Iesaki rakstu: 
Nedaudz pārdomu par šodienas pompozajām kratīšanām saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Ir pagājusi nedēļa no Latvijas melnās ceturtdienas, un pēkšņi mēs dzirdam, ka Valsts policija ir pamodusies un veic masveida kratīšanas un viss tagad notiek!
Bet, kad es mācījos Policijas akadēmijā, kura savulaik, slēpjoties aiz līdzekļu taupīšanas plīvura, tika likvidēta, kaut reāli tika vājināta policijas darbinieku kvalifikācija, pasniedzēji, kuri reāli ir strādājuši operatīvo un izziņas darbu, visi kā viens teica, ka nozīme ir tiem pierādījumiem, kas tiek iegūti pirmajās minūtēs un stundās.
Diemžēl šajā gadījumā aina ir gluži pretēja - aktīva darbība sākas nedēļu pēc notikuma. Mazliet dīvaini! It kā esot bijusi kaut kāda dokumentu izņemšana jau pirmajā naktī. Tajā pašā laikā mēs TV uzzinām, ka Re&Re vadība pat neesot pratināta.
Nereti šādos gadījumos, ja arī sākotnēji nevar saprast, vai izņemts viss vajadzīgais, kas ir saprotami, tiek noplombētas attiecīgās telpas, lai nenotiktu darbības pierādījumu iznīcināšanai. Un tas notiek stipri maznozīmīgāku nelietību gadījumā.
Šajā gadījumā nekas tamlīdzīgs nav noticis, un tas raisa zināmas pārdomas, jo tika dota vesela nedēļa radīt šaubas par sākotnēji izņemtajiem dokumentiem. Un, kā mēs zinām, visas šaubas tiesa parasti traktē par labu aizdomās turamajiem, kuri joprojām nav nosaukti.
Jā, un aktīvās darbības sākas samērā neilgi pēc tam, kad partija, kura bija pie varas vismaz teorētiski vairs nav pie varas, - vai sakritība?
Politiskā kliķe solīja, ka tirgošanās par amatiem sāksies tikai nākamnedēļ, kad politiskās kliķes darbības rezultāta upuri būs apbedīti, bet tas notiek jau šodien. Lielu smaidu izraisa arī tas, ka pēkšņi tie, kas paši apstiprināja jauno Būvniecības likumu, attopas, ka tas jāmaina.
Būtu pateicīgs, ja manu viedokli nopublicētu, tiešām sāp sirds par to, ka šajā valstī valda nevis tauta, bet, gan atsevišķu lobētāju intereses - šis gadījums to vienkārši parāda visspilgtāk, bet vai kam tādam bija jānotiek, lai beidzot vismaz politiskā kliķe sāktu izlikties, ka tā rūpējas par tautu?
Jā, un, vai ko mainīs jaunas valdības izveidošana, jo mēs ļoti labi saprotam, ka ministru darbību nosaka partiju uzstādījumi, savukārt partiju uzstādījumus nosaka sponsori.
Varbūt būtu vērts aizliegt politiskajām partijām pieņemt ziedojumus un labumus no sponsoriem, bet ieviest praksi, ka partijas, kuras atbalsta noteikts atbalstītāju skaits, pilnībā finansē no valsts budžeta, definējot precīzus kritērijus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
