Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā Inga Spriņģe un cienījamā Sanita Jemberga! Es ar milzīgu interesi izlasīju jūsu aizraujošo pētījumu. Diemžēl dažas lietas man nekļuva īsti skaidras. Iespējams, tas saistīts ar neprecīziem izteikumiem vai citiem apstākļiem. Tāpēc man šķiet, ka būtu pareizi uzdot jums vairākus precizējošus jautājumus.

“Krājbankas” Bondars un “Saskaņas” jaunatne

Notikums ar Mārtiņu Bondaru ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem jūsu pētījumā – rakstā ir runa par to, kā “Saskaņas” uzpirktā jaunatne vajā politiķi Mārtiņu Bondaru.

Fakts

2017. gadā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu piedzīt 15 milj. eiro no septiņiem bijušajiem “Latvijas Krājbankas” valdes locekļiem, tostarp arī no bijušā valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara. Septiņi bijušie valdes locekļi tiek vainoti “ofšoru spēlēs”, bez pietiekama saimnieciskā pamatojuma izsniedzot vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām. Vēlāk banka tika atzīta par maksātnespējīgu.

2018. gada janvārī tiesa arī uzlika arestu M. Bondara īpašumiem (mājai un mašīnai) un bankas rēķiniem kā piedzenamās summas nodrošinājumam.

Politiķis Mārtiņš Bondars kandidēja uz Rīgas mēra amatu no partiju LA/LRA apvienības, pēc tam bija visas opozīcijas vienotais kandidāts uz mēra amatu. Tajā pašā laikā viņš slēpa vēlētājiem ļoti būtisko informāciju par tiesas spriedumu. Par savu tiesas procesu viņš neinformēja arī domes kolēģus, tostarp deputātus no citām opozīcijas partijām.

Daudzi politiķi un sabiedriski aktīvi rīdzinieki ne reizi vien šajā sakarā ir izteikušies par M. Bondaru. Piemēram, viena no redzamākajām partijas “Par!” pārstāvēm Ilze Viņķele, kura patlaban studē ASV, uzzinājusi, ka M. Bondars kļuvis par “Latvijas attīstībai” biedru, paziņoja: “Ja biedrs Bondars tiesā nepierādīs to, ka viņš nav līdzdalīgs nesaimnieciski izsniegtu kredītu dalīšanā “Krājbankā”, tad viņa kandidēšanai apvienības sarakstā (ja tāda tiks izveidota) no PAR! atbalsta nebūs.”

Savukārt 17. augustā, pēc tam, kad publiski kļuva zināms par tiesas spriedumu “Latvijas Krājbankas” lietā, Rīgas domē notika pikets. Tā dalībnieki protestēja pret Mārtiņa Bondara rīcību, pirms vēlēšanām slēpjot informāciju par tiesas spriedumu. Piketa dalībnieki bija “Saskaņas” jaunatnes organizācijas aktīvisti.

Te jāuzsver, ka cilvēks tiek uzskatīts par nevainīgu līdz brīdim, kamēr tiesa trešajā un galīgajā instancē nav pieņēmusi lēmumu. Bet runa nav par tiesas galīgo spriedumu, bet gan par faktu, ka rīdziniekiem gan pirms, gan pēc vēlēšanām tika slēpts fakts par tiesas procesu.

Jautājumi

• Jums pašām šāda Mārtiņa Bondara rīcība šķiet opozīcijas vienotā mēra amata kandidāta cienīga?

• Kā jūs uzskatāt – vai Mārtiņš Bondars un “Latvijas attīstībai/Latvijas Reģionu apvienībai” saraksts būtu vēlēšanās sasniedzis rezultātu, kas dod deviņus mandātus Rīgas domē, ja rīdzinieki pirms vēlēšanām būtu zinājuši par tiesu Mārtiņa Bondara un “Latvijas Krājbankas” lietā?

• Vai Mārtiņa Bondara rīcību, pirms vēlēšanām slēpjot no rīdziniekiem faktu par tiesas spriedumu, var dēvēt par apzinātu rīdzinieku mānīšanu?

