Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savos izteikumos plašsaziņas līdzekļos Jūs apgalvojat, ka valstij būtu jāiegādājas AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - CBG) akcijas. Informējam Jūs, ka Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), kura ir atbildīga par enerģētikas politikas īstenošanu, tā arī nav spējusi minēt jelkādu pamatotu iemeslu, kādēļ esošajos apstākļos un, ņemot vērā enerģētikas tirgu attīstības iespējas un tendences (alternatīvās investīciju iespējas un gāzes patēriņa dinamika nākotnē), kā arī deklarētos politiskos uzstādījumus attiecībā pret gāzes izmantošanu Latvijas tirgū, kāpēc valstij būtu pamatoti tērēt vairākus desmitus miljonus eiro nodokļu maksātāju vai valsts naudu, lai iegādātos CGB akcijas no esošajiem akcionāriem.

EM tā arī nav spējusi atbildēt, kurus no mērķiem, kas Latvijai būtu svarīgi – piemēram, IPGK (Inčukalna gāzes pazemes krātuve) darbības atbilstība valsts drošības interesēm un efektīvi strādājoša tirgus (arī reģionālā līmenī) prasībām, nebūtu iespējams īstenot, sakārtojot normatīvo vidi un nodrošinot kvalitatīvu, kompetentu pārraugošo iestāžu (SPRK, Konkurences padome) darbību.

Tas rada pamatotas bažas, ka nodokļu maksātāju vai valsts nauda vismaz vairāku desmitu miljonu eiro apmērā tiks tērēta, lai piesegtu pašas ministrijas mazspēju īstenot tai uzticētās funkcijas un pildīt tai paredzētos pienākumus vai pat lai īstenotu šo darījumu ar CBG akcijām nevis Latvijas valsts, bet gan esošo akcionāru interesēs - glābt to investīcijas no sarūkoša biznesa, izpērkot tiem piederošās CBG akcijas par nepamatoti augstu cenu, kādu neviens “stratēģiskais investors”, kuram ir sajēga par šo biznesu, nebūtu gatavs maksāt.

Šīs bažas par šāda darījuma nepamatotību un neatbilstību sabiedrības interesēm vēl jo vairāk pastiprina tas, ka EM tā arī nav spējusi dot pamatotu novērtējumu par sagaidāmo gāzes patēriņu un prognozēto nepieciešamību (gāzes apjomu) izmantot IPGK pakalpojumus Latvijas patērētāju vajadzībām arī nākotnē, kā arī tas, ka joprojām nav zināms, cik lielam būtu jābūt pamatotam tarifam par IPGK sniegtajiem pakalpojumiem, jo EM radītais tirgus modelis nedod skaidrību, kā pie tāda modeļa ir iespējams vispār nodrošināt sekmīgu un ilgtspējīgu IPGK darbību. To apliecina arī reālie fakti pēc gāzes tirgus liberalizācijas īstenošanas.

Pretēji EM gaidām un paustajai pārliecībai par sava izveidotā tirgus modeļa atbilstību Latvijas tirgus apstākļiem piepildījās paustās bažas, ka šāds EM izveidotais modelis (ar mērķi maksimāli sekmēt spekulatīvas darbības tirgū, nenosakot tirgotājiem nekādas piegādes drošuma prasības) radīja vēl nebijušu apdraudējumu tirgus drošībai. Par šādām sekām jau iepriekš tika brīdināta EM, bet tā nespēja adekvāti novērtēt šo informāciju un atbilstoši rīkoties, lai šādu situāciju nepieļautu, vien norādot ka šādā gadījumā Latvijas patērētāju energoapgāde tiks īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”.

Tā kā EM izveidotais tirgus modelis ir maksimāli spekulatīvs un nenosaka tirgotājiem nekādas gāzes piegādes drošuma prasības, tad tirgotājiem nav motivācijas izmantot IPGK pakalpojumus, jo primārais un vienīgais to kritērijs sekmīgai darbībai Latvijas gāzes tirgu (saskaņā ar EM izveidoto modeli) ir gāzes cena. Tas radīja situāciju, kad, iestājoties laika periodam (pavasara-vasaras sezona), kurš ir jāizmanto, lai veiktu gāzes iepildīšanu IPGK, lai nodrošinātu nepieciešamo piegāžu drošumu Latvijas patērētājiem un IPGK funkcionēšanu apkures sezonā, neviens no tirgotājiem nevēlējās to darīt – ne aprīlī, ne maijā, ne jūnijā tirgus nenodrošināja gāzes iesūknēšanu IPGK. Ja šāda situācija tiktu pieļauta arī turpmākajos mēnešos, tas radītu nopietnus drošuma riskus un apdraudētu sekmīgu IPGK darbību apkures sezonā.

