Iesaki rakstu: 
Vairāku Vienotības politiķu vaibstos pirmdienas vakarā bija manāms atvieglojums, ka otrdien pie sarunu galda par valdības izveidi Saskaņas centrs (SC) nesēdēs. Tomēr šāds noskaņojums nav viendabīgs – neapmierinātie ir gan Jaunā laika (JL) spicē, kuri SC piesaistē saskatīja stabilas un ilglaicīgas valdības izveides iespējas, kur pārlieku nedominētu ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs, gan Sabiedrībā citai politikai (SCP).
Pirmdienas rītā pasakot, ka sarunas ar Vienotību iespējamas tikai „no baltas lapas”, bez tādiem „mājasdarbiem” kā okupācijas fakta un latviešu kā vienīgās valsts valodas atzīšana, SC atviegloja Valdim Dombrovskim izziņot lēmumu par sarunu apstāšanos ar SC, par ko premjers paziņoja vakarā pēc JL valdes sēdes.
Ja ņem vērā fona informāciju, ko Pietiek snieguši atsevišķi Vienotības valdes locekļi no JL un Pilsoniskās savienības (PS), ka Dombrovskis, jau nākot klajā ar piedāvājumu par četru partiju koalīciju, paļāvies uz SC „nolekšanu” no sarunām, šķietamais atvieglojums Dombrovska sejā pirmdien varētu nebūt maldinošs.
Dombrovskis neuzskata, ka nebūtu izpildījis 15. oktobrī konsultācijās ar Valsts prezidentu panākto vienošanos nākamo nedēļu veltīt sarunām ar visiem četru partiju koalīcijas modelī uzrunātajām partijām. „Jā, tieši tā,” premjers atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai jūtas izpildījis pilī panākto vienošanos.
Jāatgādina, ka Valda Zatlera ieskatā tieši šis piedāvājums bija labs pamats plašas un stabilas koalīcijas veidošanai. „Sarunas tiek turpinātas ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir izrādījuši šādu vēlmi,” uzsvēra Dombrovskis.
Pirms JL valdes sēdes Dombrovskis gandrīz divas stundas šaurā lokā apspriedās ar diviem no Vienotības līdzpriekšsēdētājiem Aigaru Štokenbergu un Solvitu Āboltiņu viņas kabinetā Saeimā, novēroja Pietiek. Štokenbergs pēc tam nenoliedza, ka ir mēģinājis premjeru pārliecināt turpināt sarunas ar SC. „Ļoti žēl,” bija viņa komentārs par Dombrovska dažas stundas vēlāk pausto paziņojumu, ka sarunas ar SC ir apstājušās.
„Es ceru, ka Jaunais laiks vēl pārliecinās premjeru, ka jārunā ar visām partijām. Politiķa uzdevums ir sarunāties, nevis balstīt lēmumus uz avīžu ziņām,” kritiski izteicās Štokenbergs. Vienlaikus viņš savas partijas SCP vārdā uzsvēra, ka „mēs joprojām atbalstām Dombrovski”.
Noprotams, ka SCP cer ceturtdien gaidāmajā Vienotības valdes sēdē vēl turpināt diskusiju par SC, jo līdz 2. novembrim, kad sagaidāma nākamā premjera nominēšana, vēl ir divas nedēļas. Lai gan – no premjera partijas biedriem bija jūtama pārliecība, ka jautājums ir slēgts.
Premjers savas partijas Jaunais laiks (JL) valdes sēdē nācis ar pozīciju, kas bijusi tuvu formulējumam, ka valdību veidos trīs spēki un VL-TB/LNNK nākamajā valdībā būs. Tomēr pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām Dombrovskis piekritis atsevišķu valdes locekļu ieteikumam tomēr saglabāt atkāpšanās ceļu un sarīkot vēl vismaz vienu sarunu raundu ar VL-TB/LNNK, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
„Šādu iespēju nevar izslēgt,” premjers atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai valdību varētu veidot tikai divas partijas – Vienotība un ZZS. Tikmēr Vienotības valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pēc vēlāk notikušās sarunas ar Dombrovski paziņoja, ka viņam radusies pārliecība: nākamā koalīcija būs tāda, kādu Dombrovskis nosauca vēlēšanu naktī, tas ir, trijatā ar VL-TB/LNNK. „63 balsis ir labāk kā 55,” Pietiek uzsvēra Kristovskis.
Dombrovska uzstādījums ir, ka papildu konsultācijās ar VL-TB/LNNK jāizrunā tās izvirzītie papildu nosacījumi. Tie attiecas uz valsts valodu, naturalizācijas un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūrām, kā arī enerģētiskās neatkarības jautājumiem. Premjers no VL-TB/LNNK grasās prasīt iesaldēt tādus jautājumus kā pāreja uz apmācību latviešu valodā pilnīgi visās valsts finansētās mācību iestādēs, kā arī cittautiešu repatriācijas jautājuma nevirzīšana.
Kristovskis Pietiek šīs premjera prasības attiecībā pret VL-TB/LNNK raksturoja kā „pamatotas, ja mēs vēlamies civilizēti tālāk darboties”. Viņaprāt, VL-TB/LNNK iekļaušana koalīcijā būtu vēlama, jo „labāk, lai šāda jaunu politiķu grupa veido valdību kopā ar pieredzējušiem politiķiem un uzņemas arī atbildību par lēmumiem”. „Atstājot viņus ārpusē, var saglabāties vai pieņemties spēkā Visu Latvijai radikalizācija,” uzskata Kristovskis. Viņš atturējās komentēt, vai konsultācijās ar Rīgas pili ir sadzirdējis bažas par VL-TB/LNNK iesaistīšanu koalīcijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