• Runājot par protestiem pret M. Bondaru, jūs lietojāt vārdu “diskreditēt”. Kāpēc tiesas spriedums, kas atzīst viņu par līdzvainīgu “Latvijas Krājbankas” izzagšanā, viņu diskreditē mazāk nekā politiski aktīvu jauniešu protests?

• Sakiet, vai Mārtiņu Bondaru diskreditē partijas “PAR!” politiķes Ilzes Viņķeles nesenais paziņojums?

• Sakiet, vai jums ir kāda tieša vai netieša saikne ar partiju “Latvijas attīstībai” vai personīgi ar Mārtiņu Bondaru? Partija “Latvijas attīstībai” vai Mārtiņš Bondars personīgi jums tādā vai citādā formā ir maksājis par viņam komplimentāru materiālu izvietošanu?

• Vai jums ir tiešas vai netiešas saiknes ar bijušo “Latvijas Krājbankas” vadītāju Vladimiru Antonovu? Vladimirs Antonovs jebkad jums tādā vai citādā formā ir maksājis par sev komplimentāru materiālu izvietošanu?

• Aģentūra Re:Baltica ir pazīstama ar saviem pētījumiem valstij un sabiedrībai būtiskās lietās – no nerezidentu problēmām banku sektorā līdz naudas atmazgāšanai. Taču savā pēdējā pētījumā jūs gan tieši, gan netieši attaisnojat politiķi Mārtiņu Bondaru, kurš ar tiesas spriedumu ir atzīts par līdzvainīgu vienas Latvijas bankas krahā tieši nerezidentu interesēs. Sakiet, vai šādā veidā jūs nedevalvējat Re:Baltica iepriekš veiktos sabiedriski nozīmīgos pētījumus?

“Saskaņas” jaunieši un uzpirkšana

Kā jau tika minēts, rakstā tiek detalizēti pētīta partijas “Saskaņa” jaunatnes organizāciju darbība. Arī tas rada vairākus precizējošus jautājumus.

Fakts

Kustība “Restart.lv” ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” jaunatnes organizācija. “Restart.lv” no 2017. gada 8. augusta ir Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) jaunā spārna pilntiesīgs loceklis – Eiropas jaunie sociālisti (YES). Turklāt “Restart.lv” kļuva par pilntiesīgu YES biedru pat agrāk, nekā “Saskaņa” kļuva par pilntiesīgu PES biedru.

“Restart.lv” dalībnieki regulāri piedalās dažādās Eiropas jauno sociālistu aktivitātēs, sākot no vasaras skolām līdz sarežģītu politisko procesu apspriešanai. YES kopā ar organizāciju “Starptautiskā sociālistu jaunatnes savienība (IUSY)” Rīgā organizēja semināru “2. Politiskās ekonomikas darba grupa”, kas piedalījās pasākumā “Rīcības dienas”, atbalstot PES iniciatīvu “Eiropas jaunatnes plāns”.

Pirms Rīgas domes vēlēšanām 2017. gadā Rīgā ieradās Eiropas sociāldemokrātu un sociālistu partiju jauniešu organizāciju pārstāvji un aktīvi aģitēja par partiju “Saskaņa”. Viņi gan piedalījās tikšanās ar vēlētājiem, gan ierakstīja video ar atbalsta vārdiem. Uz Rīgu pirms vēlēšanām atbrauca aktīvisti no Vācijas (Jusos in der VPD), Somijas (Social Democratic Youth – Demarinuoret), Portugāles (Juventude Socialista), Spānijas (Juventudes Socialistas de España), Beļģijas (Jong Socialisten), Horvātijas (Croatian Social Democratic Youth) un Čehijas (Mladi Sociální Demokraté).

Protams, “Restart.lv” biedri aktīvi piedalās politiskajos un sabiedriskajos procesos Latvijā. Piedalās mītiņos un streikos, aizstāv savu (jauniešu) redzējumu par nākotni valstī partijas iekšējās debatēs un aktīvi atbalsta partijas viedokli politiskajā jomā, veicinot sociāldemokrātiskās vērtības un izklāstot savus principus sociālajos tīklos.

