Pietiek :: Jēgas maz, bet izmaksas lielas – veselības aprūpes sistēmā viss notiek „Čakšas stilā”
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par veselības jomu nemitīgi nāk dažādi paziņojumi – no Veselības ministrijas (VM) puses, ka viss ir kārtībā un galvenā problēma ir naudas trūkums, no pacientu puses, ka nekas nav kārtībā - ir rindas un zema veselības pakalpojumu kvalitāte, to arī apstiprina aptaujas, kur mazāk par pusi iedzīvotāju uzskata, ka valdība strādā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, kas ir ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs. Vēl krietni mazāk saskārušies ar kaut kādiem uzlabojumus veselības jomā.

Ar dažādiem paziņojumiem nāk klajā arī VM tiešās pakļautības iestādes – tādas kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kuru no šī gada vada sertificēta fizioterapeite Liene Cipule. Piemēram, http://veselam.la.lv/2018/05/10/no-1-junija-bus-jaskiras-no-56-eiro-ja-atros-izsauks-nepamatoti/. 1. jūnijs nav aiz kalniem, taču neviena dokumenta vai precīzāk Ministru kabineta lēmuma par šo jautājumu nav.

Nav skaidrs arī pamatojums, kādēļ iestāde, kas nevar nodrošināt atbilstoši sertificētu personālu, var atļauties celt kāda pakalpojuma maksu; drīzāk pacientiem būtu jāzina jau iepriekš, kas viņiem sniegs palīdzību, un arī paši NMPD mediķi neslēpj, ka medikamentu somās, izņemot baldriāna tabletes un padomju laika valokardīna tinktūru, faktiski nekā nav. NMPD ir hospitalizācijas plāns, taču nav nekādu citu kvalitātes kritēriju vai sistēmas, kā izvērtēt brigāžu darba kvalitāti.

NMPD vadītāja L.Cipule labākajās citu “profesionāļu” tradīcijās ir izsludinājusī konkursu uz NMPD direktora vietnieka - operatīvā darba vadītāja posteni, kas faktiski arī vadīs visu neatliekamās palīdzības darbu, tai pat laikā NMPD atrodot jaunas funkcijas un paplašinot NMPD darbu visos iespējamos virzienos. Tas liekas jocīgi ierobežota finansējuma apstākļos, kad būtu jākoncentrējas uz svarīgāko funkciju, nevis labākajās ierēdniecības tradīcijās mākslīgi jāuzaudzē vēl nezin cik papildfunkcijas.

Jāatzīmē, ka L.Cipulei jau ir vietniece NMP jautājumos un ir atsevišķas nodaļas, kas ar to nodarbojas, bet nav kvalitātes nodaļas vadītāja, kas liecina, ka šī darba joma dienestam nav īpaši aktuāla. Tāpat kā, pārkāpjot visus normatīvos aktus, veikt sociālos eksperimentus, mediķus liekot pie stūres operatīvajam transporta līdzeklim, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli un nepārdomātu pamatdarba nodrošināšanu, kas jāveic NMPD. Iespējams, likt mediķiem arī uzmazgāt un uzslaucīt auto pēc lietošanas, - tā taču arī var ietaupīt?

Varbūt tāpēc pacients ar paaugstinātu spiedienu sastopas ar to, ka dabū glāzītē maģiskos pilienus vai pazemināt spiedienu tiek vests uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kas var kļūt par vienu no spilgtākajiem dzīves pārbaudījumiem uz izturību un pacietību puses dienas garumā, turklāt beigās saņem rēķinu par medicīniskās palīdzības sniegšanu it kā ātrās palīdzības nepamatotas izsaukšanas gadījumā, - jo nomiris jau nav.

Faktiski šāda sistēma tiek apzināti veidota, lai iedzīvotāji un pacienti paciestos vai pārdomātu saukt NMPD vai vērsties pēc palīdzības uzņemšanas nodaļās, jo jēgas maz un izmaksas lielas, ģimenes ārsti ir pārņemti cīņā ar e-veselību un vērību pacientiem pievērš aizvien mazāk, bet speciālistu darbu faktiski neviens neuzrauga.

Tieši negatīvais iespaids par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, apjomu, mediķu attieksmi un lielajām summām rēķinos ir rezultāts iedzīvotāju veselības stāvoklim, kurš pasliktinās gadu no gada, un nu jau katastrofai tuvojas bērnu veselības rādītāji. Pat Pierīgas ciematos ir liels pieprasījums pēc mobilo brigāžu jeb autobusu speciālistiem, jo normāli tie nav pieejami, kur nu vēl, ja vajag vairākiem bērniem no vienas ģimenes. Kas var būt svarīgāk nekā bērnu veselības aprūpe, kas it kā mūsu valstī visiem bērniem ir pieejama un bez maksas.

Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumā tiek atzīmēts: „Ir veiktas reformas veselības aprūpes sistēmā. Paredzams, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ļaus atrisināt dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistīti ar ikgadējiem pakalpojumu ierobežojumiem un ilgo gaidīšanas laiku. Tomēr veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām ir krietni mazāks par ES vidējo rādītāju, un vēl ir jāveic efektivitātes palielināšanas pasākumi, tostarp efektīvi preventīvie pasākumi, slimnīcu nozares racionalizēšana, primārās veselības aprūpes stiprināšana un kvalitātes vadības jautājuma risināšana.

Veselības rezultāti ir salīdzinoši vāji, un bažas joprojām rada jautājums par savlaicīgas piekļuves veselības aprūpei par pieņemamu cenu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. Lielais tiešo maksājumu īpatsvars un veselības aprūpes pakalpojumu sadalījums divos grozos (“pilnais” un “minimālais”) dažām grupām var samazināt piekļuvi un izraisīt negatīvus veselības rezultātus.”

Gluži gan nevar teikt, ka slimnīcas savā darbā neieved jauninājumus, piemēram, atkārtoti izmantojot vienreizlietojamās medicīnas preces, ko nenoliedz ne medicīnas personāls, ne slimnīcu vadība, jo ārstniecības tarifi ir tik mazi, ka nenosedz pat daļu no ķirurģiskām vai citām invazīvām manipulācijām, - atšķirībā no dāsni atmaksātā ambulatorā sektora un radioloģijas izmeklējumiem.

Tarifu pārskatīšana ir minēta valdības rīcības plānā, taču tas ir ielikts atvilktnē, jo formāli par visiem darbiem ir atskaites vai pārcelti termiņi, kas nu jau būs pēc vēlēšanām. Izmisīgie A.Čakšas aicinājumi nelietot vienreizējās lietas atkārtoti izskan kā saucēja balss tuksnesī, jo tas, kas reāli notiek ārstniecības procesos slimnīcās, netiek kontrolēts ne no vienas puses, un viss tiek atstāts pašu sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA) vadības rokās, - tādas vadībā A.Čakša nemaz ne tik sen bija pati.

Veselības nozares budžets ir vairāk par 1 miljardu eiro, bet nu jau izskatās pēc kārtējā čika ministres A.Čakšas rokās, līdzīgi kā e-veselība, kur ar nepacietību atliek vien gaidīt 1. jūliju, kad sāks strādāt brīnumaini salabotā e-veselības sistēma, ko par sistēmu gan nosaukt ir grūti. Tā faktiski sastāv no diviem elementiem – e-receptes un eidarba nespējas lapas, jo, kā izrādās, pat analīzes laboratorijas turpina sūtīt e-pasta formātā, nevis dārgajā IT sistēmā...

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...