Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jēkabpils iedzīvotāji joprojām ir spiesti plaši atdarīt maciņus tajā brīdī, kad jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jo joprojām ir spēkā iepriekšējā mēra Leonīda Salceviča laikā pieņemtie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts vai tajos uz katriem 50 kvadrātmetriem nav vismaz viens deklarētais. Lielākie cietēji no šī regulējuma ir vēsturiskie Jēkabpils privātmāju īpašnieki, kuri savulaik savai ģimenei uzcēluši prāvu un ērtu dzīvojamo māju, bet pēc bērnu došanās patstāvīgā dzīvē īpašumā palikuši vien divatā vai pat tikai viens iemītnieks.

Iedzīvotāji, kas 2016.gadā, kad šī norma stājās spēkā, bija šokā, jo Salceviča vadītā dome nebija uzskatījusi par vajadzīgu jauno kārtību izskaidrot iedzīvotājiem, tagad jau ar šo milzu nodokli samierinājusies un pēc iespējas cenšas nodrošināt, lai īpašumā vismaz kāds formāli būtu deklarēts.

Jēkabpils laikraksta Brīvā Daugava galvenais redaktors Jānis Apīnis atceras, ka, saskaroties ar iedzīvotāju neizpratni un sašutumu, Jēkabpils dome noteikumus mīkstinājusi, dodot pagarinātu termiņu, kurā deklarēties īpašumos. Arī žurnāliste Inese Zone, kas atbildīga par pašvaldības aktualitāšu atspoguļojumu, atceras, ka kaut kas tika formāli pamainīts, lai neapmierinātība nebūtu tik liela, tomēr pēc būtības noteikumi par augsto nekustamā īpašuma nodokli palikuši spēkā.

Lielākie cietēji no tā ir privātmāju īpašnieki, kuri ir spiesti mākslīgi kādu izmitināt savā mājoklī vai arī kādu „formas pēc” tajā piedeklarēt, jo savulaik ģimenei celtais nams tagad, pēc bērnu došanās savā dzīvē abiem vecākiem, kuri jau ir pensijas gados sirmām galvām, domes ieskatā ir pārāk plašs, tādēļ par to aprēķināms paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Pats Salcevičs tikmēr joprojām esot pārliecināts, ka šāds nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir pareizs un deklarēties veicinošs. Viņš nav gatavs atzīt, ka sākotnējā ideja – stimulēt deklarēt īrniekus, kuri ieradušies strādāt vai uz dzīvi Jēkabpilī, bet palikuši deklarējušies iepriekšējās dzīvesvietās, - īsti nedarbojas, jo attiecas vien uz nelielu daļu dzīvokļu, kas tiek piedāvāti īrei.

Tikmēr lielākie upuri šim nekustamā īpašuma regulējumam ir vēsturiskie Jēkabpils iedzīvotāji, kas paši spējuši uzbūvēt sev savrupnamus izaudzinājuši bērnus, kuri arī tāpēc, ka Jēkabpils pašvaldība nav spējusi nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības un nodarbinātības vidi, ir bijuši spiesti doties peļņā labākajā gadījumā uz galvaspilsētu vai citu Latvijas apdzīvotu vietu, vai pat doties uz Lielbritāniju, Īriju vai citām valstīm, kur ir pieprasīti viesstrādnieki no Latvijas.

Salcevičs sev par attaisnojumu augstā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanai min to, ka tāda prakse esot bijusi daudzās Latvijas pilsētās. Viņš gan nevar pateikt, cik lielu pienesumu tas devis Jēkabpils budžetā. Salcevičs arī neatceras, vai vispār bijuši jelkādi aprēķini, kādus ienākumus Jēkabpilij nodokļu veidā tas nodrošinās.

Turklāt, ja Salcevičs atgriezīsies amatā, kā to ir iecerējis, jēkabpiliešiem nav nekādu cerību uz šo noteikumu maiņu. Bijušais mērs, kas pašlaik atkal vēlas nonākt pie varas grožiem, ir kategoriski pārliecināts, ka šāda norma esot jāatstāj spēkā, jo tas motivējot tos, kas reāli dzīvo Jēkabpilī, tur arī deklarēties un līdz ar to pašvaldībai saņemt šo iedzīvotāju maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

“Cilvēki dzīvo Jēkabpilī un izmanto pilsētas infrastruktūru, līdz ar to ir loģiski, ka viņi arī Jēkabpilī maksā nodokļus,” kategoriski izvairoties no jautājumiem par privātmāju īpašnieku problēmu, saka Salcevičs.

Kad Salceviča vadītā Jēkabpils dome attapās par iedzīvotāju neapmierinātību un sašutumu par jauno nodokļa aprēķina kārtību, tā bija spiesta atzīt, ka nav laikus un pienācīgi par to informējusi savus vēlētājus un nodokļa maksātājus, tādēļ noteikumi nedaudz tika mīkstināti, dodot laiku piedeklarēt īpašumos iedzīvotājus.

Domē tika pieņemts lēmums, ka pārejas periodā – 2017.gadā būs iespēja saņemt atvieglojumus tiem, kam ir šī paaugstinātā nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Līdz 2016.gada 15.decembrim iedzīvotājam bija iespēja saņemt atlaidi 50 procentu apmērā no paaugstinātā nodokļa, ja līdz 1.jūnijam attiecīgajā īpašumā bija deklarēta vismaz viena persona vai arī mājā deklarēto cilvēku skaits būs vismaz par vienu lielāks.

Savukārt, ja arī šis termiņš bija nokavēts, tad atlaidi 25 procentu apmērā no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa varēja saņemt tad, ja nosacījumi tiks izpildīti līdz 1.septembrim. Ja ir īpašumi, kas nav sadalīti dzīvokļu īpašumos, tur bija jābūt deklarētai vienai personai uz 50 kvadrātmetriem. Arī šīs personas var rakstīt iesniegumu un saņemt nodokļu atvieglojumu, ja uz 2016.gada 1.jūniju vai 1.septembri būs deklarēta papildus vēl viena persona.

Jēkabpils domes sabiedrisko attiecību speciāliste Margita Liepiņa uz jautājumu, kādu pienesumu nekustamā īpašuma nodokļa regulējums devis pašvaldībai, atbildi trīs dienu laikā tā arī nespēja sniegt, vien norādīja, ka izmaiņas saistošajos noteikumos Nr.19 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā” pa šo laiku nav bijuši.

Foto no jekabpilsrp.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...