Ideja, ideoloģija un Patiesība

Iesaki rakstu:

Ideoloģija ir uzskatu kopums, kas pamato ideju kādas grupas interesēs. Ir acīmredzami, ka, jo aplamāka ideja (respektīvi, jo ideja ir tālāka no Patiesības), jo jaudīgāka ideoloģija idejas aizstāvībai ir nepieciešama. Un otrādi. Patiesībai ideoloģija nav vajadzīga. Patiesība ir pašpietiekama. Patiesība vienkārši ir.

Ideoloģiju pludina sabiedrībā ar propagandas palīdzību. Atkal – jo baltākiem diegiem ir šūta ideoloģija, jo spēcīgāka propaganda ir nepieciešama. Un otrādi. Patiesībai propaganda nav vajadzīga. Par to, ka sniegs ir balts vai ūdens ir šķidrs, ikviens var pārliecināties bez propagandas.

Padomāsim par vienkāršām lietām un paraudzīsimies, kā tās, „novirzot bultiņas”, ar ideoloģijas un propagandas palīdzību tiek pārveidotas par sarežģītām. Līdzīgi kā rakstā „Krievija – vai velkonis?” vairāk fokusēsimies uz acīmredzamo. Neticamais pēc tam „ieradīsies viesos” pats. Tas ir propagandas uzdevums – novirzīt uzmanību no acīmredzamā uz miglaino un tad šo miglaino analizēt līdz brīdim, kamēr acīmredzamais tiek padarīts par neticamo.

Paraudzīsimies uz situāciju Lietuvā pie televīzijas torņa militārā puča laikā. Acīmredzamās lietas – uz TV torni virzās tanki. Tanks nav taksometrs, ar ko reizēm pēc baļļuka vakara intīmam turpinājumam uz kādu klusāku vietu vizina meiteni. Tanks nav arī trolejbuss, kas pārvadā mierīgos iedzīvotājus. Tanki dodas uz televīzijas torni ar nepārprotamu mērķi to ieņemt.

Lai to traucētu, pie TV torņa sapulcējas iedzīvotāji, kuri nav devušies uz turieni izklaidēties, bet ir rēķinājušies ar varbūtējām sekām. Sekas arī notiek. Kāds pakļūst zem tanku kāpurķēdēm, kāds tiek nošauts. Šajā brīdī spēlē iesaistās Krievijas propaganda – no namu jumtiem esot šāvuši „savējie”. Tādējādi bultiņas no acīmredzamās lietas – agresiju vēstoši tanki pilsētas ielās – tiek novirzītas uz „miglu bildi”: šāva no namu jumtiem savējie, mēs nē!

Tanku klātbūtni par neesošu padarīt, protams, nav iespējams. Tanku pārveidošanu par taksometriem – arī ne. Kas cits atliek, lai attaisnotos? Jāsaveido migla, un par to jāsniedz „autoritatīvi ziņojumi”! Šāvēji ir „sīkas vienības”, tie var parādīties, pazust, atkal parādīties citā vietā, un nav jau notikumu jūklī acīmredzami pierādāms, kas, no kurienes un kad šāva. Pat, ja kādu šāvēju un šaušanas laiku izdodas identificēt – bet vai tad nevarēja būt vēl kāds, kas šāva citā laikā?  Un tad ar sapūstās miglas palīdzību, mazgājot rokas nevainībā, jāizvairās atbildēt uz vienkāršo jautājumu – kāda velna pēc pie TV torņa bija tanki?

Pavisam mazs ieskats situācijā Ukrainā. Vispirms pāris vienošanās par terminiem, lai saprotam, par ko runājam.

No Vikipēdijas: „Fašisma ideoloģiju raksturo  spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem.”

Savukārt nacisms varētu būt vienas nācijas etniskās identitātes pārnostatīšana pāri citām. Hitlers uzskatāmi izcēla āriešu rases – pie kuras pieskaitīja vāciešus kā nāciju - pārākumu.

Vispirms divas nelielas atkāpes.

Pirmā. Atcerēsimies sociālismu. Zīmīgi, ka tajā sociālismā, kāds tika piedzīvots, izpildās visi fašisma priekšnosacījumi.  Kāds varbūt iebildīs, ka oficiāli krievu nācija nebija izsludināta par „vadošo” un Savienībā nebija oficiālas valsts valodas. Taču bija acīmredzamais – krievu valoda bija vienīgā noteicošā. Rakstā „Krievija – vai velkonis?” jau minēju, ka liela daļa tā laika (un, kā vēlāk redzēsim, arī šī laika) sociālistu fašismā kā spogulī saskatīja paši sevi.

Otrā. Katra tauta savā etniskajā dzimtenē vēlas runāt savā valodā. Vai tas ir nacisms? Protams, ne. Ja kādas šādas tautas etniskajā dzimtenē iebrauc imigranti, ir tikai pašsaprotami, ka viņi iemācās attiecīgās tautas valodu. Vai šāda prasība un pieeja ir nacisms? Arī ne.  Līdzīgi ar attiecīgās valsts pilsonības iegūšanu. Acīmredzot, lai to izdarītu, ir jāizpilda zināmi kritēriji un etniskās dzimtenes nācijas valodas zināšana ir viens no tiem. Tas ir pašsaprotami, un tāda ir arī pasaulē pieņemtā prakse.

