskatoties uz to, ka Kaspars Bunkus atstāja VID amatu bez ievērojamiem līdzekļiem un visu šo starpposmu ne ar ko oficiāli nav nodarbojies, 2022. gadā viņš pēkšņi ir kļuvis par patiesā labuma guvēju veselos septiņos uzņēmumos:

1)   SIA Strianese invest, reģistrācijas numurs 40103453565;

2)   SIA ADELO COMMERCE, reģistrācijas numurs 40203138466;

3)   SIA Hotel Operator, reģistrācijas numurs 40103213950;

4)   SIA “Bunkus Birojs”, reģistrācijas numurs 40003667039;

5)   AS Strianese Holding, reģistrācijas numurs 40203138131;

6)   SIA RĪGA Holding, reģistrācijas numurs 40103614023;

7)   SIA Strianese projects, reģistrācijas numurs 40103453724.

Saskaņā ar šo uzņēmumu gada pārskatiem par 2021. gadu, tātad gadu pirms Kaspars Bunkus ir kļuvis par šo uzņēmumu patiesā labuma guvēju, šo uzņēmumu gada pārskata bilances aktīvu pozīcijas kopsumma sastāda EUR 8,4 miljonus, šiem uzņēmumiem kontos ir nauda EUR 2,3 miljoni un šiem uzņēmumiem pieder nekustamie īpašumi ar bilances vērtību EUR 2,6 miljoni.

Viens no nekustamajiem īpašumiem, kas pieder šiem uzņēmumiem, konkrēti SIA Strianese projects, ir man faktiski izkrāptā viesnīca Dzirnavu ielā 2, Rīgā. Lai gan es šo viesnīcu biju izveidojusi un par to ir informācija arī publiski, man tā tika atņemta dažādu shēmu rezultātā un maksātnespējas procesu rezultātā. Šajās lietās bija iesaistīts arī Andrejs Škarupins [pēcāk tiesā Kapars Bunkus pēc ilgākas tielēšanās nosauc viņu par savu informācijas avotu], kurš saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, iespējams, ir iesaistīts dažādu lietu “kārtošanā” tieši VID. Cik man zināms, šī persona, iespējams, VID pārstāv ļoti daudzus uzņēmumus uz pilnvaras pamata.

Savukārt cits uzņēmums, SIA Hotel operator, nopirka dzīvokli, par kuru prettiesiski atskaitīja PVN, lai arī dzīvoklis nebija saistīts ar saimniecisko darbību, un pēc tam šo dzīvokli uzdāvināja Ojāram Bunkum, kurš tur arī dzīvo.

Vēl viens uzņēmums, SIA “Bunkus birojs”, ir saņēmis ievērojamus līdzekļus no “Trasta komercbankas” likvidācijas, ar to arī ir izskaidrojams ievērojamais skaidras naudas līdzekļu apjoms šī uzņēmuma kontā. Kāds sakars Kasparam Bunkus ir ar šo biroju un “Trasta komercbankas” likvidāciju, man nav skaidrs, un manā ieskatā šie jautājumi būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.

Lai arī pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības manas attiecības ar Kasparu Bunkusu pasliktinājās līdz tādam līmenim, ka mēs nesarunājamies, taču iepriekš es par saviem ģimenes locekļiem, viņu nodarbošanos un īpašumiem esmu zinājusi pietiekami daudz, un man nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem Kaspars Bunkus oficiāli varētu būt ieguvis šādus aktīvus. Vienīgais iespējamais izskaidrojums manā ieskatā ir tāds, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, kurus Kaspars Bunkus šādā veidā cenšas legalizēt.

Man ir pieejama tikai publiska informācija, un manā ieskatā jau no šīs publiskās informācijas var izsecināt pietiekami daudz. Savukārt prokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir dažādi resursi, ar kuriem noskaidrot patiesību par šiem uzņēmumiem un par to, kā Kaspars Bunkus tos ir ieguvis un vai šādā veidā nav legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Man grūti iedomāties, ka Kaspara Bunkus rīcībā oficiāli būtu varējuši būt tik ievērojami naudas līdzekļi, lai tos iegādātos darījuma veidā. Savukārt, ja tie ir iegūti citā veidā, lētāk, nekā būtu šo aktīvu vērtība, būtu jāprasa, kā tas ir izskaidrojams, vai personas, kas tos atsavināja Kasparam Bunkus, nesaprata šo uzņēmumu vērtību vai varbūt Kaspars Bunkus šīs personas apkrāpa?

Savukārt, ja Kaspars Bunkus patiesībā jau iepriekš ir bijis saistīts ar šiem uzņēmumiem, taču oficiāli nav bijis ne patiesais labuma guvējs, ne jebkā citādi iesaistīts šajos uzņēmumos, iespējams, šeit bez noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ir saskatāms arī cits noziedzīgs nodarījums – patiesā labuma guvēja slēpšana.

