Iesaki rakstu: 
Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Cik saprotu no situācijas kopsakarā, Aleksandra Brandava uzņēmumam nav savu autobusu, viņš iecerējis tos nomāt no Palangas vai Klaipēdas uzņēmuma. Šodien saņēmu atbidi no KNAB, no kuras izriet, ka šis darījums, kas izskatās pēc Aināra Šlesera, Andra Šķēles, Jura Savicka un Edgara Jaunupa ar Krišjāni Kariņu kopējās afēras, KNAB vadību nav ieinteresējis.
Kas notiek ar Valmieras un Cēsu uzņēmumu SIA VTU Valmiera un AS CATA darbiniekiem un to ģimenēm, ne Vienotības Valmieras mēru Baiku, ne Cēsu Vienotības meru Rozenbergu, ne ministru prezidentu Kariņu neinteresē.
Zemāk KNAB amatpersonas atbilde:
Par Jūsu 06.05.2021. iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) saņemts Jūsu iesniegums (turpmāk – Iesniegums), kurā lūdzāt Biroju veikt pārbaudi saistībā ar portālā www.nra.lv 05.05.2021. rakstā “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs” minētajiem apstākļiem, aicinot uzsākt kriminālprocesu.
Informējam, ka Birojā saņemtais Iesniegums izskatīts saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.
Iepazīstoties ar Iesnieguma saturu, kā arī Iesniegumā norādīto publikāciju “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs”, secināms, ka Iesnieguma saturs un publikācijā minētās ziņas nav pietiekamas, lai secinātu, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar korupciju.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 370.panta pirmajā daļā noteiktajam, kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Tādējādi, lai uz iesnieguma pamata uzsāktu kriminālprocesu, tajā ir jābūt minētiem faktiem, kuri liecina par izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt Kriminālprocesa likuma 370.pantā lietotie jēdzieni „pastāv reāla iespēja” un „iespējami noticis noziedzīgs nodarījums” norāda uz to, ka iesniegumā minētiem faktiem ir jābauda zināma ticamības pakāpe.
Minētajā publikācijā šis pieņēmums par personu negodprātību vai prettiesisko rīcību balstīts uz pieņēmumu, ka šāda rīcība ir prettiesiska, tomēr iztrūkstot citiem objektīviem, pietiekami konkrētiem un pārbaudāmiem faktiem, kas norādītu uz iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir atzīstami par nepietiekamiem, lai būtu saskatāms kriminālprocesa uzsākšanas tiesisks pamats.
Informējam, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta ceturto daļu, Birojs Iesniegumu ir pieņēmis zināšanai un izmanto savā darbā atbilstoši tā saturam.
Priekšnieka vietniece I.Cīrule
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.