Ir arī vērts atzīmēt, ka aktīvas jauniešu organizācijas ir daudzās Latvijas partijās. Jaunie partijas biedri aktīvi piedalās publiskākajās un redzamākajās akcijās. Piemēram, nesenā piketā pie Rīgas domes par Āgenskalna tirgus slēgšanu piedalījās partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes apvienības biedri un valdes priekšsēdētājs.

Jautājumi

• Vai jūs piekrītat, ka jaunatnes organizāciju pastāvēšana politiskajās partijās, kuru dalībnieki dalās ar šīs partijas uzskatiem sabiedrībā, ir visu demokrātisko valstu parasta prakse? Vai jūs piekrītat, ka jauniešu līdzdalība sabiedriskos pasākumos partijas ideju atbalstam ir dabiska un arī atbilst Eiropas demokrātijas praksei?

• Vai jūs pieņemat, ka vismaz daļai iedzīvotāju var nepatikt situācija ar deputātu M. Bondaru, kurš pirms vēlēšanām centās kļūt par Rīgas mēru, slēpjot no vēlētājiem svarīgu informāciju?

• Kāpēc “Restart.lv” jauniešu piedalīšanās piketā pret M. Bondaru tiek interpretēta kā “noalgošana” un “uzpirkšana”? Vai varat sniegt pierādījumus (vai vismaz subjektīvu viedokli, liecību), kas apliecina uzpirkšanas faktus?

• Vai jūs uzskatāt partijas “Latvijas attīstībai” jauniešu organizācijas biedru dalību pasākumos kā rezultātu “noalgošanai” un “uzpirkšanai”?

• Jūs nekad neesat teikušas ne vārda par citiem politiķiem un politiskajiem aktīvistiem, kad viņi kritizēja M. Bondaru. Vai tas nozīmē, ka jābūt kādiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā tieši pret jauniešiem no “Saskaņas”, kas regulētu viņu tiesības publiski paust savu nostāju?

• Pēc jūsu raksta publicēšanas rakstā minētie aktīvisti saņēma daudzus apvainojumus un pat draudus gan sociālajos tīklos, gan personiski. Ne no izdomātiem troļļiem, bet no reāliem līdzpilsoņiem ar reāliem profiliem. Vai jūs nejūtaties vainīgas viņu priekšā?

• Sakiet, lūdzu, vai, ņemot vērā iepriekšminētos faktus, nav iespējams interpretēt jūsu izmeklēšanu kā mēģinājumu vajāt jaunos aktīvistus, kas pārstāv vienu konkrētu partiju?

• Vai es pareizi saprotu jūsu loģiku – ja jaunietis pievienojas kādas partijas jaunatnes organizācijai, kas nav “Saskaņa”, tad tas ir aktīvas politiskās un sabiedriskās pozīcijas piemērs. Ja viņš pievienojas partijas “Saskaņa” jauniešu nodaļai, tad viņš ir pelnījis publisku vajāšanu?

• Vai jūs to darāt, lai jaunieši baidītos pievienoties partijai “Saskaņa”?

• Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā politiski aktīvu jauniešu vajāšana atbilst aģentūras Re: Baltica principiem?

• Vai jūs jau esat informētas, ka jaunie cilvēki, kurus jūs minējāt savā rakstā, tuvāko dienu laikā plāno vērsties pret raksta autoriem tiesā?

• Vai esat gatavas viņiem kompensēt morālo kaitējumu?

• Ja tiesa nolems, ka jaunajiem aktīvistiem jāmaksā kompensācija, vai jūs to darīsiet no savas kabatas vai vērsīsieties pēc palīdzības aģentūrā Re: Baltica? Ja jūs vērsīsieties aģentūrā Re: Baltica, kā jūs varēsiet pamatot nepieciešamību maksāt šādas kompensācijas?

