Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) nesenajā paziņojumā norāda: "Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka Rīgas Centrālcietumā nav konstatēti Covid-19 inficēšanās gadījumi. Līdz ar to karantīna Rīgas Centrālcietumā pārtraukta ar 2021. gada 6. februāri. Taču spēkā paliek iepriekš noteiktās Covid-19 izplatības ierobežošanas prasības, kas attiecas uz visām ieslodzījuma vietām.” Tomēr kārtējo reizi IeVP neliek vilties: kā tas ir pieņemts, runājot par un ap "cietumniekiem", ir taču jārada pilnīgas situācijas kontroles ilūzija.
Visupirms jānorāda, ka, protams, šī informācija nav un nevar būt patiesa. Rīgas Centrālcietuma 2. korpuss ir pilns ar Covid-19 slimniekiem. Ne tik sen Ilonas Spures (attēlā) vadītā IeVP paziņoja: "Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka karantīna Jēkabpils cietumā pārtraukta ar 2021. gada 2. februāri." Tomēr pēc neilga laika tiek norādīts: "Sakarā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās draudiem izdots rīkojums izsludināt karantīnu Jēkabpils cietumā no 2021. gada 10. februāra līdz 2021. gada 3. martam. Rīkojums ir saskaņots ar Veselības ministriju." Loğiski rodas jautājums - "kā"? Ja reiz nav slimo un pat atceļ karantīnu, tad kā pāri cietuma sētai tikuši šie slimie?!
Rīgas Centrālcietumā infekcijas izplatība norit gluži kā pēc plāna (!), - faktiski cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas regulāri dara visu, lai infekcija veiksmīgi izplatītos. Piemēram, regulāri nevalkā mutes un deguna aizsegus vispār vai valkā tos, tikai negribīgi aizsedzot muti. Šīs pašas amatpersonas, strādājot ciešā kontaktā ar Covid-19 slimniekiem cietuma 2. korpusā, nevalkā virsvalkus, sejas vairogus/brilles, cimdus.
Iespējams, šiem pasākumiem atvēlētā nauda jau ir „ieguldīta” kur citur un tādēļ šīs amatpersonas vienkārši nav apgādātas ar epidemioloğiskās drošības aizsarglīdzekļiem. Katrā ziņā šāda amatpersonu rīcība ir vairāk nekā noziedzīga, jo tādējādi tiešā veidā tiek izplatīta ļoti bīstama infekcija.
Ievērojot to, ka kopš februāra sākuma gan cietuma administrācijai, gan IeVP ir norādīts uz konkrētiem amatpersonu pārkāpumiem un situācija netiek novērsta, uzskatāms, ka infekcijas izplatības veicināšana notiek apzināti.
Nevar neminēt arī konkrētu amatpersonu, kura, neskatoties ne uz kādiem likumiem un prasībām, klaji ignorē epidemioloğiskās drošības prasības. Cietuma Uzraudzības daļas darbinieks Vidvuds Rečs, gan strādājot ar Covid-19 slimiem ieslodzītajiem cietuma 2. korpusā, gan apmeklējot citus ieslodzītos, piemēram, veicot kratīšanas, atklāti atsakās lietot pat primitīvus aizsardzības līdzekļus - tādus kā mutes un deguna aizsegus.
Ilustrācijai var minēt šā gada 17. februāri, kad šī amatpersona kopā ar citām cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām veica kratīšanu 3. korpusa 345. kamerā (kratīšana veikta koridorā) un tikai pēc aizrādījuma negribīgi uzlika mutes un deguna aizsegu. Tomēr kratīšanas gaitā aizsegu vairākkārt noņēma. Tas elementāri ir pārbaudāms cietuma videonovērošanas kamerās. Turklāt kratīšanas laikā cietuma Uzraudzības daļas amatpersonas neievēroja distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumus.
Šāds prettiesiskas uzvedības modelis acīmredzot ir lipīgs, jo arī gan 18.02.2021, gan 19.02.2021 cietuma Drošības daļas amatpersonas pārvietojās pa cietuma teritoriju bez sejas maskām, tostarp saskarsmē ar ieslodzītajiem un, apmeklējot ieslodzītos cietuma 3. korpusa 17. postenī.
Bet diez vai Ieslodzījuma vietu pārvalde grib un spēj saskatīt šāda veida regulārus pārkāpumus. Ir taču jārada absolūtas situācijas kontroles ilūzija.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
