Iesaki rakstu: 
Ilgāku laiku masu mediji intensīvi ziņoja par Jūrmalas domes nesaskaņām ar atkritumu apsaimniekotāju, varēja lasīt draudus, ka atkritumu apsaimniekotājs pārtrauks izvest atkritumus, ja dome nepiekāpsies, dome to nodēvēja par šantāžu, tika biedēts, ka kūrortpilsēta grims atkritumu jūrā utt. Un tad pēkšņi, kā uz burvju mājienu, viss atrisinājās – pašvaldība mudīgi atrada jaunu atkritumu izvedēju. Varētu teikt – redz, cik labi, ļaunie pareģojumi par neizvesto atkritumu kalniem nepiepildījās.
Tomēr ir virkne faktu, kas vedina domāt, ka patiesībā ar visas sabiedrības piedalīšanos tika inscenēta iepriekš labi saplānota afēra, kurā draudus izsakošais atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide, kuru veiksmīgi pataisīja par grēkāzi un radušās situācijas vaininieku, patiesībā ir kritis par upuri šīs afēras autoriem un, pats nezinādams, cītīgi izpildījis shēmas autoru plānus.
Atcerēsimies notikumu secību. Atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide decembrī paziņoja, ka plāno janvāra vidū pārtraukt savu darbību šajā pilsētā, jo Jūrmalas dome nekādi nav reaģējusi uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, ka tā nav izpildījusi savas saistības samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, kā arī nav panākusi jaunu vienošanos ar atkritumu apsaimniekotāju par tarifu un apmaksas summu, kas atbilstu reālajai situācijai Jūrmalā. Tā vietā, lai pašvaldība sēstos pie galda ar atkritumu apsaimniekotāju un meklētu risinājumu, Jūrmalas dome pēdējā brīdī – nedēļu pirms norādītā atkritumu izvešanas pārtraukuma - pusslepeni izsludināja iepirkumu jaunam atkritumu apsaimniekotājam.
Nu diezgan saprotams, ka sevi cienošs uzņēmums pāris dienu laikā nevar iesniegt tiešām pamatotu piedāvājumu atkritumu izvešanai Jūrmalā. Un tā vien šķiet, ka tieši tas bija nepieciešams. Lai gan tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr bez pūlēm šajā mistiskajā, drudžainā steigā rīkotajā iepirkumā par uzvarētāju varēja pasludināt „vajadzīgo un vēlamo”.
Par laimi neviens pa kājām nemaisījās. Piedāvājumus gan iesniedza divi uzņēmumi, bet tas nekādi neapgrūtināja pasludināt par uzvarētāju to, ko vajadzēja – Jūrmalas namsaimnieku, kuram licence atkritumu apsaimniekošanai parādījās tikai dažas dienas pirms pieteikšanās iepirkumā, kuram nav itin nekādas pieredzes šajā biznesā, toties ir pieredze gūt zaudējumus vairākus gadus pēc kārtas, apsaimniekojot pašvaldības daudzdzīvokļu mājas.
Bet iemesls, kādēļ tieši šim uzņēmuma „vajadzēja” pārņemt atkritumu apsaimniekošanu, kļūst skaidrāks, palūkojoties mazliet senākos notikumos. Proti, kā šis uzņēmums tika privatizēts. Droši vien daudziem tāpat kā man nebija saprotams, kādēļ to par gandrīz trīs miljoniem eiro vispār kāds gribēja pirkt. Nav noslēpums, ka šo uzņēmumu, kura pārziņā ir 385 pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošana, par gandrīz trim miljoniem eiro iegādājās Lietuvas kompānijas UAB Estate Solution Group Baltic meitasuzņēmums Būsto valda, kas apkalpo vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu namu Lietuvas pilsētā Kauņā. Šis bija vienīgais izsoles pretendents, jo ar zaudējumiem (200-300 tūkstošu eiro gadā) strādājošais pašvaldības uzņēmums izsolē tika piedāvāts par neiedomājami augstu sākuma cenu – 2,959 miljoniem eiro, par kuru to arī nopirka vienīgais pretendents.
Ja no sākuma nebija īsti saprotams, kādēļ lietuvieši teju par kosmisku cenu iegādājas namu apsaimniekošanas rūpalu, kas Latvijā nekādus zelta kalnus nesola, tad tagad, kad tieši šis uzņēmums uzaicināts kļūt par pilsētas atkritumu apsaimniekotāju, kļūst saprotams, kādas pašvaldības „zem galda” piedāvātās nākotnes iespējas lika kaimiņvalsts investoriem ieguldīt tik prāvu summu ar zaudējumiem strādājošā uzņēmumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, atkritumu apsaimniekošana garantē tā veicējam Jūrmalā aptuveni miljons eiro lielus ienākumus gadā.
Cerams, ka šos visus slēptos nodomus izdosies atšķetināt KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām, jo būtu grūti iedomāties, ka šāds acīmredzami sashēmots darījums varētu palikt nepamanīts un tā organizētāji nesodīti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.