Ja iebraucēji daudzu gadu desmitu laikā šo valodu nav iemācījušies, ir divas iespējas – vai nu viņi ir totāli aprobežoti un nav spējīgi to izdarīt, vai to nedara apzināti, savu etnisko identitāti nostādot augstāk par mītnes zemes nācijas etnisko identitāti, kas savukārt gan ir nacisms. Turklāt, ja to atbalsta imigrantu etniskā dzimtene, mēs sastopamies ar fašisma pazīmēm. 

Atgriežamies pie Ukrainas. No Krievijas mediju puses dzirdu sludinām, ka ukraiņi valsts austrumos ir apspieduši krievus, un ir nacisti un fašisti. Vai kāds no šī raksta lasītājiem man var paskaidrot, kā ukraiņu nacisms un fašisms izpaudās? Kā krievu tauta tur tika apspiesta? Ukrainu līdz šim apmeklēju divas reizes gadā un neesmu ne novērojis, ne dzirdējis, ka  ukraiņi kā nāciju sevi nostādītu virs krieviem vai ar savu ideoloģiju gatavotos ieiet kādā citā valstī.

Ir otrādi. Novorossija tiek veidota Ukrainā. Tad kas tas ir, ja ne nacisms!? Ja jaunizceptais sociālisma ideologs Sergejs Kurginjans šādu pieeju atbalsta, tad kas viņš ir, ja ne nacists? Ja kāds var pamatot, kāpēc šis acīmredzamais nav patiess, lūgtum!  Bet tikai, lūdzu, bez kārtējās miglas pūšanas ar plikiem jēdzieniem par ukraiņu nacismu, fašismu, benderovciem  un dižās tautas svēto misiju. Tas vēsturē jau reiz ir dzirdēts no citiem personāžiem.

Pievērsīsimies pie lietām tepat Latvijā. Acīmredzamais – valsts iedzīvotāju skaits padsmit gadu laikā ir sarucis par vairāk nekā trešdaļu miljona, valsts ārējais parāds ir vairāki miljardi eiro (valsts uz aizņēmumu adatas sēž joprojām!), ierēdņu skaits kopš 2006 gada, samazinoties iedzīvotāju skaitam, pieaudzis par pārdesmit tūkstošiem (skat. interviju ar Iļju Gerčikovu http://www.diena.lv/latvija/viedokli/gercikovs-krievijas-sankcijas-vetra-udensglaze-14066038), valstī zeļ un plaukst ekonomiski tiesiskais nihilisms (gadījumi ar „Parex”, „Liepājas Metalurgu”, „Pasažieru vilciena” „neverending” iepirkumi, u.c.).

Taču bultiņas tiek novirzītas, un tiek saņemta attiecīgās „miglas” deva par veiksmes stāstu, par ekonomisko izaugsmi, par cilvēku labklājību, utt.  Fakts, ka visa putra savārīta ar „latviskām” valdībām, tiek aizmiglots ar brēcieniem „krievi nāk!”. Vispārcilvēcisko vērtību zaudēšana tiek „aizmiglota” ar demokrātiju un brīvību, „aizmirstot”, ka brīvība nav visatļautība. Brīvība no visatļautības atšķiras ar atbildību. Tieši atbildības nav.

Migla ar nosaukumu „brīvība un demokrātija” tiek pūsta arī attiecībā uz citiem procesiem, kuru priekšgalā ir tie, ko sauc par Bilderbergas grupu. Tas ir cits stāsts, par kuru varbūt kādreiz vēlāk taps atsevišķs raksts.

Bet kā tad ar idejām? Un kā ar Patiesību?

Patiesībai gar idejām nav kādas daļas. Patiesība atšķirībā no idejām ir cilvēka prātam neaptverama. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks līdz Patiesībai nevarētu nokļūt. Īstenībā tas ir pat pārsteidzoši vienkārši – nonākot pats pie sevis (lasi – pie savas augstākās metafiziskās dabas!), cilvēks nonāk arī pie Patiesības. Viņš joprojām nevar Patiesību izzināt, jo gluži tāpat, kā cilvēka kuņģis nevar ietilpināt sevī okeānu, cilvēka prāts nespēj sevī ietilpināt Patiesību.  Pats vārds „patiesība” satur jēdziena atslēgu: Patiesība = Pati + Esība, jeb Pati Esība. Tomēr, pat neizzinājis Patiesību, cilvēks var tajā „peldēt”, iegūstot to, ko sauc par Zināšanu (nejaukt ar zināšanām!). Savukārt tos, kas pie Patiesības vēl pagaidām nav spējīgi nokļūt, par kaut ko pārliecināt ir bezcerīgi. Tie var operēt tikai ar idejām, bet idejas, kā zināms, labākajā gadījumā ietver tikai daļu Patiesības. 

Sasniegt Patiesību ir bīstami. Patiesība neder nevienai ideoloģijai, līdz ar to Patiesības sasniedzēji ir kaitīgi visām ideoloģijām. Vēstures annāles ir pilnas ar Patiesību sasniegušo iznīcināšanu. Kāds tika piesists krustā, kāds tika noindēts, kāds sadedzināts, veseli ciemi Dienvidfrancijā savulaik tika vienkārši izkauti.

Tajā pašā laikā cilvēcei šajā brīdī nav cita ceļa kā virzīties uz Patiesību. Virzīties uz jaunu sociāli ekonomisku formāciju, kura nesatur ideoloģiskus kropļojumus. Lielais jautājums – vai pagūs? 

Foto no http://www.devinrose.heroicvirtuecreations.com

Seko mums