8 miljoni un viltus ziņu definīcija

Visvairāk šajā pētījumā tiek runāts par 8 miljoniem, kas iztērēti Ušakova tēla veidošanai. Taču virsraksts un ievads neatbilst pašam raksta saturam. Tekstā nekur netiek atklāta informācija, ka trīs gadu laikā Ušakova slavināšanai tika iztērēti 8 miljoni eiro. Nevienā vietā.

Fakts

Par vienu no viltus ziņu pazīmēm parasti tiek uzskatīts skaļš virsraksts. Piemēram, “Baltijas jūrā atrastas milzīgas naftas atradnes!” vai “Norvēģijas bērnudārzos ieviestas obligātas seksa nodarbības!”. Virsraksts vai viltus ziņas pieteikums parasti ietver intrigu, kam jāpievērš lasītāju uzmanība. Piemēram, apsolot atklāt pazīstama mākslinieka mūžīgās jaunības noslēpumu vai liela uzņēmuma finanšu mahinācijas. Taču tas nekad netiek darīts – lasītājs tā arī nesaņem faktus un pierādījumus.

Tomēr ir liela iespējamība, ka cilvēks “uzķersies” uz skaļā virsraksta un tālāk padalīsies ar šo ziņu, un feiks ceļos tālāk pie viņa draugiem, kuri savukārt arī var noticēt daudzsološajam virsrakstam.

Jautājumi

• Cik reižu un kur Nils Ušakovs ir slavināts portālā Rīga.lv? Lūdzu, miniet konkrētus rakstus un piemērus!

• Cik reižu un kur Nils Ušakovs ir slavināts Rīgas domes sociālo tīklu profilos? Lūdzu, miniet konkrētus rakstus un piemērus!

• Vai tas, ka Latvijas simtgades ietvaros Rīgas dome piekrita portāla “Delfi” piedāvājumam līdzfinansēt materiālu sagatavošanu par Rīgas vēsturi (šie materiāli tiek publicēti ar attiecīgu norādi), kādā veidā ietekmē portāla redakcionālo politiku un publikāciju saturu? Vai varat minēt kādu konkrētu rakstu vai autoru, kas, jūsuprāt, īsteno “Ušakova slavināšanu”? Ja nē, kāpēc šos izdevumus iekļaujat savā aprēķinā?

• Kā, jūsuprāt, Ušakovs sevi slavina, nodrošinot oficiālās likumā noteiktās publikācijas “Latvijas Vēstnesī”? Ja tas nenotiek, kāpēc šos izdevumus iekļaujat savā aprēķinā?

• Kā, jūsuprāt, izdevumi par aģentūras LETA ziņu lentes abonēšanu un monitoringa pakalpojumiem ir attiecināmi uz “Ušakova pašslavināšanos”? Vai, jūsuprāt, šādi pakalpojumu līgumi ietekmē ziņu saturu, mudinot žurnālistus “slavēt Ušakovu”? Vai varat minēt konkrētus piemērus? Ja nē, kāpēc šos izdevumus iekļaujat savā aprēķinā?

• Kā, jūsuprāt, notiek “Ušakova pašslavināšanās”, Rīgas domei abonējot preses izdevumus, tostarp žurnālu “Ir”? Vai žurnāls “Ir” jūtas angažēts, ja Rīgas dome to abonē? Ja tā nav, kāpēc izdevumus par preses abonēšanu iekļaujat savā aprēķinā?

• Vai par “Ušakova slavināšanu” var uzskatīt materiālus un sludinājumus par satiksmes ierobežojumiem remontu laikā un avāriju gadījumos? Vai līdzjūtību publicēšanu?

• Londonā pat uz sabiedriskā transporta sarakstiem pieturvietās stāv Londonas mēra paraksts. Vai, Jūsuprāt, šis ir “Londonas mēra pašslavināšanas” piemērs?

