„Hipotēku bankas” pamatkapitāla palielināšana bijusi nepieciešama arī Dombrovsku ģimenes firmas kredīta dēļ
L. Lapsa29.06.2012.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes un viņa padomnieces Sandras Bukanes ģimenes uzņēmumam Land Development nākamā gada pavasarī Swedbankai, kura saskaņā ar paša Dombrovska valdības ziņu iegādājusies līdz šim premjera ģimenes firmai būtisku labvēlību izrādījušās Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfeli, jāatdod vairāk nekā 1,25 miljoni latu. Kā rāda uzņēmuma gada pārskats, visa 2011. gada laikā tas Hipotēku bankai no šīs iespaidīgās summas atdevis tikai 3184 latus. Pēc visa spriežot, arī šī kredīta mazticamās atdošanas noteiktajā termiņā dēļ bija nepieciešama bankas pamatkapitāla palielināšana par 25 miljoniem latu no valsts līdzekļiem.
Pietiek jau pērn informēja par valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas saudzīgo un izprotošo attieksmi pret premjera Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgo neveiksmīgo nekustamā īpašuma projektu biznesu, tam ļaujot trīs gadus nemaksāt milzīgā kredīta pamatsummu.
Tikmēr pat valstiskā banka ilgāku saudzēšanas periodu premjera un viņa padomnieces ģimeņu biznesam nav varējusi noteikt, un nu Land Development 2011. gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, norādīts, ka līdz 2013. gada 10. martam uzņēmumam jāatdod veseli divi Hipotēku bankas izsniegtie kredīti – Ls 102 750, kas 2006. gadā izsniegti zemesgabala iegādei Ādažu novadā, un Ls 1 155 339, kas 2007. gadā izsniegti projekta Edgari tālākas attīstības finansēšanai.
Premjera un viņa padomnieces ģimeņu uzņēmuma 2011. gada pārskats gan rāda, ka Swedbank, kas ar Dombrovska valdības ziņu iegādājusies Hipotēku bankas kredītportfeli, ir mazas cerības noteiktajā termiņā atgūt no Dombrovsku ģimenes uzņēmuma visu kredīta summu, - 2011. gadu uzņēmums jau atkal beidzis ar zaudējumiem (šoreiz Ls 61 670 apmērā; gadu iepriekš – Ls 57 835).
Savukārt savas nākotnes izredzes uzņēmums oficiāli raksturo ar vārdiem: „2012.gadā plānots turpināt pārdošanu un nomu vai īri projektā Vējziedi un turpināt darbu pie projektiem Vējlauki un Palkavnieki. 2012.gadā plānots turpināt darbu pie starpniecības un apsaimniekošanas pakalpojumiem nekustamā īpašuma sfērā.”
Kā jau ziņots, pašlaik Dombrovska valdība neatklāj summu, par kādu Hipotēku bankas daļas tiek pārdotas Swedbank un SEB bankai. Taču zināms, ka tieši saistībā ar premjera ģimenes biznesam izsniegtajam aizdevumam līdzīgu šaubīgo kredītu īpatsvaru pirms pārdošanas bankas kapitālu no valsts līdzekļiem nācās palielināt par 25 miljoniem latu – summu, kas 20 reizes pārsniedz Dombrovska ģimenes biznesam aizdoto summu. Tieši līdzīgu šaubīgo kredītu dēļ arī neesot iespējams pateikt, kādu precīzi summu par pārdotajām bankas daļām saņems valsts.
Kā zināms, Hipotēku banka ievērojamas summas aizdevusi arī citām ar politiku cieši saistītām personām: tā, piemēram, aizdevums bijušā premjera Valda Birkava biznesam kredītiestādei, kā ziņojuši mediji, nesis miljonos lēšamus zaudējumus.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un Bukanes dzīvesbiedrs Indulis.
Pats Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem uzņēmumam Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus, un sakarā ar uzņēmuma skumīgajiem darbības rezultātiem aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu. Iepriekš bija noteikts, ka Dombrovskim tas jāsaņem atpakaļ šā gada 25. jūnijā, bet nu kā jaunais termiņš noteikts 2015. gada 31. decembris.
Šo faktu, kas atrodams Land Development 2011. gada pārskatā, pats premjers gan centās noklusēt. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke Pietiek piektdien paziņoja, ka premjers par savām finansēm neko papildus ikgadējā amatpersonas deklarācijā sniegtajām ziņām skaidrot nevēloties.
Arī Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kurš vēl nesen Pietiek pārstāvim personiski bija atsūtījis apjomīgu apcerējumu par bankas daļējo pārdošanu, ne uz kādiem jautājumiem saistībā ar Dombrovsku ģimenes kredītu atbildēt nevēlējās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
