Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.

1. Piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu vai papildus pienākumu pildīšanu - līdz 30% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) prombūtnē esoša ierēdņa (darbinieka) aizvietošana vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšana papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem - 10% apmērā no mēnešalgas; 2) citu pienākumu pildīšana papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem - ne vairāk kā 20% apmērā no mēnešalgas.

2. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti - līdz 40% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) izrāda iniciatīvu, sniedz vai ievieš priekšlikumus darba pilnveidošanai, uzņemas konkrētus papildus pienākumus; 2) nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgu darba uzdevumu izpildi; 3) iepriekšējā ceturksnī bijusi vai plānota paaugstināta darba intensitāte (īsā laika termiņā) darbā pie normatīvo aktu, ziņojumu izstrādes; 4) sniedz ieguldījumu citu darbinieku attīstīšanā, konsultēšanā; 5) sniedz ieguldījumu citu nozīmīgu, apjomīgu projektu, darba uzdevumu izpildē, izpilda darba uzdevumu izcili (darba izpildes termiņi, kvalitāte), veic neplānotus darba uzdevumus; 6) piedalās daudzpusēju sarunu vadīšanā; 7) piedalās pārmaiņu vadībā.

3. Piemaksa par diplomātisko rangu - 20% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 33.punkts.

4. Speciālā piemaksa par būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu - nepārsniedz 100% no mēnešalgas, un mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta vienpadsmitā daļa.

Likumā noteiktie kritēriji: 1) Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nepārsniedz 5 % no nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita; 2) Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi pusgadā atbilstoši nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaitam.

5. Prēmija saskaņā ar darbinieka/ierēdņa darba izpildes novērtējumu (vienreiz gadā) - 1) līdz 75% no mēnešalgas, ja darba izpildes novērtējums ir "teicami"; 2) līdz 65% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "ļoti labi"; 3) līdz 55% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "labi": pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 35.punkts.

6. Naudas balva - līdz vienas mēnešalgas apmēram kalendārā gada ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.

Likumā noteiktais kritērijs: sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

7. Pabalsts amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam - 50% apmērā no mēnešalgas reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 7.punkts.

8. Atvaļinājuma pabalsts - līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 8.punkts.

Ārlietu ministrijas noteiktie kritēriji:

Ja amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējums ir “labi”, „ļoti labi” vai „teicami”, atvaļinājuma pabalstu piešķir: 1) 50% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ir vairāk par 3 gadiem; 2) 30% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā līdz 3 gadiem.

9. Atlaišanas pabalsts - viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atkarībā no nodarbinātības ilguma valsts pārvaldē: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmā daļa.

10. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi Vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20.pants.

11. Kvalifikācijas celšanas izdevumi - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 27.pants.

12. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36.pants, Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību”.

13. Veselības apdrošināšana - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37.panta piektā daļa. Ārlietu ministrijas noteiktais kritērijs: pēc pārbaudes laika izturēšanas.

14. Redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu kompensācija - vienu reizi kalendārajā gadā, nepārsniedzot 170.74 euro: pamatojums - Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12.punkts.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...