Iesaki rakstu: 
Starp reālākajām no Parex šogad augustā nodalītās tā sauktās labās bankas Citadele pircējām ir divas ziemeļvalstu bankas, kuras jau pašlaik darbojas Latvijas tirgū — DNB Nord un Nordea, liecina starptautiskā konsultanta Nomura sagatavotā Parex un Citadeles pārdošanas stratēģija, kas nonākusi Pietiek rīcībā un kuru publiskojam pilnībā.
Četri scenāriji
No šī dokumenta izriet, ka abiem minētajiem stratēģiskajiem investoriem (ziemeļvalstu bankām) tiks piedāvāts iegādāties Citadele bankas biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt pārējie Citadeles aktīvi varētu tikt pārdoti atsevišķi. Cena, kādu valsts no pārdošanas iegūtu, Nomuras stratēģijā nav minēta, taču skaidri definēts, ka mērķis ir iegūt tādu cenu, lai maksimāli segtu visus ar Parex glābšanu saistītos valsts tēriņus. Citadeles nākotnes potenciāls novērtēts pozitīvi, plānots, ka jau nākamgad banka spēs strādāt ar peļņu.
Bez Ziemeļvalstu DNB Nord un Nordea visi pārējie investori, kas minēti kā potenciālie pircēji, izrādījuši interesi iegādāties daļu Parex un Citadelei piederošo aktīvu - vai nu bankas kredītus un līzinga kompānijas Krievijā un NVS, vai bijušo Parex ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, tagad Citadelē ietilpstošo Citadele Asset Management.
Kopumā gan Parex, gan Citadeles pārdošanai Nomura sagatavojusi četrus scenārijus. Attiecībā uz Citadeli tie paredz ātrāku vai lēnāku bankas pārdošanu, investoriem piedāvājot banku kopumā vai atsevišķas tās daļas. Proti, atsevišķi pārdodot Citadelei piederošos aktīvus Krievijā un NVS valstīs, kā arī Citadelei piederošo privāto ieguldījumu sabiedrību. Kā atsevišķi pārdodami Citadeles aktīvi tiek piedāvātas arī bankas filiāles Lietuvā, Vācijā un Skandināvijā.
Tā sauktās vecās Parex bankas pārdošanai piedāvāta tās rīcībā esošo aktīvu - Parex kredītportfeļa ātrāka vai lēnāka pārdošana, pa daļām vai kopumā. Kā izriet no Nomuras stratēģijas, interese par vecās Parex kredītportfeli ir dažādiem fondiem un bankām, to vidū Morgan Stanley Consortium, Deutsche Bank, CRG capital, Varde partners.
Ātrākais Citadeles pārdošanas scenārija variants paredz, ka banka īpašniekus varētu mainīt jau nākamgad, vēlākais, ka tas varētu notikt tikai 2014.gadā. Savukārt attiecībā uz Parex noteikts, ka bankas aktīvu pārdošana varētu tikt īstenota 6-24 mēnešu laikā. Saistībā ar Parex paredzēta bankas tā sauktā sliktā kredītportfeļa pārdošana.
Citadeles vērtējums pozitīvs
Atbilde uz to, vai valstij bez zaudējumiem izdosies pārdot 2008.gada novembrī glābto Parex un Citadeli, konsultanta Nomura sagatavotajā pārdošanas stratēģijā nav dota. Taču kopumā no tās izriet, ka ir vērā ņemamu investoru interese gan par Parex, gan Citadeles iegādi un ka cena, par kādu valsts abas bankas un ar tām saistītos aktīvus varētu pārdot, var pietuvoties tam naudas apjomam, kādu valsts ieguldīja bankas glābšanā (tieši un netieši – vairāk nekā miljards latu).
No Nomuras stratēģijas ir arī redzams, ka Citadeles iespējas darboties tirgū tiek vērtētas pozitīvi. Bankas finanšu plūsmas analīze liecina, ka Citadele jau 2011.gadā varētu strādāt ar 4,29 miljonu latu peļņu, kas turpinātu pieaugt nākamajos gados. Proti, plānots, ka 2012.gadā Citadeles peļņa veidotu jau 10,17 miljonus latu, 2013.gadā – 33,5 miljonus latu, bet 2014.gadā — vairāk nekā 40 miljonus latu.
