Kā pievērst uzraugošo iestāžu uzmanību notiekošajam Emburgā?
Pietiek lasītāja10.02.2015.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Runa ir par bīstamo atkritumu pārstrādes kompleksu apdzīvotā vietā - Emburgā, Salgales pagastā, Ozolnieku novadā. Šī ir arī mana dzimtā vieta un mājvieta visai manai ģimenei.
Šajā vietā SIA E-Daugava ir realizējusi bīstamo atkritumu pārstrādes un apstrādes kompleksu, un veic tajā darbības kopš 2013.gada. Savukārt šobrīd (līdz 16.02.2015.) notiek publiskā apspriede par kompleksa paplašināšanu.
Šī kompleksa realizēšana 2013.gada notika klusi, ar paziņojumiem, ka videi kaitējumi netiks nodarīt, jo tiks pārstrādātas riepas un saimnieciskā darbība būs maza. 2013.gada publiskajā apspriedē visi iedzīvotāji bija pret šāda kompleksa izveidi, tika papildus vākti paraksti. Bet tie netika ņemti vērā, un atļaujas uzsākt kompleksa izvedi tika saņemtas.
Vēlāk izrādījās, ka E-Daugava veic plašākas darbības par 2013.gadā plānotajām un publiskajā apspriedē pasniegtajām– tiek pārstrādei nodoti ķīmiskie atkritumi, piem., no AS Grindeks, mazuta atkritumi, tiek pārvests Inčukalna gudrona dīķu saturs utml. Kad iedzīvotājiem pasliktinājās dzeramā ūdens kvalitāte un 3km rādiusā izplatījās smakas, kompānijas pārstāvji kā risinājumu piedāvāja atpirkt īpašumus.
Kad tika izsaukts Vides dienests un veikti mērījumi, viss it kā esot normas robežās. Bet reālā situācija ir pavisam citāda. Regulāri notiek gāzes noplūdes, kuras notiek pārstrādes pirolīzes procesā, jo pirolīzes iekārtas nav atbilstošas tādam ražošanas procesam.
Gāzes noplūdes ir pusbēda, tās ar vēju tiek aiznestas. Lielākā problēma ir tā, ka apmēram 500 m no minētā pārstrādes kompleksa tek upe Garoze, kas ietek Lielupē. Savukārt Lielupe no kompleksa atrodas aptuveni 1000 m attālumā.
Vieta ir ar salīdzinoši augstiem gruntsūdeņiem, jo īpaši pavasaros, kad palu laiks vai arī lietainās vasarās. Apkārt ir vērtīgas lauksaimniecības zemes, kurās zemnieki audzē dažādus lauksaimniecības produktus, kā arī tuvumā atrodas dzīvojamās mājas.
Analizējot faktus, iedzīvotājiem nav saprotams, kā šis uzņēmums ir ieguvis vides ietekmes novērtējumu un kā šī pozitīvā slēdziena devēji nav ņēmuši vērā kaut vai ūdens tilpņu tuvumu.
Tāpat ir bažas par glabātuvju atbilstību būvnormatīviem. Ir zinātāji, kuri piedalījušies būvniecības procesos. Inčukalna gudrona atkritumi uz turieni, iespējams, ir sākti nogādāt vēl pirms atļaujas veikt tādas darbības saņemšanas, kura arī ir kā eksperiments (lasīt atļauju pievienotajā saitē).
Komplekss, saprotams, tiek uzraudzīts, un nekādas iedzīvotāju pašu organizētas ekspertīzes nav iespējams veikt.
Latvijā ir diezgan liela problēma ar bīstamo atkritumu utilizēšanu. Tādēļ ir pamats domāt, ka uz šo vietu aizvien vairāk plūdīs ķīmiskie atkritumi no visas Latvijas. Nav izslēgts, ka bīstamie atkritumi utilizēšanai tiks ievesti arī no citām valstīm.
Līdz ar to, novērojot šī uzņēmuma saimniecisko darbību un tendences bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, nav izslēgts, ka šajā vietā pakāpeniski tiek gatavots ķīmisko atkritumu poligons.
Pašlaik šim uzņēmumam ir nopietnākā bīstamo atkritumu pārstrādes A kategorijas atļauja Latvijā, kura 30.01.2015. tika pavisam klusi papildināta, bez jebkādiem publiskiem novērtējumiem, apspriešanām utml.
Pievienoju detalizētāku informāciju: Ozolnieku novads, Salgales pagasts, ražošanas objekti Akači un Atvari; nekustamais īpašums ar kadastra numuru 5478 009 0231 un zemes īpašumā „Medņi” ar kadastra numuru 54780090022.
http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?status=2&id=2476
http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas?ur=E+Daugava+SIA&id_ur=239
Emburgas iedzīvotāji būs pateicīgi par ikvienu palīdzību no ārpuses, kā rezultātā rastos iespēja ierobežot šī uzņēmuma aktivitātes vai vismaz pievērst plašāku sabiedrības uzmanību no kontrolējošo un uzraugošo iestāžu puses (saprotams, kuras nav ieinteresētas šāda projekta virzīšanā…).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