• Sakiet, lūdzu, vai “Latvijas dzelzceļa” un “Latvijas valsts ceļu” mārketinga un reklāmas izdevumi ir pieskaitāmi pie Satiksmes ministra Ulda Auguļa “pašslavināšanas kampaņas”? Vai “Latvenergo” mārketinga un reklāmas izdevumi ir pieskaitāmi pie Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena “pašslavināšanas kampaņas”? Vai reklāmas un mārketinga izmaksas šī gadu Dziesmu un deju svētkiem ir pieskaitāmas pie Kultūras ministres Daces Melbārdes “pašslavināšanas kampaņas”? Vai Latvijas Republikas Simtgades reklāmas un mārketinga izmaksas ir pieskaitāmas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska “pašslavināšanas kampaņas”?

• Starp citu, kāpēc grafikā par “nopirktiem” medijiem minat TV3, LNT, PBK, bet neminat Latvijas Televīziju un Latvijas Radio? Arī šiem medijiem bijuši līgumi ar Rīgas domi par informācijas izvietošanu. Vai tādējādi mēģināt manipulēt ar sabiedrisko domu un dalīt medijus “labajos” un “sliktajos”?

• 2016. gadā jūs pieprasījāt RD Sabiedrisko attiecību nodaļai informāciju par izdevumiem, kas attiecināmi uz informācijas publicēšanu. Šie dati jums tika sniegti, tika pievienota arī bieza mape ar visām publikācijām. Sakiet, jūs tīši vai netīši aizmirsāt par šo jums sniegto informāciju?

• Ja neaizmirsāt par to, kāpēc neizmantojāt to savā darbā?

• Vai esat pārliecinātas par savu aprēķinu precizitāti, ņemot vērā, ka vismaz vienu pozīciju 1 miljona eiro apmērā (SIA Mediaservice) jūs esat saskaitījušas divas reizes?

• Vai piekrītat, ka jūsu pētījuma virsraksts un ievads vairāk atbilst definīcijai par viltus ziņām, kādas var sastapt gan portālos, kas uz tām specializējas, gan tajos, kas izliekas par īstiem medijiem?

• Vai šāda pieeja atbilst aģentūras Re:Baltica, kas specializējas sabiedriski nozīmīgu tēmu pētniecībā, vērtībām?

• Vai šāda pieeja atbilst to organizāciju, kuras atbalsta Re:Baltica, vērtībām un principiem?

Rīga.lv un “rēgu kantoris”

Nozīmīgu daļu jūsu pētījumā ieņem Rīgas domes oficiālā portāla Rīga.lv darbības analīze. Tāpēc vēlētos uzdot dažus precizējošus jautājumus.

Fakts

2016. gada martā portāls Rīga.lv sāka darboties atjaunotajā versijā. Gandrīz divu gadu laikā portāla dažādās rubrikās, dažādos formātos ir publicēti vairāk nekā 8000 materiālu (apmēram 4000 latviešu valodā un apmēram 4000 krievu valodā).

Portāla saturs izskatās šādi:

55% – pašvaldības ziņas un dažādu departamentu, struktūru un municipālo uzņēmumu oficiālas preses relīzes. Portāla materiālos netiek pieminēti Rīgas domes deputāti un Rīgas domes vadība, kā arī netiek publicētas viņu fotogrāfijas.

21% – izskaidrojoši materiāli, atbildes uz aktuāliem rīdzinieku jautājumiem. Tie ir štata un ārštata žurnālistu autordarbi, kuru galvenais uzdevums ir vienkāršā un saprotamā valodā pastāstīt par normatīviem, procesiem un iespējām, kādas pašvaldība piedāvā pilsētniekiem.

11% – intervijas ar dažādu jomu ekspertiem, ierindas rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka redakcionālā politika neparedz intervijas ar Rīgas domes deputātiem vai domes vadību.

8% – vēsturiski materiāli par Rīgu. Tās pārsvarā ir izglītojoša rakstura publikācijas.

5% – “vieglie”, izklaidējošie materiāli rubrikā “Atpūta”. Piemēram, stāsts par Rīgas Centrāltirgus ekskursijām ar padomiem, ko iegādāties no vietējiem tirgotājiem. Šo materiālu mērķis ir atbalstīt vietējos ražotājus, kā arī informēt par ievērības cienīgāko Rīgas gastronomisko vietu ar bagātu vēsturi. Pie šādu veidu materiāliem pieskaitāmas Rīgas šefpavāru receptes. Svarīgi atzīmēt, ka tie nav reklāmas raksti un šādu veidu materiālu galvenais mērķis ir atbalstīt pilsētas oficiālās tūrisma programmas “LIVE RIGA” partnerus.

