Jaunie šofera dēli

Iesaki rakstu:

Audiologopēde-meteoroloģe

 Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par "novērotāju" Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas.

"Mani par to laikus neinformēja," Dienai saka LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš tobrīd atradies komandējumā. Jaskeviča esot pieskaitāma "elementāram tehniskajam personālam, kas mehāniski ievada datorā datus", amatā viņa būšot uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas līdzšinējā darbiniece. Pati Jaskeviča, sazvanīta darbā, pasaka tikai, ka darbu ieguvusi pēc tam, kad nosūtījusi CV. Saruna divreiz pārtrūkst, jo jauniete nomet klausuli. LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ēriks Ezeriņš ir vēl viens NA biedrs, kas šajā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā nonācis laikā, kad tās valdē darbojās NA politiķe Baiba Broka, un uzņēmumā neoficiāli runā, ka Jaskeviča par darbu var pateikties tam, ka ir Ezeriņa draudzene. Viņš atbild: "Privātu dzīvi es nekomentēšu."

Jaskevičas mēnešalga pēc nodokļu nomaksas ir ap 650 eiro, kas uz LGS algu fona ir pieticīgi. Tomēr jāņem vērā, ka Meteoroloģijas dienestā darbs notiek maiņās, nav jāstrādā pilna nedēļa, savukārt par darbu nakts stundās tiek maksāts dubultā, tādēļ reālais atalgojums ir lielāks. Latvijas Televīzijas Laika ziņu diktors Toms Bricis varot nosaukt vismaz piecus savus vienaudžus meteorologus ar augstāko izglītību ģeogrāfijā vai fizikā un matemātikā, kuri spiesti strādāt apkalpojošajā sfērā vai veikalos par pārdevējiem, jo profesijā nevar atrast adekvāti apmaksātu darbu. "Par 1000 eiro viņi jau šodien aizietu strādāt tādā darbā," saka Bricis.

Šis vairs nav astoņkājis, bet amēba, kas strauji vairojas un pastāvīgi maina formu, līdz iekļūst saimnieka organismā, – tā, pārņemot terminoloģiju no vienšūņu dzīves aprakstiem, var teikt par "šofera dēlu" infekcijas izplatību SM un tās kontrolētajās turīgajās kapitālsabiedrībās pēdējo pāris valdību laikā. Kopš politisko atbildību pār SM dalījusi Vienotība un Klāva Olšteina vadītā sešu Saeimas deputātu grupa jeb tā dēvētie "olšteinieši", politiska tirgošanās ar amatiem, pērkot ietekmi un lojalitāti vai cenšoties ietekmēt kapitālsabiedrību saimnieciskos lēmumus, tikai kāpusi kalnā. "Nav neviena šofera dēla," uz jautājumu par kadru politiku paziņo satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Tas tiešām atbilst patiesībai – starp deputātu māsām, valžu locekļu partijas biedriem un viņu draudzenēm vai vienkārši lojāliem kadriem Diena SM kapitālsabiedrībās neatrada nevienu šofera dēlu.

"Šofera dēli" ar diplomiem

Daļa, kā pirms gada SM valsts sekretāra amatā ieceltais jurists Kaspars Ozoliņš, LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ezeriņš vai labi apmaksātu konsultāciju līgumu ar VAS Pasažieru vilciens (PV) uz gadu noslēgusī Annija Freimane, ir ieguvuši pieklājīgu izglītību un pieredzi. Tādēļ viņu iekārtošana amatā ir drīzāk ierindojama pie centieniem "nopirkt" lojalitāti un ietekmi.

Tas, kas viņus vieno, ir atrašanas īstajā laikā un vietā, proti, politiski vai kā citādi tobrīd ietekmīgām personām pietuvināto lokā. Ozoliņš izrādījās skolasbiedrs Saeimas deputātei Elīnai Siliņai no Olšteina grupas un biznesa partneris citam šīs pašas deputātu grupas pārstāvja Jāņa Upenieka pusbrālim Gatim Upeniekam. "Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos," formulu Ozoliņa karjeras lēcienam no domes jurista līdz VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidentam, Ventspils brīvostas valdes loceklim un SM valsts sekretāram, vaļsirdības mirklī atklāja Siliņa.

Interese liek zaudēt apetīti

Plašāk nepazīstamā Annija Freimane devusi padomus NA ekonomikas ministriem, vadījusi NA tieslietu ministru Baibas Brokas, tagad Gaida Bērziņa birojus, bet papildu ienākumus radusi no konsultāciju līguma ar PV valdi, kas beidzās augustā. Pēc tam kad Pietiek sāka pārbaudīt runas par Freimanei sagatavoto valdes padomnieces vietu LGS, kur valdes locekles amatā no septembra atgriežas Broka, tika ieslēgta atpakaļgaita un šādi plāni noliegti. Ir uzskats, ka brīnumnūjiņa, kas atver durvis jaunās sievietes priekšā, ir daudzu vēlme izdarīt ko patīkamu viņas tēvam – Rīgas Apgabaltiesas tiesnesim Jurim Freimanim. Tiesneša dārgais Escalade džips, kas ik dienu stāv pie Apgabaltiesas, ir pa ceļam uz Freimanes iecienīto dārgo restorānu Bibliotēka Nr. 1.

