Iesaki rakstu: 
Negaidot ir apstiprinājies fakts, par ko pirms kāda laika informēja kāds Pietieklasītājs un kas šķita tik neticams, ka šai sakarā Valsts ieņēmumu dienestam tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums. Izrādās, ka Finanšu policijas pārvaldi – struktūru, no kuras ir tieši atkarīga valsts spēja cīnīties ar finanšu noziegumiem un rūpēties par valsts nodokļu ienākumiem – vada cilvēks bez speciālas izglītības finanšu vai tiesību zinātņu jomā: pašreizējam Finanšu policijas pārvaldes priekšniekam Edijam Ceipem ir tikai profesionālais maģistra grāds pedagoģijā.
„Saistībā ar Jūsu 2017.gada 5.jūlija vēstulē izteikto lūgumu informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe ir ieguvis profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, ko apliecina Latvijas Universitātes 1994.gadā izsniegtais diploms,” – šāda ir Valsts ieņēmumu dienesta oficiāli sniegtā informācija.
Ceipe, par kura neformālām saitēm ar partijas Vienotība pārstāvjiem aizvadītajos gados ir runāts diezgan bieži, plašāku slavu izpelnījās pagājušā gada vasarā, kad Aivars Lembergs uz viņu norādīja kā vienu no iespējamiem kontrabandas plūsmu „piesedzējiem”:
„Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts. Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. (..)
Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu. Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē. Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”
Pirms kļūt par Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku, Ceipe bija VID Muitas kriminālpārvaldes direktors, - šajā amatā viņš sekoja tādiem vīriem kā Vladimiram Vaškevičam un Marjanam Burijam. Vēl pirms tam Ceipe bija Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kura pienākumos bija fiziskie uzņēmumu kontroles pasākumi.
Pagājušā gada septembrī parādījās ziņas, ka Ceipe ar savu – kā tas nu kļuvis zināms – pedagoģijas maģistra grādu gatavojoties pretendēt uz topošās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