Izklaidējošo publikāciju viens no absolūti atklātiem mērķiem ir portāla apmeklētāju piesaistīšana, kuri pēc iepazīšanās ar “vieglajiem” materiāliem pievērsīs uzmanību arī nopietnākām tēmām.

1481 – tāds ir kopējais materiālu skaits, kurus pārpublicējuši Latvijas plašsaziņas līdzekļi ar atsauci uz informācijas avotu Rīga.lv. Tātad ar atsauci uz informācijas avotu jebkuram izdevumam vai privātpersonai ir tiesības pēc saviem ieskatiem brīvi publicēt un izplatīt informāciju no Rīgas domes informatīvā portāla.

SĪKĀKA STATISTIKA: https://www.riga.lv/stats/lv/

Fakts

Raksta autore Inga Spriņģe kopā ar operatoru personīgi ieradās portāla Rīga.lv redakcijā 2018. gada 21. februārī ap plkst. 15.00 – pašā darba laika vidū. Birojs bija pilns ar darbiniekiem, gan štata, gan ārštata. Visi pildīja savus tiešos pienākumus – rakstīja un tulkoja tekstus, izvietoja informāciju portālā un sociālajos tīklos, apsprieda aktuālās tēmas. Jāatzīmē, ka Inga Spriņģe nestādījās priekšā, neparādīja žurnālista apliecību. Ingas Spriņģes klātbūtni redakcijā var apliecināt deviņi Rīga.lv darbinieki.

Jautājumi

* Savā pētījumā jūs liekat pēdiņās vārdu savienojumu “informatīvais portāls Rīga.lv”, tādējādi apšaubot faktu, ka portāls izpilda sabiedrību informējošu funkciju. Kāpēc jūs maldināt sabiedrību, neuzskatot par vajadzīgu veikt pilnvērtīgu portāla satura analīzi, it īpaši ņemot vērā, ka visa informācija ir brīvi pieejama?

* Kādēļ jūs esat aizmirsusi tekstā pieminēt 21. februāra redakcijas Rīga.lv apmeklējuma faktu? Kādēļ jūs devāt priekšroku tekstā atsaukties uz, iespējams, tendenciozu kolēģa materiālu, kurš nosaucis Rīga.lv par “rēgu kantori”, bet nedalījāties ar personīgajiem iespaidiem par to, ko redzējāt redakcijā pašā darba dienas vidū.

• Kāpēc tekstā ir tik maz tiešu citātu no sarunām un sarakstes ar Rīga.lv un Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniekiem? Kāpēc rakstā netiek minētas Rīga.lv un Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieku atbildes uz Re:Baltica jautājumiem?

• Sakiet, lūdzu, vai tīšam centāties “aizmirst” visas sarunbiedru atbildes, kas ļauj apšaubīt jūsu ne ar ko nepamatotos secinājumus?

• Vai jums neliekas, ka šāda pieeja ir klasisks aizspriedumainas attieksmes piemērs un ka tāda ir raksturīga nevis žurnālistiem, bet gan propagandistiem?

Lūk, piemērs ar jautājumu, kas tika uzdots Rīgas domes darbiniekam Viktoram Smirnovam, un viņa atbilde.

Jautājums: “Viktor, atvainojos, aizmirsu par vēl vienu jautājumu. Kā Jūs dabūjāt darbu Rīgas domē? Vai iespējai strādāt RD ir kāda saistība ar to, ka Jūsu māte ir Oksana Režņičenko, kas strādājusi dažādos medijos (ieskaitot PBK)?”