Attiecībā uz veco Parex viens no galvenajiem tās rīcībā esošo tā saukto slikto aktīvu (kredītu) pārdošanas nosacījumiem ir tas, lai banka spētu nopelnīt tik daudz naudas, lai nākamā gada maijā pati, bez valsts palīdzības varētu atdot pēdējo sindicētā kredīta daļu – aptuveni 150 miljonus latu.
Jālemj valdībai
Izšķirošais lēmums, kuru no Parex un Citadele pārdošanas scenārijiem izvēlēties, jāpieņem valdībai. Stratēģiju Nomura sagatavoja jau septembra sākumā, vēl pirms Saeimas vēlēšanām, taču Valda Dombrovska (Vienotība) valdība līdz konkrētam lēmumam pirms vēlēšanām nenonāca. Vairākām ministrijām - Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, kā arī bankas uzraugošajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika uzdots sagatavot viedokli par Nomuras sagatavoto dokumentu, iesniegt labojumus un priekšlikumus. Pēc Pietiek ziņām, tie jau saņemti. Lielākoties visi labojumi esot tehniski, nemainot Nomuras piedāvātās stratēģijas būtību.
Atbildīgā par Parex/Citadeles pārdošanas stratēģijas virzību uz valdību ir Privatizācijas aģentūra (PA), kas arī ir abu banku valstij piederošo daļu turētāja. PA vadītāja Iveta Zalpētere jau pirms nedēļas intervijā ziņu aģentūrai BNS atzina, ka par banku Citadele interesējas nopietni investori, taču problēma esot tā, ka valdība nav vienojusies, kādā veidā pārdot banku. „Patlaban interese ir. Līdz ar to vienīgā problēma ir tā, ka vēl nav panākta vienošanās par veidu, kā banku pārdos,” BNS bija atzinusi Zalpētere.
Pietiek rīcībā esošais valdības lēmuma projekts liecina, ka atbalstu varētu gūt trešais Citadeles pārdošanas scenārijs, kas paredz tuvākā laikā (nekavējoties) uzsākt Citadeles piederošo aktīvu Krievijā un NVS pārdošanu, kā arī privāto ieguldījumu sabiedrības Citadele Asset Management [Nomuras dokumentā – PCM] pārdošanu un tikai pēc tam uzsākt pašas Citadele bankas pārdošanu. Savukārt attiecībā uz Parex valdībai ieteikts izšķirties par Nomuras piedāvāto ceturto scenāriju jeb tā saukto kombinēto risinājumu, kurš nekavējoties paredz pārdot sliktākos (nepiemērotākos) aktīvus, bet saglabāt tos aktīvus (kredītus), kuru vērtība nākotnē, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, varētu pieaugt.
Pagaidām nav skaidrs, kad valdība lems par Parex/Citadeles pārdošanas stratēģiju. Viens no variantiem ir to darīt vēl vecajai Dombrovska valdībai, lai iespējami ātrāk varētu uzsākt reālas ar izvēlēto pārdošanas stratēģiju saistītas darbības. Savukārt otrs no variantiem ir nogaidīt, līdz tiek apstiprināta jaunā valdība, un tikai tad lemt par Parex un Citadele pārdošanas stratēģiju.
Politikas kuluāros pašlaik nav arī vienota viedokļa par to, kāds ir labākais variants Citadeles pārdošanai. Proti, starp valdošo partiju līderiem neesot vienprātības, vai paturēt banku valsts īpašumā līdz 2014.gadam un tad, cerot uz ekonomikas augšupeju, to pārdot par augstāku cenu, vai arī sākt Citadeles pārdošanas procesu iespējami ātrāk, lai banku atgrieztu privātajā sektorā un valstij nevajadzētu nodarboties ar banku biznesu.
Par Parex glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa valdība.
Lejuplādēt dokumentus kā PDF failu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
