Jaunās konservatīvās partijas biedrs izmanto partijas e-pastu, lai informētu par savas SIA konfliktu ar LTRK
PIETIEK09.10.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Jaunās konservatīvās partijas biedrs Krišjānis Feldmans ar partijas centrālā e-pasta palīdzību informējis medijus par savas SIA konfliktu ar LTRK. Publicējam šo partijas pārstāvja viedokli pilnībā, saglabājot arī oriģinālrakstību:
„Rīgas domes deputātam Krišjānim Feldmanam (Jaunā konservatīvā partija) piederošā SIA “Sumter” nolēmusi izstāties no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), jo tā vietā, lai aizstāvētu un pārstāvētu Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, organizācija ir pakļāvusies miljonāru un monopolistu interesēm.
“Teikšu skaidri un gaiši - lēmuma pamatā ir nopietnas ideoloģiskas pārdomas”, atklāj K. Feldmans. “Sekojot līdzi LTRK aktivitātēm, kļūst acīmredzams, ka šī organizācija ir pametusi novārtā savu pamatmisiju - aizstāvēt un pārstāvēt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus - tā vietā pievēršoties politiskajām spēlēm lielkapitāla interesēs, kas vienmēr ir ieinteresēts esošās sistēmas stabilitātē, sava svarīguma atražošanā, birokrātijas audzēšanā, viltus politiskajā neitralitātē un uzbāzīgā brīvā tirgus jēdziena piesaukšanā, aiz tā patiesībā saprotot brīvu pieeju Latvijas tirgum un to iedzīvotāju maciņiem no lielo ārvalstu korporāciju puses”.
“Minēšu konkrētu piemēru no pēdējo mēnešu notikumiem. Vēl pagājušajā nedēļā LTRK paziņoja, ka aicina telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais Telefons" un "Lattelecom" kapitāla daļu īpašniekus pēc iespējas ātrāk lemt par uzņēmumu apvienošanos, kas valstiski esot izdevīgākais apvienošanās scenārijs. Gluži kā piebalsojot pirms vēl nedēļas publicētajai intervijai ar zviedru telekomunikāciju koncerna “Telia Company” AB vecāko viceprezidentu Robertu Andersonu, kurš faktiski pieteica ultimātu Latvijas valstij. Un, proti, ja abu uzņēmumu apvienošana nenotiks, “es varu godīgi atzīt, ka šādā gadījumā mūs daudz vairāk interesēs nevis investīcijas, bet gan peļņas gūšana. Tāda ir kapitālisma loģika””.
“Diemžēl, man jāatzīst, ka LTRK loģika ir sekojoša: tā vietā, lai iestātos par Latvijas valsts, tās iedzīvotāju un mazā biznesa intereses, aizstāvēt lielo uzņēmumu pozīcijas, faktiski nodarbojoties ar to publisku pārstāvēšanu. Dažkārt šāda rīcība ir vērsta pat uz monopola veidošanos tirgū, kas teorētiski it kā ir pilnīgā pretrunā ar LTRK sludinātajām vērtībām”, uzsver K. Feldmans. “Turklāt, tā nebūt nav pirmā reize, kad no LTRK vadības puses parādās mistiski, iespējams, pat nopirkti paziņojumi atsevišķu lielo tirgus spēlētāju interesēs. Visai raksturīga ir iztapšana, piemēram, “Latvijas dzelzceļa” interesēm un šī uzņēmuma viedokļa popularizēšana. Līdzīgi ir arī ar “Lattelecom”. Un, tas neizbrīna, jo tieši šāda mēroga uzņēmumi pārsvarā ir pārstāvēti LTRK padomēs. Jāsaprot, ka tas, kas šķiet izdevīgs lielkapitālam, reti būs izdevīgs Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.”
Kā atzīst K. Feldmans, visi šie apstākļi likuši viņam izšķirties par LTRK atstāšanu, publiski izskaidrojot savu viedokli. “Bieži vien tiek piesaukts Alberta Einšteina pārfrāzēts izteiciens “Ar domāšanu, kas problēmu radījusi, problēmu nav iespējams atrisināt”. Tādēļ mans novēlējums ir - iziet ārpus Latvijā ierastajiem domāšanas rāmjiem, kas ir radījuši korumpētu politiku un nevienlīdzīgu sabiedrību! Un, tas attiecas arī uz LTRK”, uzsver K. Feldmans.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