Atbilde: “Diemžēl jāsecina, ka arī šis jautājums ir pielādēts un satur noteiktu attieksmi, nevis vēlmi izzināt intervējamā pozīciju. Tāpat nav saprotams, kāpēc Re:Baltica žurnālistei rodas vēlme apšaubīt savas kolēģes, kas strādā Latvijas Radio, ētisko un profesionālo stāju. Lai šādi apsūdzētu citu žurnālistu, būtu nepieciešams detalizēts pamatojums, citādi tā ir vienkārši neslavas celšana un absolūti nekoleģiāla rīcība. Turklāt dīvains un jau atkal uz rāmējumu tendēts šķiet apstāklis, ka norādāt tieši uz Oksanas darbu PBK, lai gan viņa daudz ilgāku laiku ir strādājusi LTV un MTG. Starp citu, arī domes priekšsēdētājs ir strādājis LTV. Kāpēc tad izcēlāt tieši PBK, nevis LTV? Tomēr centīšos pēc būtības atbildēt arī uz šo pielādēto jautājumu, jo man ir svarīgi, lai patiesība tiktu sadzirdēta.

Par darbu Rīgas domē es vēlētos pateikt “paldies” tieši žurnālistei Ingai Spriņģei. Mana pirmā saskarsme ar pašvaldību notika viņas projektā, kad mums kā žurnālistikas studentiem bija uzdevums veidot kritiskus materiālus par pašvaldības siltā ēdiena izsniegšanas vietām. Kad nekādus pārkāpumus neatklājām, man radās liela interese par pašvaldības darbu.”

Kas jums lika mainīt viedokli, ka Viktora Smirnovs darbs Rīgas domē saistīts ar to, ka viņa māte savulaik strādājusi PBK? Vai atbilst patiesībai, ka šis jautājumus no jūsu dienaskārtības pazuda tikai pēc publiska sašutuma viļņa Facebook? Vai jums joprojām šis jautājums šķiet korekts? Ja jā – kāpēc ne jautājums, ne atbilde netika minēti publikācijā? Gluži pretēji – no publikācijas var izdarīt secinājumu, ka V. Smirnovs atteicās atbildēt uz visiem jautājumiem. Vai nesaskatāt te rāmējumu?

Facebook, un kas par ko maksā?

Galvenā visa pētījuma tēma – kas maksā par Ušakova Facebook. Arī te ir grūti iztikt bez papildjautājumiem.

Fakts

Facebook, Instagram, Twitter un Youtube ir lapas un kanāli, kas pieder man personīgi. Visas šīs lapas un kanālu vieno vienādas adreses – @NilsUsakovs. Šīs lapas un kanāli ir manas personīgās lapas un kanāli. Es uzskatu, ka politiķim ir pēc iespējas aktīvāk jāizmanto visi iespējamie kanāli saziņai ar saviem vēlētājiem.

Šīs lapas un kanāli nav Rīgas domes īpašums, tos neapkalpo Rīgas dome, kā arī Rīgas domes līdzekļi nekad nav tikuši tērēti manu lapu un kanālu uzturēšanai.

Reklāmas materiālu virzīšanu šajās lapās un kanālos apmaksāju es personīgi vai partija “Saskaņa”, saturu ievietoju es pats vai partijas brīvprātīgie. Informācija par maksājumiem tiek iesniegta arī KNAB atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tāpat pēc opozīcijas deputātu pieprasījumiem KNAB veica oficiālas pārbaudes. Nekādi pārkāpumi netika konstatēti.

Uz jautājumu par to, kas un kā apmaksā manu sociālo tīklu lapu uzturēšanu, es pēdējo gadu laikā esmu atbildējis vairākkārt – apmaksāju pats un partija.

Jautājumi

• Jūs rakstāt, ka jūsu apkopotā informācija ļauj izdarīt secinājumu, ka savu lapu uzturēšanai es izmantoju ar pašvaldību saistītus resursus. Miniet, lūdzu, faktus un faktus un piemērus!

• Savā pētījumā jūs visu laiku apgalvojat, ka ar Nila Ušakova sociālo tīklu lapu uzturēšanu nodarbojas Rīga.lv? Kāpēc žurnālisti neuzticas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja slēdzienam par to, ka šie pieņēmumi neatbilst realitātei? Vai jūs varat uzrādīt kādus faktus?

