Jautājumi ekonomikas ministram par nespēju skaidrot „Latvijas gāzes” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti05.05.2016.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Jūsu pausto plašsaziņas līdzekļos, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (LG) esošo akcionāru akcijas, Jums šī gada 14.aprīlī tika iesniegti deputātu jautājumi ar lūgumu sniegt ekonomisko pamatojumu šādiem apgalvojumiem, lai kliedētu bažas, ka tas tiek darīts nevis valsts interesēs, bet gan, lai uz nodokļu maksātāju rēķina glābtu esošo LG akcionāru investīcijas, kuru atdeve nākotnē varētu nozīmīgi samazināties.
Savā atbildē Jūs tā arī nespējāt sniegt nekādu ekonomisko pamatojumu savam apgalvojumam, bet paudāt uzskatu, ka valstij tas būtu jādara energoapgādes drošuma apsvēruma dēļ.
Nenoliedzami energoapgādes drošums ir kritiski svarīgs apsvērums, kurš ir jāņem vērā, izvērtējot šāda darījuma pamatotību, taču, nesniedzot konkrētus argumentus un pamatojumu, kā tieši tiks uzlabots energoapgādes drošums, veicot jūsu piedāvāto īpašnieku maiņu, rodas pamatotas bažas, ka šāds apgalvojums tiek izmantots, lai piesegtu Ekonomikas ministrijas (EM) nespēju sniegt šāda lēmuma ekonomisku pamatojumu un atbilstību valsts interesēm, kā savulaik tas tika darīts, valdībai lemjot par valstij piederošo “Citadeles bankas” akciju pārdošanu.
Tāpēc lūdzam Jūs atbildēt:
1. Kas konkrēti tiks “uzlabots” saistībā ar energoapgādes drošumu, valstij izpērkot esošo akcionāru akcijas, tērējot tam valsts līdzekļus vismaz vairāku desmitu miljonu eiro apmērā?
2. Kurus no šiem “uzlabojumiem” valstij nav iespējams panākt, izstrādājot kvalitatīvu normatīvo vidi un skaidru tiesisko regulējumu un nodrošinot efektīvu, rīcībspējīgu šīs nozares regulējošo un pārraugošo institūciju darbību, un kāpēc?
3. Vai Jūsu sniegtā atbilde nozīmē, ka valstij šis darījums ir jāveic ar jebkādiem ekonomiskajiem nosacījumiem, lai tikai tiktu nodrošināts jūsu pieminētais energoapgādes drošums?
4. Ja tas tomēr to nenozīmē, tad lūdzam Jūs kā ekonomikas ministru sniegt ekonomisko pamatojumu šādai valsts rīcībai, kā arī Jūsu aplēses par sagaidāmo uzņēmuma akciju rentabilitāti, kuras Jūs gatavojaties iegādāties?
5. Kādā veidā Jūs esat paredzējis noteikt valstij pieņemamo akciju robežvērtību, par kurām valstij tās būtu pamatoti iegādāties?
6. Vai EM ir izvērtējusi alternatīvas iespējas, kā, iztērējot vairākus desmitus miljonus eiro, valsts varētu uzlabot energoapgādes drošumu? Ja tas ir ticis veikts – lūdzu iesniegt šo iespēju salīdzinājumu. Ja nav – kāpēc tas nav ticis darīts?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.