Ja gribi Latvijas cietumā noskūties, uzvārīt tēju vai paskatīties ziņas, - maksā ragā

Iesaki rakstu:

Televizors - 5,09 eiro mēnesī, radio - 2,15 eiro, elektriskā tējkanna - 4,23 eiro, ledusskapis - 3,02 eiro, matu griežamā mašīnīte - 1,21 eiro, elektroskuveklis - 0,53 eiro mēnesī. Summas nav lielas, taču tikai gadījumā, ja ieslodzītajam vai apcietinātajam ir radi "ārpusē", kuri pārskaita naudu, vai arī iespēja strādāt cietumā (šādas iespējas ir diezgan ierobežotas). Savukārt, ja šādas naudas cietumnieka kontā nav, attiecīgās elektroierīces no kameras tiek aizvāktas.

Taču šo cenrādi nav izdomājusi Ieslodzījuma vietu pārvalde, - šīs cenas nosaka Ministru kabineta pirms diviem gadiem (kad tieslietu ministrs bija Jānis Bordāns) pieņemtie noteikumi "Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis", saskaņā ar kuru cietumnieka skuveklis vai elektriskā tējkanna tiek uzskatīti par papildu greznību, par ko jāmaksā cietumniekam, nevis valstij.

"Pārvalde savā 2015.gada 28.jūlija vēstulē Nr. 1/1.1 7302 "Par maksu par aparatūru" norādīja, ka Pārvalde sniedz maksas pakalpojumus par ieslodzīto īpašumā vai lietojumā esošo elektroierīču lietošanu. Pārvalde vērš uzmanību, ka Noteikumos Nr.739 ietvertie maksas pakalpojumi vērtējami kā papildu pakalpojumi, kas pārsniedz ieslodzītajiem obligāti nodrošināmo minimumu," skaidro pārvaldes priekšniece Ilona Spure (attēlā).

Saskaņā ar Spures uzskatu iespēja izmantot elektrisko tējkannu un skuvekli vai skatīties TV ziņas kamerā neesot "uzskatāmi par pakalpojumiem ieslodzīto pamatvajadzību nodrošināšanai, līdz ar to ieslodzītām personām nav jāmaksā par ēdināšanu, gultas veļu mazgāšanu u.c. lietam, kuras nepieciešamas ikdienas dzīvei, proti, par obligāto nodrošināmo minimumu".

Īpaši neapskaužamā situācijā ir bez radiniekiem palikuši cilvēki, kuri nav notiesāti, bet mēnešiem, reizēm pat gadiem ilgi atrodas apcietinājumā, - ja notiesātajiem ir salīdzinoši vienkārši cietumā tikt pie kāda darba un no nopelnītajiem līdzekļiem apmaksāt "luksus pakalpojumus", tad apcietinātajam tas ir faktiski neiespējami - vai vismaz ārkārtīgi grūti.

Turpretī Spure atsaucas uz normatīvajiem aktiem, kuros teorētiski darba iespēja ieslodzītajiem esot paredzēta: "Notiesātos nodarbina par samaksu, ja brīvības atņemšanas iestādei ir iespējams nodrošināt ar darbu. Notiesāto personu iespējas strādāt ir ierobežotas atkarībā no valsts iespējām."

Savukārt attiecībā uz apcietinātajiem viss ir daudz sarežģītāk, taču teorētiski pie darba var tikt arī viņi: "Izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto, ja viņš iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam adresētu iesniegumu un izmeklēšanas cietumā ir šāda iespēja.

Apcietināto var nodarbināt kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā, darbos, kur iespējams noteikt akordalgu, kā arī noslēdzot uzņēmuma līgumu uz noteiktu laiku. Šāda līguma noslēgšana iespējama tikai ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka un procesa virzītāja atļauju."

Ieslodzījuma vietu pārvalde nedaudz ciniski - ja runa ir par cilvēkiem, kuriem nav finansiālu līdzekļu, - arī piemin, ka apcietinātajam taču ir arī tiesības par savu naudu abonēt preses izdevumus, savukārt notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, esot tiesības dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties TV pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē.

Spure arī īpaši norāda, ka pietiekamu saikni ar ārpasauli ieslodzītajiem un apcietinātajiem nodrošina iespēja iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem: "Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 17.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts nodrošina, ka ikviens var bez maksas iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētajiem tiesību aktiem valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos.

Visās ieslodzījuma vietās ir pieeja sistematizētajiem tiesību aktiem. Ieslodzītās personas Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā, izsakot motivētu lūgumu, var vērsties pie ieslodzījuma vietas administrācijas ar lūgumu bez maksas iepazīties ar „Latvijas Vēstnesis" oficiālajā izdevumā (www.vestnesis.lv) vai mājaslapā www.likumi.lv publicētajiem ārējiem normatīvajiem aktiem."

Seko mums