Homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz

Iesaki rakstu:

2012. gada 31. oktobrī Rīgā

Ētikas komisija

LĒMUMS

Ētikas komisija konstatēja, ka:

[1.] Partijas biedrs Ilgvars Kuncītis 2012. gada 17. oktobrī biedru elektroniskajā sarakstē – [email protected] – nosūtīja vēstuli, kurā norādīja „mūs pašus "čakarē" kaut kādi "slimie eiroliberāļi" , kas bieži vien izrādās prasti pediņu un lezbiešu aģenti”.

[2.] Par iepriekšminētās rīcības atbilstību partijas Ētikas kodeksam Ētikas komisija 2012. gada 18. oktobrī ierosināja lietu. Komisija lūdza I.Kuncītim atbilstoši Ētikas kodeksa 3.8. apakšpunktam sniegt elektroniski rakstveida paskaidrojumus līdz 2012. gada 2. novembrim plkst.15-00. Ētikas komisija brīdināja I.Kuncīti, ka ir lūgusi atslēgt Jūsu elektronisko pastu no Vienotības biedru sarakstes; šajā sakarā lūdzu Jūsu viedokli par Jūsu rīcības atbilstību partijas Ētikas kodeksa 2.2., 2.8-2.10. apakšpunktiem, kā arī uzaicināja uz komisijas sanāksmi 2012. gada 31. oktobrī plkst.17-00.

[3.] Ētikas komisijas loceklis G.Puriņš apspriedās ar partijas ģenerālsekretāru par iespējamiem pagaidu risinājumiem I.Kuncīša un līdzīgas rīcības gadījumos, saņemot ģenerālsekretāra ieteikumu komisijai lūgt atslēgt pieeju I.Kuncītim no biedru sarakstes. Komisija nolēma lūgt ģenerālsekretāru pagaidām liegt I. Kuncītim pieeju partijas biedru sarakstēm 2012. gada 18. oktobrī, nosūtot ģenerālsekretāram attiecīgu protokola elektronisku izrakstu. I.Kuncītis no sarakstes neatslēdza. Ģenerālsekretārs mutvārdos informēja, ka I.Kuncītim pieeju sarakstei neliegs bez atsevišķa valdes lēmuma.

[4.] I.Kuncītis paskaidrojumus 2012. gada 27. oktobrī elektroniskā veidā nosūtīja sarakstē – [email protected]. Paskaidrojumos I.Kuncītis norādīja, ka „Man nav nekāda vēlēšanās spēlēties vienā smilšu kastē ar tik pārspīlēti liberāliem un nestabilas seksuālās orientācijas cilvēkiem.” [..] Protams, ka nenoskatīšos uz visu notiekošo no malas un labprāt arī dalīšos savos iespaidos ar kādu "ieinteresētu" masu mēdiju. Pirms 2012. gada 31.oktobra sēdes un tās laikā komisijas sekretārs veica tālruņa zvanu I.Kuncītim, kurš atteicās no tiesībām apmeklēt komisijas sēdi.

[5.] Komisija lēmumā neanalizē norādes uz homoseksuālismu, kā arī nepauž nekādi attieksmi pret to. Komisijas ieskatā vārds „pediņš”[1.] laikmetīgā latviešu valodā nepārprotami ir pejoratīvs vārds ar stilistiski ekspresīvu nelabvēlīgu konotāciju, kas pauž riebumu, nosodījumu un nicinājumu; šī vārda lietošana publiskā telpā konkrētajā kontekstā norāda uz vēlmi provocēt nievāšanu, citu cilvēku cieņas aizskaršanu.

