Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti19.02.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Saskaņā ar Latvijas un Lielbritānijas valdību 2014. gada 8. septembra līgumu Latvijas armijas mehanizācijas projekta ietvaros 123 lietotu Lielbritānijas armijas bruņutehnikas (CVRT) vienību iegāde izmaksās aptuveni 50 miljonus eiro, kopējiem projekta realizācijai atvēlētiem līdzekļiem sasniedzot 250 miljonus eiro.
Tikmēr no Jūsu iepriekš publiski paustiem apgalvojumiem izriet, ka Latvijā varētu ražot lielgabala Rarden NATO standartam neatbilstošu munīciju (30x170mm). Kā arī nodrošināt bruņutransportieru trešā un ceturtā līmeņa remontu Latvijā, kas izriet no Aizsardzības ministrijas un “BAE Systems” ilgtermiņa atbalsta un uzturēšanas līguma, kas noslēgts 2016. gada jūnijā.
Līdz šim brīdim pilnīgas un vispusīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem sniegt nevarējāt, ņemot vērā teikto, lūdzam Jūs sniegt vispusīgas atbildes uz sekojošiem jautājumiem,-
1. Kuri konkrēti uzņēmumi, pēc “BAE Systems” veiktās izvērtēšanas ir saņēmuši apliecinājumu par trešā un ceturtā līmeņa CVRT remontu veikšanu Latvijā?
2. Kuri Latvijas uzņēmumi ir saņēmuši “BAE Systems” patentu veikt attiecīgos remontdarbus?
3. Vai no Aizsardzības ministrijas un “BAE Systems” ilgtermiņa atbalsta un uzturēšanas līguma, kas noslēgts 2016. gada jūnijā izriet “BAE Systems” pienākums nodrošināt bruņutransportieru trešā un ceturtā līmeņa remontu Latvijā? Lūdzam nosūtīt minēto līgumu.
4. Kuri konkrēti Latvijas uzņēmumi pēc pirmo bruņutransportieru piegādes jau ir veikušas to remontu un uzturēšanu?
5. Kādas ir CVRT remontu/uzturēšanas izmaksas un bruņutransportieru remontu skaits kopš to piegādes līdz šim brīdim? Kādu iepirkuma procedūru ietvaros tika nodrošināta uzņēmumu iesaiste remontu/uzturēšanas veikšanā?
6. Kuri konkrēti Latvijas uzņēmumi, lai nodrošinātu trešā un ceturtā līmeņa CVRT remontu ir vērsušies Aizsardzības ministrijā (tās speciāli izveidotā komisijā) ar mērķi saņemt militārā ražotāja sertifikātu un/vai Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm saņemšanai?
7. Vai Latvijā ir uzsākta CVRT Rarden lielgabaliem nepieciešamās munīcijas 30xl70mm ražošana? Gadījumā, ja uzsākta netika, tad kad to plānots darīt?
8. Cik izmaksāja CVRT Rarden lielgabaliem nepieciešamās munīcijas 30x170mm iegāde no Lielbritānijas, atbilstoši Ministru kabinetā 2016. gada 5. jūlijā apstiprinātam informatīvam ziņojumam "Par projekta "Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija" 30x170mm kalibra munīcijas iegādi"?
9. Kuri konkrēti Latvijas uzņēmumi ir vērsušies Aizsardzības ministrijā (tās speciāli izveidotā komisijā) ar mērķi saņemt militārā ražotāja sertifikātu un/vai Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm saņemšanai - CVRT Rarden lielgabaliem nepieciešamās munīcijas 30xl70mm ražošanai?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
