Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Ierindas biedra pārdomas

Hermanis Juzefovičs, ierindas pilsonis
17.10.2011.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lepnums un īsā atmiņa. Šie ir divi vārdi, kuri pēdējās dienās manā prātā uzpeld visbiežāk. Vai es esmu lepns, ka nesen pieņēmu lēmumu iestāties Zatlera Reformu partijā (ZRP)? Atskatos nesenajā pagātnē un atceros tā laika motivāciju, kas lika man pieņemt šo lēmumu. Atceros savus nedaudzos paziņas, kuri tai laikā bija saistīti ar citām partijām, LPP/LC, Tautas partiju, Vienotību. Viņiem tik tiešām nebija lepnuma par sevi, par to, ka viņi ir ierindas partijas biedri. Sarunas par politiku un mērķiem bija izvairīgas.

Līdz šim nebiju politikā iesaistījies, un lēmuma pieņemšana iestāties ZRP prasīja zināmu laiku. Laiks no brīža, kad Valdis Zatlers paziņoja par partijas dibināšanu, līdz dibināšanas kongresam bija īss. Tik nopietns lēmums kā iesaistīšanās politikā man, cilvēkam, kurš visu dara lēnām, bez steigas un ar apdomu, prasīja laiku, un tikmēr ZRP dibināšanas kongress jau bija pagājis. Iesaistījos partijā, kura jau bija noorganizējusies. Uz pirmo Vidzemes ZRP biedru saietu ierados kā biedru kandidāts bez balss tiesībām. Atļāvos pat emocionālu runu pateikt, kura man deva citu biedru atbalstu un rekomendācijas, ka jau nākamajā Vidzemnieku sapulcē biju kā pilntiesīgs ZRP biedrs un tiku ievēlēts Vidzemes partijas valdē. Ar savu darbību esmu dažādos veidos iesaistījies ZRP darbībā un izaugsmē.

Atgriezīšos pie lepnuma. Aplūkoju, kā presē tiek atspoguļoti pēdējie notikumi saistībā ar partiju debatēm un kā uz to raugās ierindas pilsonis savos komentāros. Tā vien šķiet, ja es izietu uz ielas un paziņotu, ka esmu kādā no partijām, mani ar dubļiem nomētātu, neraugoties, kādā partijā es esmu. Cilvēki ir tendēti PRET, nevis PAR. Sabiedrībā pamatnostādne ir būt PRET, vienalga, RRET ko, bet PRET. Tās lepnuma sajūtas, ar kādām gāju uz pirmo ZRP kongresu, lai arī kā man tas nepatīk, bet jāatzīst, tās ir mazinājušās. Un šeit atkal atceros tos savus nedaudzos paziņas, kuri bija iesaistījušies citu partiju darbībā, un viņu izvairīgās un negribīgās sarunas par partiju lietām. Savādi, bet mana uzvedība sāk līdzināties viņiem. Kāpēc, kur ir misēklis? Kur tika pielaista kļūda, ka man kļūst kauns, ka es iesaistījos šai „teātrī” - politikā? Izanalizējot šī brīža situāciju, izkristalizējas divi secinājumi: pirmais – nevajadzēja „līst” šai „teātrī”, otrais, - neesmu izdarījis visu iespējamo, ko man vajadzēja izdarīt.

Sākšu ar pirmo. Vai vajadzēja iesaistīties partijas darbībā? Šai brīdī jāatceras, par ko vai pret ko mēs balsojām referendumā. Pēdējās nedēļās šo jautājumu esmu uzdevis daudziem cilvēkiem. Neviens, uzsveru, neviens man nespēja paskaidrot, pret ko vai par ko viņš ir balsojis referendumā un vai ir sasniegts vēlamais rezultāts. Kas ir noticis? Kas ir mainījies? Es uzņemšos atbildību un pateikšu – NEKAS nav mainījies. Referendums un pašreizējā situācija parāda, ka valstī ir spējīgi cilvēki, kas spēj novadīt procesus tā, ka viss ir pa vecam. Bet vai vispār ir kas jāmaina?

Es referendumā balsoju PAR 10 Saeimas atlaišanu. Lēmumu šādi balsot es nepieņēmu spontānu jūtu vadīts, bet gan, pārdomājot un izvērtējot savu lēmumu. Lai spētu ko mainīt, ar balsošanu vien nepietiek. Ir kādam jāiet un jādara. Es biju viens no tiem, kas ticēja, ka ir iespējams mainīt to, par ko nobalsoja lielum lielais vairums to cilvēku, kuri piedalījās referendumā. ZRP dibināšana bija loģisks solis procesu attīstībā. Tamdēļ arī nolēmu piedalīties. Piedalīties politiskā procesā, lai atbalstītu tā laika vairākuma vēlmi – mainīt notiekošo. Tātad uzskatu, ka neesmu pielaidis kļūdu, iestājoties ZRP.

Aplūkojot notikumus laika sprīdī kopš referenduma un iesaistīšanās politikā līdz pirmajai 11. Saeimas darba dienai, jāsecina – nekas nav mainījies. Vai es jūtos vainīgs? Jā, jūtos vainīgs. Neiztirzāšu, kāpēc jūtos vainīgs, sanāks patosa un patriotisma pilns apraksts. Tik tiešām, apstiprinās otrais secinājums – neesmu darījis visu kas no manis atkarīgs lai kas mainītos. Šai situācijā rodas jautājums – kas jāmaina? Kaut ko mainīt mainīšanas pēc ir muļķīgi. Kā es redzu izmaiņas (reformas), aprakstīšu citā rakstā. Šīs pārdomas ir par sajūtām, kuras mani ir pārņēmušas.

Jāatzīst, lepnuma sajūta ir noplakusi. Pieaugusi ir dusmu sajūta uz sevi, ka esmu atļāvies sevi, tautas valodā runājot, „piemuļķot”. Tad jau labāk bija neko nedarīt, sēdēt maliņā un pukoties, ka atkal viss pa vecam, viss ir slikti, un darboties savā nozarē, gūstot kādu labumiņu, un, pa druskai šmaucoties, celt savu necilo labklājību. NĒ, neesmu no tiem cilvēkiem, kas pusceļā apstājas un savas kļūdas nelabo. Nedaudz jānomierinās, jo dusmu iespaidā rīcība mēdz būt neadekvāta, un jāiet un jādara.

Aicinu līdzīgi domājošos, kuri spēj atcerēties un atbildēt uz jautājumu, par ko mēs balsojām referendumā, uz pārdomām - ko un kā mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam darīt? Es neaicinu iesaistīties ZRP. Es iesaistījos un neko neizdarīju, un neko nepanācu (joks). Es aicinu uz pārdomām un nesteidzīgu lēmumu pieņemšanu, ko un kā mēs katrs varam darīt. Pirmkārt, katrs atbildot uz jautājumu, vai ir kas jāmaina un kas ir tas, kas mūs neapmierina, un ko mēs katrs spējam darīt, lai mainītu to, kas mums katram un visiem kopā nepatīk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...