Saistībā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pastāv prezumpcija, ka personai ir jāpierāda līdzekļu izcelsme.

Daudzās lietās pat par krietni mazākiem līdzekļiem ir tikuši uzsākti kriminālprocesi, izdalītas lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra ir ieņēmusi tādu nostāju, ka personām ir ļoti grūti pierādīt līdzekļu izcelsmi.

Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad kriminālprocesā izņemti līdzekļi EUR 10 000 apmērā ilgstoši netiek atdoti, lai gan persona ir varējusi iesniegt policijā un prokuratūrā informāciju par to, ka šī persona ir izņēmusi dividendes un izņēmusi šādus naudas līdzekļus no bankas.

Tāpat ir dzirdēti daudz un dažādi gadījumi, kad policija, prokuratūra, VID, bankas rūpīgi un skrupulozi pēta katru eiro, līdz pēdējam centam, savukārt šādā kliedzošā gadījumā, par kuru es vēstu šajā iesniegumā, kad bijusī valsts amatpersona ar apšaubāmu reputāciju ir pēkšņi kļuvusi stāvus bagāta ar miljonos mērāmiem aktīviem un neviens neko nav pārbaudījis.

Tādējādi man nav saprotama šī īpašā attieksme pret Kasparu Bunkus un viņa klajais tiesiskais nihilisms un visatļautība. Arī Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā tika izņemti skaidras naudas līdzekļi EUR 200 000 apmērā, kuri tika ļoti ātri atdoti Mārtiņa Bunkus tēvam. Neviens neveica jebkādas darbības, lai pārbaudītu šo līdzekļu izcelsmi, un šie līdzekļi tika prettiesiski atdoti Ojāram Bunkum, kuram nebija nekādu tiesību tos saņemt. Vēl jo vairāk, Ojārs Bunkus slēpa, ka šādi līdzekļi ir saņemti, un nav tos deklarējis VID.

Uzskatu, ka tā ir Krimināllikumā paredzētā piesavināšanās, un tiku vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, taču bez rezultātiem. Iestādes uzskatīja, ka tas ir civiltiesisks strīds, šeit būtu jāuzdod retorisks jautājums, vai tiešām, piemēram, gadījumā, kad uzņēmuma grāmatvedis pārskaitītu no uzņēmuma naudas līdzekļus vai paņemtu skaidras naudas līdzekļus, policija un prokuratūra arī atbildētu, ka nekāda piesavināšanās nav notikusi, ejiet, prasiet atdot līdzekļus civilprocesā tiesā?

Vai, piemēram, policijas darbinieks paņemtu operatīvās darbības līdzekļus (tādi gadījumi ir bijuši, un par to ir bijušas krimināllietas) vai maksātnespējas administrators paņemtu uzņēmuma līdzekļus (arī par to ir bijušas krimināllietas), tad, pēc līdzīgas loģikas, arī šajos gadījumos būtu nevis krimināllietas, bet šie līdzekļi būtu jāprasa atpakaļ civilprocesā.

Uzskatu, ka tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra nevarētu ignorēt šajā iesniegumā minētos faktus. Cik man zināms citās lietās, ja tiek izņemta nauda vai kādas personas iegūst īpašumus, saņem naudas pārskaitījumus, gan iestādes, gan bankas prasa smalki par visu atskaitīties.

Tāpat bez rezultāta esmu vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par to, ka uzreiz pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības tika iztīrīti viņa seifi kredītiestādēs, kuros bija ievērojami naudas līdzekļi un dokumenti. Manā rīcībā ir fotogrāfijas (pēc pieprasījuma varu Jums tās nodot), kurās ir redzams, ka no seifiem tiek ņemtas paciņas ar EUR 500 banknotēm, grūti pat iztēloties, cik precīzi naudas tur varēja būt, bet skaidrs, ka tās ir ievērojamas summas, visticamāk, mērāmas simtos tūkstošos vai miljonos.

Cik man zināms, arī šie līdzekļi iespējams, ir nonākuši Kaspara Bunkus rīcībā. Iespējams, tieši šos līdzekļus viņš tagad legalizē caur šiem uzņēmumiem. Neviena no iesaistītajām personām, kas izņēma līdzekļus no seifiem, šos līdzekļus, cik man zināms, nav nekur deklarējušas.

Par šo lietu policijas amatpersona, pie kuras bija šis iesniegums, pati man norādīja, ka viņam nav resursu un kompetences izmeklēt šādas lietas, ka viņš nesaprot, kādēļ viņam tāda lieta ir iedota, ka šī lieta būtu jāskata kopā ar Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Man ir šīs sarunas ar policistu ieraksts, kuru pēc Jūsu pieprasījuma var Jums nodot. Tāpat šīs sarunas laikā policists teica, ka viņu (policistu) vai mani, iespējams, dēļ šīs lietas noklausās.

