Jaunietis Satversmes tiesā mēģinās cīnīties par tiesībām uz zālēm dzīvības nodrošināšanai
PIETIEK10.08.2016.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Kāds 22 gadus jauns multiplās sklerozes pacients plāno vērsties Satversmes tiesā, lai varētu saņemt dzīvības uzturēšanai nepieciešamos medikamentus kā valsts kompensētas zāles. Nacionālais veselības dienests viņam atteicis medikamentu kompensāciju, jo kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles, un ierēdņiem nav šķitis vērā ņemams arguments, ka šīs zāles viņam izrādījušās nederīgas. Slimnieks uzskata, ka, atsakot viņam nepieciešamos medikamentus, ir pārkāpts Satversmes 93.pants, kas nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
Pirmās slimības pazīmes puisim parādījās 15 gadu vecumā, turklāt jau pēc četriem gadiem slimība sāka strauji progresēt. Valsts kompensētās pirmās līnijas imūnmodulējošās zāles, kurām būtu jāpalēnina slimības gaita, izrādījās nepietiekami efektīgas, tādēļ pēc gada deviņu ārstu konsīlijs lēma viņam piešķirt jau otrās līnijas medikamentus, tomēr arī tie neapturēja agresīvi uzbrūkošo slimību, turklāt organisms tās nepieņēma un parādījās nevēlamas blakus parādības. Tādēļ vēl pēc gada ārstu konsīlijs rekomendēja viņam trešās līnijas imūnmodulējošos preparātus.
Gan pirmās, gan otrās līnijas zāles, kuru izmaksas ir attiecīgi tūkstotis un pusotrs tūkstotis eiro mēnesī, ir iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, taču trešās līnijas zāļu, kuru cena ir divi tūkstoši eiro mēnesī, sarakstā nav. Līdz 2012.gada beigām pacientiem, kam bija nepieciešamas šādas zāles, bija pieejamas individuālas kompensācijas, ja par to lēma multiplās sklerozes centru kopējais konsīlijs. Taču no 2013.gada 1.janvāra tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka gadījumos, ja konkrētai diagnozei kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles, individuālas kompensācijas vairs nepienākas.
Kad pērnā gada aprīlī deviņu ārstu konsīlijs jaunajam puisim rekomendēja trešās līnijas zāles, Nacionālais veselības dienests zāļu kompensāciju atteica. “Ar multiplās sklerozes centru kopējā konsīlija 2015.gada 1.aprīļa atzinumu ir atzīts, ka, tā kā ārstēšana ir bijusi neefektīva un slimība turpina strauji progresēt, man ir indicētas zāles, kuras nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā, bet ir vienīgās, kuras reāli uztur manas dzīvības funkcijas. Ar Nacionālā veselības dienesta direktores Dainas Mūrmanes-Umbraško 2016.gada 27.jūlija lēmumu man tika atteikts kompensēt zāļu iegādi, bet man nav šādu līdzekļu, kā arī maniem tuviniekiem vairs nav iespēju tās man iegādāties, līdz ar to tiek pārkāptas man “it kā” valsts garantētās pamattiesības uz dzīvību,” pieteikumā Satversmes tiesai raksta slimais jaunietis.
Tā kā slimība strauji progresē, viņam ir gan grūti pārvietoties, gan nopietni redzes un koordinācijas traucējumi, kā arī citi neiroloģiski simptomi. Turklāt ārstu konsīliju slēdziens ir strikts: “Ņemot vērā, ka pacients ir gados jauns vīrietis, un neturpinot immunsupresējošu terapiju, slimība var turpināt strauji progresēt un pāriet smagākā slimības formā ar sekundāri progresējošu norisi. Šāda slimības forma un gaita var izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskus centrālās nervu sistēmas bojājumus un potenciāli dzīvībai draudošas komplikācijas.”
Tā kā pastāv medikamenti šāda scenārija novēršanai, bet vienīgais šķērslis ir Ministru kabineta noteikumi, kuri puiša ieskatā ir pretrunā ar Satversmi, slimais jaunietis cer, ka Satversmes tiesas lēmums glābs viņa dzīvību.
Slimnieks vērsies arī Veselības ministrijā, aicinot atcelt Nacionālā veselības dienesta direktores lēmumu un pieņemt lēmumu par zāļu, kas nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai, kompensēšanu, nodrošinot valstī garantētās cilvēka pamattiesības uz dzīvību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