"Apgalvojums, ka manas darba tiesiskās attiecības ir saistāmas ar manu radniecību ar manu tēti, diemžēl neiztur nekādu kritiku, jo nevienas darba tiesiskās attiecības, kurās esmu atradusies savas profesionālās dzīves laikā, nav bijušas saistītas ar šo faktu. Esmu atbilstoši izglītota un pieredzējusi, lai pati organizētu savu profesionālo darbību un personīgo dzīvi neatkarīgi no saviem vecākiem," uzsver juristes diplomu ieguvusī Freimane.

Arī pieklājīgu izglītību – vadības zinātnē un valsts pārvaldē – ieguvušais Ezeriņš, kura tēvs ir kādreiz ietekmīgais tēvzemiešu sponsors un "pelēkais kardināls" Normunds Lakučs, LGS iepirkumu speciālista amatā nonāca laikā, kad kapitālsabiedrības valdē bija Broka. 2013. gadā abi kopā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, un šā gada janvārī Ezeriņš jau sāka vadīt kapitālsabiedrības Iepirkumu nodaļu. Satiksmes ministrs Matīss atkārto Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas iecienīto argumentu: partijas piederība nevar būt iemesls kāda iecelšanai amatā, bet tā nedrīkst būt arī šķērslis, lai cilvēku amatā nevirzītu.

Darbs deputāta māsai

Kā sakritību iesaistītās amatpersonas pasniedz Saeimas deputāta no Olšteina grupas Jāņa Junkura māsas Kristīnes Junkures iekārtošanos par reklāmas vadītāju VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) Komercdepartamentā 2012. gada maijā. Viņas Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā iegūtais bakalaura grāds biznesa administrācijā un mārketingā atbilst šim darbam. "Čakla meitene, ar darbu tiek galā," apstiprina LVRTC sabiedrisko attiecību vadītājs Arno Pjatkins.

Tomēr savā publiski pieejamajā CV viņa norādījusi tikai gadu ilgu darba pieredzi Rīgas Stradiņa universitātē projektu menedžeres amatā. Tad vairāk nekā gadu ilgs pārtraukums, kam seko darbs SM kapitālsabiedrībā ar mēnešalgu amplitūdā no 955 līdz 1295 eiro pirms nodokļu nomaksas. Junkurs, kurš Saeimā nonāca uz eksprezidenta Valda Zatlera popularitātes viļņa no Zatlera Reformu partijas saraksta, noliedz, ka palīdzējis māsai iekārtoties šajā darbā, izmantojot koalīcijas līgumā olšteiniešiem tobrīd nostiprināto politisko līdzatbildību pār SM. Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta apgalvo, ka par darbinieces radniecību ar Junkuru uzzinājis tikai vēlāk. "Mani neviens nepalūdza viņu pieņemt darbā," apgalvo Bokta. Junkure šonedēļ atradās atvaļinājumā ASV, un viņas tālrunis bija izslēgts.

Lojalitātes pirkšana

Spilgtākais piemērs politiskās lojalitātes pirkšanai, izmantojot SM kapitālsabiedrību neizsmeļamos apcirkņus, šķiet, ir projektu menedžera ar sociālā darbinieka diplomu Reiņa Freimaņa iecelšana VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdē 2012. gada nogalē. SM oficiālā versija bija: ņemot vērā līdzšinējo profesionālo pieredzi, Freimanis stiprinās LVC kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā. Neoficiālā, bet loģikai un faktiskajai situācijai draudzīgāka versija ir cita: tolaik bija iespēja, ka par ministri varētu kļūt Reformu partijas (RP) deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kurai uz laiku noliekot Saeimas deputāta mandātu, to iegūtu Freimanis kā pirmais "aiz svītras" palikušais Vidzemē.

Apzinoties, ka Freimaņa izvēle parlamentā pieslieties RP frakcijai vai Olšteina vadītajai grupai var ietekmēt spēku līdzsvaru koalīcijā, arī RP frakcijā bija sprieduši, ka ar jauno vīrieti jārunā, iespējams, jau laikus piedāvājot kādu amatu. Pasteidzās Olšteina grupa, un lēmums par Freimaņa iecelšanu LVC valdē aizdomīgi sakrita ar viņa pēkšņi atsūtīto iesniegumu par izstāšanos no RP. Tālāk viss noritēja ātri kā lombardā – iesniegumam par izstāšanos sekoja R. Freimaņa iecelšana LVC valdē.

No satiksmes ministra A. Matīsa teiktā izriet, ka vienīgais par SM atbildīgās partijas piedāvājums valsts kapitālsabiedrību dezinfekcijai ir to padomju atjaunošanā, valdes pilnībā attīrot no politiskiem cilvēkiem.

