Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada Valsts budžeta paketē ir iekļaut vairāki likumprojekti, kurus virza Ekonomikas ministrija (EM). Viens no tiem ir grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas saistīti ar Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošanas izmaiņām.

Neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi paskaidrot, kāda ir šī likumprojekta saistība ar Valsts budžetu, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt savus aprēķinus, kā tieši, kuras tautsaimniecības nozares ietekmēs EM piedāvātās OIK piemērošanas izmaiņas, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt iespējamo alternatīvo OIK piemērošanas risinājumu analīzi, pat iezīmēt šīs iespējas, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts nav pietiekoši izdiskutēts ar speciālistiem un tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, uz ko norāda sabiedrības reakcijas plašsaziņas līdzekļos, neskatoties uz to, ka šī likumprojekta grozījumi vispār stāsies spēkā tikai 2018.gadā, EM uzstājīgi virza šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā 2017.gada Valsts budžeta paketē.

Lai novērstu bažas, ka tas tiek darīts tādēļ, ka EM vienkārši nav spējīga sagatavot pamatotu priekšlikumu, par kuru tā ir gatava diskutēt, vai arī virza šo priekšlikumu nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu biznesa interešu vadīta, kādēļ arī EM cenšas izvairīties no pilnasinīgas diskusijas Saeimā par savu sagatavoto priekšlikumu, lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

- Jūs vairākkārt sabiedrībai esat paziņojuši, ka jūsu virzītās OIK piemērošanas izmaiņas, tiek virzītas rūpēs par tautsaimniecības attīstību, tomēr, kā tieši šīs jūsu inspirētās izmaiņas ietekmēs konkrētas tautsaimniecības nozares, Jūs nespējāt paskaidrot. Tāpēc lūdzam iesniegt jūsu veiktos aprēķinus (ne tikai hipotētiskus apgalvojumus, par kuru pamatotību nav iespējams pārliecināties) par jūsu piedāvātā OIK piemērošanas mehānisma ietekmi pa konkrētām tautsaimniecības nozarēm (nevis vispārīgi, pa pieslēguma sprieguma pakāpēm).

- Jūs apgalvojat, ka jūsu piedāvātais risinājums veicinās apstrādājošās rūpniecības uzņēmumu attīstību. Lūdzu, raksturojiet, kāds ir elektroenerģijas patēriņa profils ražojošam uzņēmumam, kurš atrodas attīstības stadijā (tātad nav vēl spējīgs izmantot efektīvi visu sava pieslēguma jaudu), kāda ir no tā izrietošā pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte, un sniedziet jūsu aprēķinus, kā jūsu inspirētais OIK piemērošanas modelis ietekmēs šāda uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas?

- Vai EM, izstrādājot savu OIK piemērošanas modeli, ir veikusi analīzi un aprēķinus ne tikai par iespējām pārdalīt OIK maksājuma slogu starp elektroenerģijas patērētājiem, bet arī par iespējām samazināt pārāk dāsno atbalsta apmēru elektroenerģijas ražotājiem, no kura veidojas OIK? Ja esat – lūdzu, iesniedziet savu analīzi un aprēķinus.

- Viena no nozīmīgākajām OIK izmaksu komponentēm, kas jāsedz Latvijas patērētājam, ir maksājums VAS Latvenergo par TEC1 un TEC2 ģenerācijas jaudām. Vai jūs piekrītat VAS Latvenergo paustajam apgalvojumam, ka šī maksājuma samazināšana apdraudēs uzņēmuma sekmīgu darbību? Lūdzu, sniedziet EM veikto analīzi, kas pamato jūsu viedokli.

- EM ir atbildīga par enerģētikas nozares politiku, jūs kā ministrs vairākkārt esat uzsvēris, ka apstrādājošās rūpniecības attīstībai ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas zemākas elektroenerģijas cenas. Lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā ir VAS Latvenergo, kura akciju turētājs arī ir EM - tāpēc lūdzam sniegt jūsu atbildi: kāds tad ir VAS Latvenergo uzdevums - nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu, lai nodrošinātu Valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo dividendēm, vai nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju, lai sekmētu tās attīstību? Un ko jūs kā ekonomikas ministrs esat paveicis, lai jūsu reālais veikums atbilstu jūsu publiski paustajiem paziņojumiem par elektroenerģijas izmaksu samazināšanu?

- Kādēļ EM uzstājīgi cenšas virzīt savu priekšlikumu par OIK piemērošanu steidzamības kārtībā iekļaujot to 2017.gada Valsts budžeta paketē, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai 2018.gadā?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...