[6.] Ētikas komisija jau 2012. gada 10. oktobra lēmumā (Engīzera lieta) norādīja, ka Eiropā ir noturīga tiesiska tradīcija, ka politiķi ir pakļauti plašākai kritikai ne kā citi sabiedrības locekļi [2.], kas nozīmē, ka arī partijas biedri ir pakļāvuši iekšējai plašākai kritikai kā citi līdzpilsoņi. Komisija jau atzina, ka „var būt politiski vai retoriski nepieciešams lietot spēcīgus izteikumus, lai ilustrētu savu politisko nostāju vai attieksmi, taču epiteti jāizvēlas tādi, no kuriem nepārprotami ir skaidrs, ka tiek pausts viedoklis, nevis apgalvojums par faktiem. Ja kāds partijas biedrs otram veltī asus izteikumus, metaforas un hiperbolas ir jābūt iepriekšēji skaidram, ka tie ir tēlaini pārspīlējumi. Šie salīdzinājumi nedrīkst būt tādi, kuriem kāds saprātīgs cilvēks var ticēt kā faktiem.” Komisija atzīst, ka politiski notikumi var būt tādi, kuru tēlaini adekvātam situācijas raksturojumam vārda brīvības robežās jāizvēlas arī vārdi ar stilistiski ekspresīvu nelabvēlīgu konotāciju, tajā skaitā pejoratīvi [3.]. Taču minētās tiesības jāskata kontekstā ar Ētikas kodeksa 2.1. apakšpunktu, kas uzliek par pienākumu kopt tiesiskumu, kā arī 2.8. apakšpunktu, kas aizliedz uzskatu paušanu, kas vērsti uz kādas grupas nomelnošanu. Politologs E.Levits, atsaucoties uz R.Dvorkina teorētisko darbu vērtību noteikšanā norāda, komentējot Satversmes 91. pantu, ka „diskriminācijas aizlieguma jēga ir, akceptējot un ņemot par pamatu Rietumu filozofiskos uzskatus par cilvēka būtību, it sevišķi tā individualitāti un visu cilvēku vienlīdzīgo vērtību, panākt tiesisku un saprātīgās robežās veicināt arī faktisku vienlīdzību starp cilvēkiem. [..] [Aizliegtie kritēriji] atspoguļo gan sabiedrības vēsturisko pieredzi, gan filozofiski politiskos ideālus un ir pakļauti vēsturiskai attīstībai un maiņām” [4.]. Komisijas ieskatā cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu, reliģiju, seksuālo orientāciju vai etnisko piederību vēsturiski bija pakļauti vajāšanām, tātad leģitīmi pelna šādu cieņas aizskaršanas aizsardzību vārda brīvības robežās, taču arī citi cilvēki, kuri nepieder iepriekš vajātām grupām, pelna cieņas aizsardzību, lai pret tiem nelietotu konkrētus vārdus, kā vienīgais mērķis ir aizskart minētās sabiedrības grupas. Judikatūra norāda uz īpašu aizsardzību pret naida kurināšanu šādās reizēs [5.], kas ir ārpus vārda brīvības robežām. Šādos gadījumos Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pieļauj iepriekšēju cenzūru [6.].

[7.] Ētikas kodeksa 2.9. apakšpunkts nosaka izvēlēties uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju, 2.10. apakšpunkts uzliek pienākumu kopt runas prasmi, 2.12. apakšpunkts norāda, ka biedra ir pienākums neaizskart personas godu un nepazemot otru. Ar saviem izteikumiem I.Kuncītis ir rupji pārkāpis iepriekš minētās ētikas normas.

Komisija atbilstoši Statūtu 13. panta 2. punktam un 14. punktam, attiecībā uz lēmumu lemjot kodeksa 3.6. apakšpunkta noteikt kārtībā, ierosina valdei: izslēgt Ilgvaru Kuncīti no partijas; uzdot Ētikas komisijai šādos gadījumos jau pirmšsķietami vērtējot lūgt atslēgt biedru no iekšējās elektroniskās sarakstes.

Jānis Avotiņš, Jānis Egliņš, Mārcis Gobiņš (balsojumā atturas), Uldis Martinsons, Didzis Šēnbergs

1. Leksiskā izcelsme – pederasts, sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) "zēns" + erastēs "mīlētājs".

2. Skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieta Lingens pret Austriju, 1986.gada 8.jūlijs

3. Skat., piemēram, 2011. gada 9. jūnija Saeimas sēdes stenogramma, likumprojekta Nr. 64/Lp10 apspriešana.

4. Levits E., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. – 101.lpp. Skat. arī Dworkin R.M. Sovereign Virtue: The Theory and Practice of Equality. Cambridge-Massachussetts: Harward University Press, 2002.

5. Skat., piemēram, Decision of the Supreme Court of Norway, 28 November 1997, (1997), 3 Bulletin on Constitutional Case-Law, 405.

6. Nowak M. U.N. Covenant on Civil and Political Rights CCPR Commentary, 2nd revised edition. Kehl (Germany): N.P.Engel Publisher, 2005. p. 474.

Seko mums