Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, Dānijas Kultūras institūta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstītā Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša ir plānojusi informatīvus "uzbrukumus", lai ietekmētu lēmumus Latvijas Radio vadības sakarā, - tā liecina Pietiek rīcībā nonākušas elektroniskā pasta vēstules, ko šodien publicējam. Tikmēr žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve nākusi klajā ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrādi - "lūk, manipulācijas piemērs! Sarunas tēma ir padomes uzbrukums radio un kā pret to aizstāvēties, bet nelietīgi tipi to apgriež kājām gaisā".

Kā izriet no vienas elektroniskā pasta vēstules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilības centra vadītājas amatu ieņem arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio līdzšinējo vadību aizstāvošu reklāmu un citu „uzbrukumu” organizēšanu.

„Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” teikts vienā no šīm vēstulēm, kurā Ruduša vēl piebilst – šāda apvaicāšanās esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šādu uzdevumu devis, nekas nav minēts.

Savukārt otrā vēstulē jau runāts par to, kā „uzbrukumos” varētu izmantot arī sabiedriskā medija – Latvijas Radio mārketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.”

Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizēšanā Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskā pasta vēstules ir izsūtītas no Baltijas Mediju izcilības centra e-pasta adreses.

Lai lasītājiem būtu skaidrāks, kas par organizāciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzētu nodarboties, publicējam fragmentus no Baltijas Mediju izcilības centra apraksta, kura autors ir savulaik no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata atlaistais Ainārs Dimants:

„„Centra dibināšanas mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Baltijā, lai palīdzētu tiem veiksmīgāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidīgo auditoriju,” skaidro tā vadītāja Rita Ruduša. Mūsdienu demokrātijās to iekšējā spēka un ārējās noturības nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarīgiem medijiem un, jo īpaši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spēj sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtību. Komunikācijas zinātne bezkaislīgi pierāda, ka sabiedriskā televīzija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arī šī centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbības un tālākizglītības organizators un koordinators, dibinātāju vidū ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas Televīzija, kā arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Dibināšanas sapulce sāka formulēt nepieciešamo apmācību vajadzības. To vidū ir sociālo mediju izpēte tēmu un personu noskaidrošanai, tehnoloģisko rīku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rīki un platformas, pēdas tiešsaistē kā priekšrocības un riski, digitālās stratēģijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistīšanā, atraktīva jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arī sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstījumā, māka izvēlēties, spilgtu personību atrašana, piekļūšana īstajiem cilvēkiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstījumos.

Ir iezīmējusies arī nepieciešamība pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemēram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producēšanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoģijas apguve, radio un televīzijai piemērotas balss trenēšana, stresa pārvarēšanu kameras priekšā un gudru intervēšanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizēšanas prasmju attīstīšanu - infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitūras dizainu veidošanu, stāstījuma papildināšanu ar attēliem un mūsdienīgu avīžu dizaina radīšanu.

Līdzās šīm un citām apmācībām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnē varētu piedāvāt arī ES Austrumu partnerības valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezīmējās arī nepieciešamība pēc regulāras un salīdzinošas Baltijas valstu mediju politikas analīzes ar nolūku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lēmumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arī būs jaunā centra uzdevums.”

Kā šie deklarētie Mediju izcilības centra uzdevumi Rudušas skatījumā saskan ar viņas nodarbēm „uzbrukumu” organizēšanā, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot – Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja jau otro dienu uz tālruņa zvaniem neatbild.

Tikmēr Latvijas Radio darbinieks Edgars Kupčs sociālajā tīklā Twitter jau netieši apliecinājis, ka tiešām ir Žurnālistu asociācijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plānošana notikusi vēl vakar: "Vismaz diennakts pagāja, kamēr NEPLP loceklis nelietīgi dabūto Žurnālistu asociācijas biedru iekšējo saraksti nodeva kādam polittehnologam."

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...