Iesaki rakstu: 
Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu, medicīnu līdz kliņķim. Ļaudis, kuri redz, ka iepirkumu groziņos priekšā un pakaļā ir alkohols, to pierāda viss, arī nu jau entie kriminālprocesi par braukšanu dzērumā. Ļaudis, kuriem tas viss nav norma. Kuriem mēslu kaudze pie Brīvības pieminekļa ir nevis norma, bet nepieņemami. Ļaudis, kuri neizliekas neredzam bomžu uzlidojumu visur uz tik daudziem Rīgas soliņiem.
Ļaudis, kuri vēlas saviem bērniem labāko. Un ne tikai vēlas, bet arī dod labāko. Ļaudis, kuri neapvainojas par tiešu valodu un negaida glaimus, kuros liekulīgi dzīvot, melojot pašiem sev. Ļaudis, kuri neklanās un nekniksē Levitam, Kariņam un visiem tiem prievīšu sektantiem. Ļaudis, kuri varoņus nemeklē citās tautās un citas valsts politiķos. Ļaudis, kuri ir bijuši tālāk par pagasta centru un saprot, par ko runāju.
Mēs, ļaudis, esam mazākums. Vairākums grib dzīvot tā - tukšā valstī, kur dzimst arvien mazāk, kur dzeršana ir norma, kur netīrība tiek attaisnota ar to, ka citur esot, kur savu varoņu trūkuma dēļ pielūdz citus varoņus tālumā. Ļaudis, man līdzīgie, viņi - vairākums - nesaprot, neredz, viņiem ir labi dzīvot savos mēslos, viņiem patīk nabadzība un lielāka minimālā alga.
Viņiem ir jāļauj tā dzīvot. Viņi to ir pelnījuši. Viņi nav jāglābj, nav jāmodina, nav jāapskaidro. Viņi nedzird un nesaprot. Kad mucā aug un pa spundi tiek baroti, tad tā ir. Kariņš premjers nav nejaušība. Viņi - vairākums - ir tieši tādi paši.
Mani domubiedri, līdzīgi domājošie. Latvieši Latvijā neatgriezīsies, jo arogance, kas valda tur, nevienam saprātīgi domājošajam neliek rauties turp. Bērni turpinās dzimt citur. Nav pamodināmā materiāla. Un Jūs, mani domubiedri, taču piekrītat, ka pie vainas nav neviens cits. Visus šos 30 un vairāk gadus pie varas bijuši latvieši.
Latvieši izvēlējās Gorbunova frizūru, latvieši izvēlējās Andri Šķēli, latvieši izvēlējās Repši, Solvitu Āboltiņu un Arti Kamparu. Un arī Kariņu. Tie nebija sliktie citur. Tas bija vairākums.
Krīze veselības aprūpē ir, pateicoties tam vairākumam. Krīze izglītībā ir, pateicoties tam vairākumam. Krīze jebkurā jomā ir, pateicoties tam vairākumam. Un tamdēļ jāļauj tam vairākumam tā arī dzīvot.
Viņi apvainojas, ja viņu purniņu iebāž pašu čupiņā. Viņi nav paškritiski. Viņiem ir norma tukša un nolaista Latvija. Ļausim viņiem tā dzīvot. Netērēsim vairs uz to enerģiju. Es zinu, ka Jūs man piekritīsiet, mani domubiedri. Dzīve ir vienreiz, dzīvojam un baudām dzīvi tagad. Jo labāk mums ies, jo dusmīgāki viņi būs. Viņiem nepatīk citu izdošanās. Neļausim viņiem to prieku. Lai mums izdodas!
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