Pietiek apzinātās personas, kuras patlaban strādā SM vai tās kontrolētajos uzņēmumos un amatā varētu būt nonākušas, pateicoties koalīcijas partiju politiskai ietekmei:

Satiksmes ministrija

Kaspars Ozoliņš. Ilggadējs Valmieras domes jurists, ar Olšteina grupu saistītu cilvēku skolasbiedrs un biznesa partneris. 2011. gada nogalē kļuvis par satiksmes ministra padomnieku, piedzīvoja galvu reibinošu karjeru, drīz kļūdams par lidostas Rīga valdes locekli, tad par Latvijas dzelzceļa viceprezidentu, SM virzīto Ventspils brīvostas valdes locekli un visbeidzot ministrijas valsts sekretāru. Visos ar SM saistītajos amatos 2013. gadā nopelnījis 112 798 eiro.

Latvijas valsts ceļi

Jānis Lange. Iepriekš nepolitiskais LVC valdes loceklis 2013. gadā startēja pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta un jau pēc dažiem mēnešiem tika iecelts par LVC valdes priekšsēdētāju, tādēļ amatu bija spiests atstāt bezpartejiskais Ivars Pāže.

Reinis Freimanis. Būtu ieguvis deputāta mandātu 11. Saeimā, ja to uz ministrēšanas laiku noliktu kāds Reformu partijas pārstāvis. Tādēļ, par spīti amatam neatbilstošajai sociālā darbinieka izglītībai, 2012. gada decembrī ar Olšteina grupas politisko atbalstu iecelts uzņēmuma valdē, uzreiz arī izstājies no RP.

Anna Kononova. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (abi kandidēs no Vienotības) padomniece. Kad 2014. gada pavasarī reorganizācijas dēļ uzņēmumā tiek izveidota Komunikāciju nodaļa, viņu ieceļ tās vadībā.

Lidosta Rīga

Olita Augustovska. Satiksmes ministra Matīsa ārštata padomniece, bijusī Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāja, kopš februāra iecelta lidostas valdē.

LDz Cargo – LDz meitasuzņēmums

Kaspars Gerhards. NA politiķis, eksministrs. Iecelts valdē 2013. gadā.

LDz infrastruktūra – LDz meitasuzņēmums

Jānis Lapiņš. Kandidējot Saeimas vēlēšanās no Zatlera Reformu partijas, līdz ar vairākiem nākamajiem olšteiniešiem figurēja īpašās aģitācijas avīzēs ar neskaidru finansējumu. Bez atbilstošas pieredzes iecelts valdē 2012. gadā.

Latvijas gaisa satiksme

Baiba Broka. NA politiķe, demisionējusī tieslietu ministre. Iecelta valdē no 2014. gada 1. septembra.

Gints Freimanis. Finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) ārštata padomnieks, bijušais Valda Dombrovska (Vienotība) padomnieks. Iecelts valdē 2011. gadā.

Elmārs Švēde. Kandidējis no ZZS, regulārs tās ziedotājs. Iecelts valdē 2010. gadā.

Ēriks Ezeriņš. Kandidējis no NA Rīgas domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tēvzemiešu kādreizējā sponsora un "pelēkā kardināla" Normunda Lakuča dēls. 2014. gada janvārī iecelts par Iepirkumu nodaļas vadītāju.

Jana Jaskeviča. NA aktīviste. 2014. gada augustā bez atbilstošas izglītības sākusi strādāt Meteoroloģijas nodaļā.

Latvijas pasts

Aigars Vītols. Valmieras domes izpilddirektors, SM valsts sekretāra ilggadējs darba kolēģis pilsētas domē. Iecelts valdē 2012. gadā.

Edgars Augustovskis. Olitas Augustovskas vīrs, kopš 2005. gada strādājis uzņēmumam daļēji piederošajā IT Latvija par departamenta direktoru. 2011. gada martā Valda Dombrovska otrās valdības laikā piedzīvo karjeras kāpumu, kļūstot par Latvijas pasta Informācijas sistēmu vadības departamenta direktoru. Vadības atalgojums uzņēmumā ir no 1571 līdz 3977 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs

Inga Spriņķe. Satiksmes ministra Matīsa biroja vadītāja un padomniece. Iecelta valdē 2013. gadā.

Kristīne Junkure. Māsa Saeimas deputātam Jānim Junkuram, kura pārstāvētā deputātu grupa Dombrovska valdības laikā bija politiski līdzatbildīga par SM darbību. Pieņemta darbā par Reklāmas vadītāju 2013. gadā.

Air Baltic Corporation

Kaspars Briškens. Satiksmes ministra Matīsa ārštata padomnieks. 2012. gadā iecelts par valsts pārņemtās lidsabiedrības padomes locekli. 2013. gadā šajā amatā nopelnījis 38 000 eiro.

Nikolajs Sigurds Bulmanis. Vienotības priekšteča Jaunā laika ziedotājs, ārzemju latvietis. Iecelts padomē 2010. gadā.

Seko mums