Man tika prasīts, lai es pasaku, kādi dokumenti bija seifos, tad varēšot ierosināt lietu. Uzskatu, ka tas ir absurdi, tas viss bija jānoskaidro policijai, nevis man. Pēc analoģijas, ja manā rīcībā būtu informācija par slepkavību, proti, es būtu redzējusi vai redzējusi video, kur kāds tiek nogalināts, vai man arī policija prasītu, lai es viņu vietā meklēju līķi, un tikai tad varēs uzsākt lietu?

Mani šokē arī tas, ka jau vairākkārtīgi biju norādījusi uz Kaspara Bunkus prettiesiskajām darbībām, taču ne policija, ne prokuratūra nav tās izvērtējusi. Tāpat arī publiski daudzkārt ir izskanējusi informācija par Kaspara Bunkus apšaubāmo reputāciju un iesaisti pretlikumībās, taču tā vietā, lai kāds to pārbaudītu, tieši pretēji, Kaspars Bunkus jūtas nesodāms un atklāti legalizē savus noziedzīgi iegūtos līdzekļus, kamēr citām personām bankas, VID, tiesībsargājošās iestādes liek atskaitīties par katru centu. Kaspars Bunkus vienā brīdī var kļūt par miljonāru, neko nedarot, un nevienam nerodas nekādi jautājumi.

Tāpat pie manis ir nonākusi informācija, ka Kaspara Bunkus bijusī sieva un bērnu māte, kura vispār nestrādā un negūst ienākumus un kurai nav bijuši nekādi aktīvi un uzkrājumi, iespējams, kopā ar Kaspara Bunkus bērniem dzīvo Nicā, Francijā [nu jau viņa ir mirusi, nāves iemesls nav publiski zināms un arī rada jautājumus]. Arī šādā veidā, iespējams, iegādājoties īpašumu Francijā, Kaspars Bunkus ar savas bijušās sievas palīdzību ir, iespējams, legalizējis noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

Manā rīcībā nav resursu, lai noskaidrotu informāciju par Francijas īpašumu. Kasparam Bunkus arī nav nekāda pienākuma sniegt man atbildes, taču policija gan var nopratināt gan Kasparu Bunkus, gan Egiju Bunkus, un, uzdodot jautājumus par bijušās sievas un bērnu dzīvesvietu, tāpat policija var pieprasīt informāciju Francijas varasiestādēm. Tāpat policijai ir operatīvā darba metodes, ar kurām noskaidrot šādu informāciju.

Cik man zināms, Kaspars Bunkus bija arī, iespējams, iegādājies Mercedes Benz džipu melnā krāsā, vismaz EUR 100 000 vērtībā, ar kuru pārvietojās. Arī šajā gadījumā man nav iespēju noskaidrot, kam pieder šī automašīna, ar kuru pārvietojās Kaspars Bunkus un par kādiem līdzekļiem tā ir iegādāta, savukārt policijai gan ir visas iespējas šādu informāciju noskaidrot.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lūdzu veikt pilnīgu un visaptverošu pārbaudi par Kaspara Bunkus iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, patiesā labuma guvēja nenorādīšanu, piesavināšanos, krāpšanu, amatpersonu ietekmēšanu, vajadzības gadījumā ierosinot krimināllietas, piemērojot arestu mantai, izdalot atsevišķi lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kā arī lūdzu veikt pārbaudi par amatpersonu bezdarbību, kuras jau iepriekš esmu informējusi par Kaspara Bunkus darbībām un kuras nav veikušas savus pienākumus un apzināti vai bezdarbības dēļ palaidušas visu šo informāciju garām. Cik man zināms, Kasparam Bunkus ir senas saites VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī un prokuratūrā, lūdzu nenodot šos faktus pārbaudīt šīm iestādēm.

Norādu, ka esmu gatava ierasties un liecināt, kā arī iesniegt visus manā rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā par maniem iepriekš iesniegtajiem iesniegumiem un amatpersonām, kuras to ir izskatījušas.

Ar patiesu cieņu, Dace Bunkusa.”

Tiesa, kā atklāj grāmata, ģenerālprokurors par iesniegumā minētajiem faktiem nav licies ne zinis.

„Domājams, grūti atrast Latvijas iedzīvotāju, kurš pēc Jēkabpils traģēdijas nebūs sapratis, cik bezjēdzīgi ir vērsties ar iesniegumiem pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jura Stukāna un cerēt, ka no tā būs kaut mazākā jēga. Kaut no visiem iepriekš citētajiem dokumentiem un pieminētajiem faktiem nav īpašu šaubu – ne tikai milzīgas naudas summas ir ieslīdējušas atsevišķu “hiēnu bandas” locekļu kabatās, bet ir pievākti un, kā izriet no slepkavības krimināllietas materiāliem, nav nonākuši izmeklēšanas rīcībā arī būtiski, varbūt pat ļoti nozīmīgi dokumenti. Izmeklētāji pret to ir izturējušies visnotaļ iecietīgi – lai neteiktu, ka acīmredzami nolaidīgi,” teikts grāmatā.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google