IT nozarē smejas par „Sprūdža algām”, pašam nepieciešams ilgāks laiks atbildēm uz vienkāršiem jautājumiem
L. Lapsa02.10.2011.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kamēr informācijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji smejas par oficiālo algu līmeni, kādu rāda Zatlera reformu partijas premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža uzņēmuma Hansaworld Latvia gada pārskats, pats uzņēmuma īpašnieks un vadītājs nedēļas nogalē nejauši lika manīt, ka uzrādītais algu līmenis – vairāk nekā divreiz zemāks nekā vidēji nozarē – varētu atbilst darbinieku spējām un kvalifikācijai: pat atbildēm uz vienkāršiem jautājumiem saskaņā ar Sprūdža skaidrojumu gan viņam, gan uzņēmumam esot nepieciešams ilgāks laiks.
Hansaworld Latvia pēdējais gada pārskats rāda, ka šajā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā vidējā alga pēdējā gada laikā bijusi ne lielāka par 390 latiem mēnesī, kamēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem bruto alga informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā Latvijā pērn bijusi 887 lati mēnesī un vairāki nozares pārstāvji apliecina, ka arī par šādu summu atrast labu speciālistu nav viegli.
„Pašlaik tādi kruti IT speciālisti, programmētāji prasa 1000 līdz 1500 latus uz rokas. Lētāk faktiski nav iespējams dabūt labu speciālistu. Par 400 latiem uz papīra neviens nenāks strādāt. Varbūt kāds students, kam tas ir pirmais darbs un kuru paņem uz apmācībām. Mēs pat sekretārei maksājam vairāk. Un uz tādām 25% slodzēm arī neviens negrib nākt. Varbūt, ja nohipnotizē un sazāļo, tad varbūt...” saka pazīstamais IT nozares uzņēmējs Jānis Bergs.
Apmēram to pašu par oficiālajām Sprūdža uzņēmuma algām saka arī Tieto Latvia valdes loceklis Māris Ozoliņš: „Nē, tādas algas mums nav. 400 latu ir ļoti zema alga. Mums ir nepieciešami augstas klases speciālisti, kurus Latvijā nemaz nav tik viegli atrast. Līdz ar to par tik zemām algām vispār nevar būt ne runas. Arī es pats nebūtu gatavs vadīt uzņēmumu, kas veic tik nopietnus izstrādes darbus un sadarbojas ar daudzām pasaules valstīm, par tik niecīgu atalgojumu.”
Līdzīgās domās ir arī RIX Technologies valdes priekšsēdētāja Eva Butāne: „Programmētāju vidējā alga tomēr ir 700 latu. Mums ir vajadzīgi speciālisti programatūras izstrādē, līdz ar to mums ir nepieciešami cilvēki ar zināšanām. Cenas un pieprasījums pēc IT darbiniekiem aug. Ir IT speciālistu deficīts, tādēļ jāmaksā adekvāta alga, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus.”
Tikmēr Sprūdžs, kurš nedēļas nogalē tomēr laimīgi bija saņēmis Pietiek jautājumus (iepriekš viņš apgalvoja, ka tādus neesot saņēmis), lika manīt, ka Hansaworld Latvia darbinieku, tostarp viņa paša kvalifikācija un prasmes patiešām varētu atbilst oficiāli uzrādītajam zemajam atalgojumam.
Sprūdžs Pietiek paziņoja, ka ne viņa, nedz arī Hansaworld Latvia rīcībā neesot tāda „administratīvā resursa”, lai operatīvi sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un ka „šādu termiņu (dažu stundu laikā) nospraušanu nevaru vērtēt nekā citādi kā apzinātu rīcību, lai nedotu mums iespēju korekti atbildēt uz paustajiem [jautājumiem]”, taču viņš darīšot visu iespējamo, lai pirmdienas laikā uzņēmuma pārstāvji sniegtu prasītās atbildes.
Taču, kā Pietiek jau informējis, Sprūdžam kā Hansaworld Latvia vadītājam un īpašniekam ir uzdoti jautājumi, kas neprasītu faktiski nekādu laika patēriņu ne tikai kvalificētam grāmatvedim, bet arī jebkuram uzņēmējam, kas kaut nedaudz kontrolē savā uzņēmumā un ar to notiekošo.
Kā izriet no Sprūdža nedēļas nogalē sniegtā skaidrojuma, viņam esot nepieciešams ilgāks laiks, lai spētu sniegt skaidrojumu, kā SIA Hansaworld Latvia izdodas noturēt profesionālus darbiniekus, maksājot viņiem atalgojumu, kas saskaņā ar gada pārskatu ir vairāk nekā divreiz zemāks nekā IT nozarē kopumā.
Tāpat lielāks administratīvais resurss Sprūdžam un viņa uzņēmumam būtu vajadzīgs, lai operatīvi sniegtu atbildi uz jautājumiem, kāds ir viņa personiski SIA Hansaworld Latvia saņemtais bruto atalgojums 2010./2011. finanšu gadā, kā viņš gatavojas atmaksāt parādsaistības pats savam uzņēmumam, ņemot vērā viņa oficiālo ienākumu līmeni un minētā uzņēmuma darbības rādītājus, kā arī - kādas darbības viņš jau veicis savu uzņēmumu pārdošanai un kā viņš gatavojas atmaksāt savu aizņēmumu no Hansaworld Latvia šī uzņēmuma pārdošanas gadījumā.
Kaut gan tieši šajās dienās Sprūdžs savā Twitter kontā bija norādījis uz ierakstu savā blogā, kurā esot skaidrots viņa uzņēmuma algu jautājumus, izrādījās, ka tūlīt viņš nespēj sniegt atbildi arī saistībā ar savā blogā minēto – ka viņa uzņēmuma patiesībā darbojoties datorprogrammu tirdzniecības nozarē, kurā algas esot gluži citas. Izrādījās, ka ilgāks laiks Sprūdžam nepieciešams, lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc tādā gadījumā Hansaworld Latvia oficiāli deklarētās darbības jomas joprojām ir datorprogrammēšana, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, konsultēšana ar datoraparatūru saistītos jautājumos, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde un datu bāzu un interneta portālu uzturēšana un ekspluatācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