• Jūs kā administratīvā resursa izmantošanas piemēru minat faktu, ka savās lapās es regulāri pārpublicēju Rīga.lv materiālus. Sakiet, lūdzu, kur jūs saskatāt problēmu, ja pilsētas mērs savā lapā internetā pārpublicē pilsētas portāla materiālus? Piemēram, par sociālā atbalsta saņemšanu, par pasākumiem brīvdienās, par policijas darbu, par plānotajiem remontdarbiem?

• Sakiet, vai pastāv kādi tehniski vai citi ierobežojumi, kas liegtu citiem Rīgas domes deputātiem savās lapās pārpublicēt brīvā pieejā esošu Rīga.lv portāla informāciju?

• Re:Baltica oficiālais partneris portāls Tvnet.lv ir pārpublicējis vairāk nekā 80 materiālu no portāla Rīga.lv. Vai uzskatāt, ka portālam Tvnet.lv ir jābeidz šī prakse? Ja portāls Tvnet.lv nepārstās pārpublicēt Rīga.lv portāla rakstus, vai uzskatāt par nepieciešamu izbeigt Re:Baltica un Tvnet.lv sadarbību? Vai Tvnet.lv pārpublicējot materiālus no Rīga.lv ir pārkāpis kādas morālas, profesionālas vai tiesību normas?

• Jūs rakstāt, ka Ušakova sociālo tīklu kontos var atrast opozīcijas politiķus izsmejošus foto un video no domes sēdēm. Sakiet, vai jūs uzskatāt foto un video ar oponentiem veltītiem kritiskiem komentāriem par necienīgu instrumentu politiķa darbā?

• Vai uzskatāt, ka jāievieš kaut kādi ierobežojumi, kas regulētu partijas “Saskaņa” politiķu tiesības kritizēt citu partiju politiķus sociālajos tīklos?

• Ja gribējāt noskaidrot “Saskaņas” izdevumus par reklāmām sociālajos tīklos, vai, jūsuprāt, drošākā metode ir aptaujāt “kādu Ņikitu un divus kaķus”? Vai nemēģinājāt ieskatīties, piemēram, partiju izdevumu deklarācijās (www.knab.gov.lv)?

Divi pēdējie jautājumi

• Sakiet, lūdzu, vai piekrītat tam, ka ar šo pētījumu jūs, iespējams, nodarījāt kaitējumu aģentūras Re:Baltica reputācijai, tā kā jūsu raksta kvalitāte drīzāk atbilst portālu Sputnik vai Baltnews profesionālajām un morālajām prasībām, nevis Re:Baltica standartiem?

• Jautājums, no kura es nespēju atturēties tīri no profesionālā viedokļa, – cik korekti ir saukt brīvā pieejā esošus datus, piemēram, Youtube kanālā publicēto video skaitu, par “žurnālistu datiem”? Vai tas, ka žurnālisti paši spēj aizskaitīt līdz 100, automātiski padara šos datus par kaut kādu ekskluzīvu informāciju?

Kā jau esmu minējis, jūsu veiktais pētījums izraisīja vēlmi uzdot daudzus precizējošus jautājumus. Visus noteikti neesmu uzdevis, bet es ar vislielāko nepacietību gaidīšu jūsu profesionālo un publisko atbildi vismaz uz šiem jautājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dezinformācija: sensenais un modernais

FotoPašlaik politiskajā modē ir dezinformācija. Par dezinformāciju visvairāk (ja ne vienīgie) uztraucas politiķi jauna tipa valstīs bez jebkādas suverenitātes. Jaunā tipa valstīm nav politiskās un ideoloģiskās suverenitātes, ārpolitiskās un ekonomiskās suverenitātes. Nav arī militārās suverenitātes. Un, lūk, ja nav suverenitātes, īpaši ideoloģiskās suverenitātes, tad tādās valstīs dezinformācija nesastopas ne ar kādu pretestību. Dezinformācija tādās valstīs jūtas kā zivs ūdenī.
Lasīt visu...