Iesaki rakstu: 
Marodierisms — armijas vai paramilitāro vienību īstenota vardarbīga laupīšana to kontrolē esošajā teritorijā. Ko mēs redzam šodienas Latvijā, kurai karš it kā nav pāri gājis,- izpostītus laukus, tūkstošiem ģimeņu, kas zaudējušas savas mājas, rindas pie zupas virtuvēm. Kas noticis ar Latviju, kas tikai pirms 21 gada atguva savu brīvību?
Vēl 2006.gadā mums stabilitāti solīja arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kas ir vidēja termiņa stratēģiskais plānošanas dokuments 2007. - 2013.gadam, apstiprināts LR Ministru kabinetā 2006.gada 4.jūlijā, pieņemot noteikumus Nr.564. Tas ir kompass politiķiem, ierēdņiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus, parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus ceļā uz tālāku mērķi - pakāpenisku dzīves kvalitātes pieaugumu. Šo mērķi var sasniegt tikai stipra, vienota un par sevi pārliecināta sabiedrība.
Bet jau 2008. gada 11. decembrī Saeima apstiprināja valdības izstrādāto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kas paredzēja grozījumus vairāku nodokļu likmēm:
- paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi no 18% uz 21% un samazināto likmi no 5% uz 10%, samazinot preču grupu skaitu, kam samazinātā likme tiek piemērota;
- palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem (Ls 2 uz Ls 4 par 100 l) un alkoholiskajiem dzērieniem (piem. visiem dzērieniem, izņemot alu un vīnu, no Ls 705 uz Ls 825 par 100 l absolūtā spirta),tabakai (no Ls 14 uz Ls 23 par 1 kg tabakas), degvielai (piem. dīzeļdegvielai par 1000 l no Ls 193 uz Ls 234) un kafijai (no Ls 50 uz Ls 100 par 100 kg);
- samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 23%;
- samazināt kopējo valsts un pašvaldības institūciju darba samaksas finansējuma apjomu par 15%.
Lieki atgādināt, ka Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos (pēc visiem šiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem ar kuriem tika palielināti iedzīvotāju izdevumi un samazināti ienākumi) ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Saeima un valdība neapstājās pie 2008.gada 11.decembra programmas, tas bija tikai sākums vērienīgai budžeta konsolidācijai valdības izpildījumā, kā rezultātā zvērināti tiesu izpildītāji ievērojuši, ka parādu piedziņas lietu skaits pēdējā gada laikā pieaudzis trīs reizes: ja iepriekšējā gadā bija ~170 tūkstoši parādu piedziņas lietu, tad šogad to skaits jau ir sasniedzis 520 tūkstošus.
Jāatzīst, ka ne jau visiem krīze ir nesusi zaudējumus, - ir arī tādi, kas lepojas ar daudzu desmitu miljonu peļņu, piemēram, komercbankas. Varam redzēt dabā vielas nezūdamības likumu: kur viens zaudē, tur otrs iegūst.
Lai nerunātu tikai par statistiku, minēšu piemērus.
Vladimirs, sākoties krīzei, vairs nespēja pilnībā norēķināties ar Swedbanku, ar kuru bija parakstījis līgumu, ko drīzāk varētu nodēvēt par bankas instrukciju. Kā godīgs pilsonis Vladimirs devās uz banku un lūdza pārskatīt līgumu. Swedbanka kā kārtīgs augļotājs piekrita pārskatīt līguma nosacījumus finansiālajās grūtībās nonākušajam Vladimiram, piedāvājot 6 mēnešus neveikt pamatsummas un procentu maksājumus, bet šo summu pieskaitot pamatsummai un kā papildu ķīlu paņemot Vladimira neieķīlāto ģimenes māju.
6 mēneši paskrēja vēja spārniem, krīze kļuva tikai dziļāka, un šī pretimnākošā banka jau labprātīgā izsolē par 47 tūkstošiem latu tirgo abas Vladimira mājas. Tās pašas, kuras Swedbanka savā apdrošināšanas kompānijā ir apdrošinājusi par 255 tūkstošiem latu. Lai Daugavpilī esošās mājas varētu izdevīgāk pārdot, izsole tiek rīkota Balvos (labi, ka ne Liepājā).
Arī ar Ivetu šī banka izrīkojās līdzīgi, kā papildu ķīlu paņemot Ivetas mammas dzīvokli. Šos stāstus varētu turpināt, un pārējās komercbankas jau arī nav eņģeļi. Tūkstošiem cilvēku viens pēc otra zaudē savas mājas un ir spiesti meklēt patvērumu citās zemēs, bet premjers tik maļ savu maļamo par finanšu stabilitāti.
Vai tikai man ir radies iespaids, ka bankas ar valdības atbalstu nodarbojas ar marodierismu un banku uzraugi ar labpatiku tajā noskatās?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.