Lai novērstu šos ar EM tirgus modeli radītos draudus tālākai sekmīgai gāzes tirgus funkcionēšanai, IPGK operators jūlijā izsludināja izsoli par dabasgāzes nodrošināšanu
pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi 2017. – 2018.gadā, lai tādejādi nodrošinātu IPGK funkcionēšanai nepieciešamo minimālo gāzes apjomu. Tas savukārt ir radījis IPGK operatoram vairākus miljonus lielas papildu izmaksas, kuras pamatoti tiks iekļautas tarifa izmaksās, kas būs jāsedz Latvijas patērētājiem, tādejādi pēc būtības EM ar saviem lēmumiem ir radījusi “OIK” analogu arī gāzes tirgū, kura būs jāsedz Latvijas patērētājiem proporcionāli to patērētajai gāzei, kas glabāsies IPGK, jo sevišķi tas skars siltumapgādes uzņēmumus. Šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja EM būtu kompetenti un atbildīgi veikusi savus pienākumus un būtu izveidojusi gāzes tirgus modeli adekvātu Latvijas tirgus apstākļiem.

Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka EM tā arī nav spējusi minēt jelkādu pamatotu iemeslu, kādēļ (kādu mērķu sasniegšanai) valstij būtu pamatoti tērēt vairākus desmitus miljonus eiro, lai iegādātos CGB akcijas no esošajiem akcionāriem (tā vietā, lai ar atbilstošu kompetenci pildītu savus EM pienākumus), lūdzam Jūs kā valdības vadītāju pamatot savus plašsaziņas līdzekļos paustos apgalvojumus un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

- Kāpēc valstij no esošajiem akcionāriem ir jāiegādājas CBG kontrolpakete, nevis jāpacenšas nodrošināt (veicināt) “stratēģiskā investora” piesaisti CBG, kuram būtu atbilstoša kompetence un uzticamība – spēja nodrošināt efektīvu IPGK darbību un ilgtspējīgu tā attīstību atbilstoši Latvijas valsts interesēm, gan ekonomiskajām, gan drošības?

- Vai tiešām uzskatāt, ka EM (kurai, visticamākais, tiks uzticēts pārstāvēt akcionāra (Latvijas valsts) intereses CBG, ja valsts nopirks tās akcijas) spēs nodrošināt IPGK darbību un ilgtspējīgu attīstību kompetentāk un efektīvāk par iespējamo “stratēģisko investoru”, kurš būs ieguldījis savu naudu, balstoties uz savu kompetenci un pieredzi, nevis uz tikai ārpakalpojumā piesaistītu konsultantu padomiem, kuri par saviem padomiem nenes tādu atbildību? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Vai tiešām uzskatāt, ka EM (kā akcionāra - Latvijas valsts pārstāvis) spēs nodrošināt vismaz tikpat sekmīgu un efektīvu IPGK integrāciju reģionālajā gāzes tirgū, kā to spētu īstenot “stratēģiskais investors”, kurš būs veicis daudzu miljonu investīciju - ieguldījis savu naudu uzņēmumā, kura infrastruktūra (IPGK un pārvades tīkli) tika veidota vienota Baltijas gāzes tirgus vajadzībām? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Ņemot vērā augstākminētos faktus un reālo situāciju Latvijas gāzes tirgū – vai uzskatāt, ka EM ir veikusi visu nepieciešamo, lai CBG būtu iespējams piesaistīt nopietnu “stratēģisko investoru”? Lūdzam pamatot savu atbildi.

- Kādā veidā Latvijas valsts vai “stratēģiskais investors” var noteikt sagaidāmo atdevi no CBG akcijām un līdz ar to pamatotu pirkuma cenu CBG akcijām, ja tā ir atkarīga no gāzes daudzuma, kas tiks uzglabāts IPGK un IPGK pakalpojumu tarifa, bet neviens no šiem parametriem, pateicoties EM rīcībai, nav ticami prognozējams?

- Tas rada pamatotas bažas, ka, valstij noslēdzot darījumu par CBG akciju pirkumu, netiks noteikta ekonomiski pamatota akciju cena. Ja tas tā nav – lūdzam iesniegt datus, kādas ir ilgtermiņa prognozes (vai vismaz prognozes nākošajiem 10 gadiem) gāzes apjomiem, kuri tiks glabāti IPGK, un IPGK pakalpojuma tarifa prognozes?

- Lai pārliecinātos par šo prognožu pamatotību, lūdzam iesniegt arī šo prognožu pamatojumu.

- Ja šādas prognozes Jūs nespējat iesniegt, vai tas nozīmē, ka, lai cik ekonomiski nepamatota būtu CBG cena, par kuru valsts iegādāsies akcijas no esošajiem akcionāriem, lai nodrošinātos, ka netiks ciesti zaudējumi no šī darījuma, valsts savus ieguldījumus CBG kompensēs, atbilstoši paaugstinot tarifus Latvijas patērētājiem par CBG sniedzamajiem pakalpojumiem? Ja tas tā nav – lūdzam pamatot, kādā veidā tiek plānots nodrošināt, lai valsts spētu atgūt šajā darījumā ieguldīto naudu?

- Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt šajā darījumā ieguldītās investīcijas atpelnīšanās laikam, lai šajā darījumā iztērēto naudu varētu uzskatīt par ekonomiski pamatotu?

- Vai esat pārliecinājies, ka šāda investīciju atdeve tiks nodrošināta šajā darījumā, ja jau publiski esat paudis atbalstu šim darījumam?

- Vai Jūsu paustais viedoklis, ka valstij ir jāiegādājas CBG kontrolpakete, ir saistīts ar to, ka Jūs neticat EM rīcībspējai un kompetencei īstenot tai uzticētās funkcijas, un tāpēc, lai piesegtu sagaidāmās sekas dēļ EM mazspējas un nekompetences, uzskatāt, ka labāk ir iztērēt vairākus desmitus miljonus eiro nodokļu maksātāju vai valsts naudas šajā darījumā? Ja tas tā nav, lūdzam nosaukt, kas tad ir tie mērķi, kurus savādāk (neiztērējot šos miljonus) nebūtu iespējams īstenot attiecībā uz CBG tālāko darbību ar atbilstoši sakārtotu normatīvo vidi un kompetentu pārraugošo institūciju darbību?

- No kurienes tiks ņemts darījumam nepieciešamais finansējums, ja Jūsu valdības sagatavotajā un Saeimai iesniegtajā budžeta projektā tas nav paredzēts?

- Vai apliecināt, ka Jūsu akceptētais nākošais EM kandidāts būs ar atbilstošām prasmēm un kompetenci, lai spētu to visu īstenot?

Kā ir zināms no plašsaziņas līdzekļos paustās informācijas, analoģiski darījumam ar AS Citadeles banka akcijām arī šī darījuma sagatavošanai tika piesaistīts konsultants.

Lai varētu noskaidrot, vai šī konsultanta piesaiste ir tikusi veikta, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku valsts interešu aizstāvību, vai arī lai radītu piesegu sagaidāmajam lēmumam, kurš, iespējams, tiek pieņemts kādas šauras ekonomiskās grupas, nevis sabiedrības interesēs, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Vai un kāda ir paredzēta konsultanta atbildība, ja tā sniegto pakalpojumu (sagatavotās informācijas, padomu, u.c.) rezultātā tiks pieņemti lēmumi, kas valstij radīs zaudējumus (piemēram, iegādājoties akcijas no esošajiem akcionāriem par nepamatoti augstu cenu, izvēloties neatbilstošu “stratēģisko investoru”, darījumā ietverot valstij neizdevīgus nosacījumus, u.c.)?

- Kādas prasības tika izvirzītas šim konsultantam, lai nodrošinātu, ka tiek piesaistīts konsultants ar atbilstošu kompetenci un pieredzi?

- Kādā veidā tika izvēlēts piesaistītais konsultants? Kura amatpersona pieņēma lēmumu par šī konsultanta izvēli?

- Kura amatpersona sagatavoja darba uzdevumu konsultantam?

- Kura amatpersona apstiprināja šo darba uzdevumu, tātad atzina to kā atbilstošu valsts interesēm?

- Pieņemot, ka konsultanta sniegtais atzinums ir slepens, tāpat kā tas bija, veicot darījumu ar AS Citadele akcijām, lūdzam iesniegt vismaz pašu sagatavoto darba uzdevumu, saskaņā ar kuru konsultantam bija jāsniedz savi pakalpojumi un jāsniedz savi padomi šī darījuma sakarā.

- Vai ir pieņemts lēmums par konsultanta sniegto pakalpojumu atbilstību darba uzdevumam? Kura amatpersona pieņēma lēmumu par konsultanta sniegto pakalpojumu atbilstību?

- Kurai amatpersonai būs jāuzņemas atbildība, ja valstij tiks radīti zaudējumi piesaistītā konsultanta rīcības (sniegto pakalpojumu un padomu) dēļ?

- Kādas ir kopējās izmaksas par šāda konsultanta pakalpojumu izmantošanu? Lūdzam arī paskaidrot, par kādiem pakalpojumiem un kā tās veidojās?

- Kuras konkrēti amatpersonas ir atbildīgas par piedāvājumu izvērtēšanu un lēmuma projekta sagatavošanu iesniegšanai Ministru kabinetā?

- Kura konkrēti amatpersona (vai amatpersonas) būs atbildīga par šī darījuma īstenošanu valsts un sabiedrības interesēs? Kā izpaudīsies tās (to) atbildība?

- Kādai, Jūsuprāt, vajadzētu būt darījumā iesaistīto amatpersonu atbildībai?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...