Kā policijas priekšnieki un puspriekšnieki dienesta auto izmanto Jelgavā
Pietiek lasītājs30.10.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Nesen lasīju rakstu par dienesta transporta izmantošanu Tukuma policijā, taču līdzīga situācija ir daudzās Latvijas pilsētās. Gribu padalīties ar informāciju par Jelgavas pilsētu, kur atrodas Zemgales novada centri dažādām Iekšlietu ministrijas institūcijām.
Ar dienesta automašīnām tiek vadāti bērni uz izglītības iestādēm utt., ar ģimenēm apmeklēti veikali, medicīnas iestādes utt., darbinieki darba laikā apmeklē ne tikai pārtikas, bet arī būvmateriālu utt. veikalus (it sevišķi to dara darbinieki, kuri būvē savus mitekļus, - pārsvarā vadība), notiek darbinieku izklaides pasākumi, kuros tiek izmantotas dienesta automašīnas un tiek braukts dzērumā, un, protams, darbinieki ikdienā ar dienesta auto pārvietojas uz dzīvesvietām.
Ja kāds vēlas pievērst uzmanību Valsts policijas (VP) un Drošības policijas dienesta automašīnām, aizbrauciet uz Katoļu ielas un Pasta ielas pagalmu, tur visā daiļumā var apskatīt visu vadības un darbinieku autoparku.
Nereti ir redzēts, kā VP ZRP priekšnieks A.Zellis ar dienesta džipu Hyundai, v.n. GF8077 dara personīgās darīšanas, kā arī DP Jelgavas struktūrvienības vadītājs M.Strods ar džipu Toyota LandCruiser, v.n. FS1410 (kurš starp citu nereti lieto zilās operatīvā auto gaismas priekšējā restē) braukā ārpus darba darīšanās.
Protams, vienmēr var pateikt, ka vakaros un brīvdienās esi iesaistīts administratīvajos/operatīvajos uzdevumos, bet, piedodiet, tauta taču nav akla. Un varētu noskaidrot šo automašīnu degvielas patēriņu, kurš noteikti nav mazs.
Kam šiem policijas struktūrvienību vadītājiem ir vajadzīgas jaudīgas apvidus automašīnas, iespējams, lai paaugstinātu pašapziņu? Ar dienesta automašīnām regulāri tiek pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi.
Turklāt ir problēma, ka Iekšējās drošības birojs ar Drošības policijas amatpersonu patvaļu nenodarbojas un patvaļas tur netrūkst. Nākamreiz - par VUGD un PMLP darbiniekiem...
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.