Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradīzi, šobrīd sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, būtiski sarūk bankās noguldītais naudas apjoms, bet papildus tam cieš arī uzņēmēji, jo procesi bankās palēninās un aug banku pakalpojumu izmaksas.

Interesanti, kādēļ ASV ar visu bardzību nevēršas pret Šveici, Lihtenšteinu vai citām banku paradīzes valstīm, kas piedāvā savus pakalpojumus, tikai ievērojami dārgāk nekā pie mums.

Valdības līmenī nav manāma ne mazāka pretošanās vai aizstāvība, gandrīz kā padomju laikos akli pakļaujamies citu valstu spiedienam, kaut mums ir it kā kompetentas, neatkarīgas institūcijas, kur ļaudis saņem ievērojamas algas.

Naudas aizplūšana no valsts nesīs arī ievērojamu robu valsts makā, kur tagad jau pēc prognozēm pirmais ceturksnis ir aizvadīts gana švaki, jo gandrīz neviena no nodokļu pozīcijām nepildās, pat PVN.

Daudzi pēc ikdienas precēm cenšas doties iepirkties uz Lietuvu, pat darba vietās ir noorganizēti slīdošie grafiki, kur pēc kārtas kolēģi dodas pēc iepirkumiem uz Poliju, tā ietaupot vismaz vidēji 30% un pat vairāk no preču cenām, kas nebūt nav maz.

Arvien skaļāk uzņēmēji apšauba vareno nodokļu reformu, kas nesusi ne tikai galvassāpes grāmatvežiem, bet nav sagaidīti solītie labumi. Protams, ir iedzīvotāji, kas nekādas pārmaiņas savā ikdienā neredz un samierinās ar pieaugošām cenām veikalos un komunālo maksājumu rēķiniem, jo principā jau citas izejas nav.

Lai arī cik skaļi politiskās partijas sauc par OIK likvidēšanu, diemžēl tas nav iespējams, vienīgais ceļš ir atteikties no pārāk zaļās enerģijas principā, kas atkal ir pretrunā EK tiesību aktiem. Ir radīts pārāk dārgs produkts, ko mūsu valsts vienkārši nevar atļauties. Bet tā nav vienīgā lieta, ko nevaram atļautie.

Strauji samazinās tranzīta nozares apgrozījums, kur nu jau pat Latvijas dzelzceļš būs jādotē no valsts budžeta. Arī šī joma bija no tām, kuras pildīja valsts maku caur ostām, tranzītu, bet nu ir krietni apsīkusi.

Uz šo brīdi valstī dzīvo mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, kur viena trešdaļa ir pensionāri un viena ceturtā (?) daļa bērni, tad visi pārējie strādā un pelna, lai uzturētu visas valsts funkcijas, kur arī strādā ievērojama daļa no visiem.

Diemžēl, papētot nozaru datus, var redzēt, ka lauksaimniecība praktiski pastāv uz valsts un ES dotācijām, kur gada laikā tiek novirzīti vairāk nekā 600 miljoni eiro, tai pat laikā ir pati zemākā produktivitāte starp ES valstīm.

Arī apstrādes rūpniecība ir elektroietilpīga – patērē ļoti daudz elektroresursu, tai pat laikā saražotās produkcijas daudzums ir neliels. Pašreizējā elektrības un gāzes patēriņa sistēma neveicina taupīt elektrību vai gāzi, jo abonentmaksa un tā saucamo tīklu izmantošana rada lielāko daļu no rēķina, kur paši patērētie resursi ir salīdzinoši lēti, kas neveicina domāt par to taupīšanu un reklamētās LED spuldzītes mājsaimniecībās vairs nav aktuālas.

Toties Sadales tīkli un Latvijas gāzes meitas uzņēmumi ir nodrošinājuši sev pastāvīgus ienākumus un peļņu, nemaz neuztraucoties par patēriņa kritumu vai pieaugumu. Liela daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu ir krietni uzaudzējuši savu administratīvo aparātu un, protams, algas, tai pat laikā naski pērk ārpakalpojumus par cenām, kur privātie uzņēmumi tikai brīnās, jo par izsludinātām summām mājaslapas izveidei var izveidot un uzturēt veselu tīklu ar līdzīgām mājas lapām, vai darbu apjoma cenas pāris un pat desmitu reižu pārsniedz pašizmaksu.

Grūti pateikt, cik ilgi šādu politiku “izturēs” vēl palikušie iedzīvotāji, kas nav tikuši labi apmaksātās valdes vietās vai pie dāsni apmaksātiem valsts pasūtījumiem, jo arī ES projektu naudas iet uz beigām, tai pat laikā tiek prasīti 17 miljoni eiro papildus teātra būvniecībai, garantijas Likteņdārza labiekārtošanai un citiem ikdienai nebūt ne tik nepieciešamiem objektiem, tai pat laikā onkoloģijas slimnieki vāc naudu ziedojumos un, nesagaidījuši zāles, klusiņām nomirst.

Ir sajūta, ka visa valsts politika ir kā novērotāji, nevis aktīvi rīcības cilvēki, kas domātu par valsts nākotni. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība deklarē, ka ir saimnieki savā zemē, to neredz, vai arī tas notiek šauru interešu lokam. Ir skumji tajā visā noskatīties, bet vēl skumjāk ir apzināties, ka arī pēc Saeimas vēlēšanām nekas nemainīsies, jo vienaldzība ir sliktākais scenārijs jebkādām pārmaiņām.

Liela daļa atmodīsies, kad nākamgad šis saimniekošanas rezultātā cels PVN un citus nodokļus, pieaugs maksas medicīnas apjoms un studiju maksa augstskolās, jo vienkārši trūks tam visam naudas...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft