Iesaki rakstu: 
Daudzus ventspilniekus interesē patiesais vides stāvoklis pilsētā, jo ir aizdomas, ka vielas, kas nonāk gaisā un vēlāk ventspilnieku plaušās, ir veselībai kaitīgas (indīgas). Ar portālu "Ventspilniekiem.lv" sazinājies vides aizsardzības aktīvists, ventspilnieks, pensionārs un ķīmiķis Ivars Jansons. I.Jansons portālu informēja, ka par šiem jautājumiem viņš bieži vērsies pie Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka infrastruktūras jautājumos Jāņa Vītoliņa (attēlā), kurš vienlaikus ieņem arī Ventspils domes Vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja amatu.
I.Jansons jau uzrakstījis daudzas oficiālas vēstules, uz kurām vēlas saņemt pilnvērtīgas atbildes no domes, tādēļ viņš mēģina oficiāli tikties ar J.Vītoliņu kā atbildīgo par vides aizsardzību, taču Vītoliņa kungs bieži esot norādījis, ka nevēlas ar Jansona kungu runāt. Portālam negribējās ticēt, ka Ventspils domes amatpersona nevēlas runāt ar ventspilniekiem par vides jautājumiem, kur nu vēl oficiālajā pieņemšanas laikā.
Portālam arī šķiet, ka ventspilnieku uztraukumiem par gaisā esošajām vielām varētu būt pamats, tādēļ norunāja ar I.Jansonu, ka uz nākamo J.Vītoliņa oficiālo iedzīvotāju pieņemšanu dosies viņam līdzi, lai pārliecinātos, vai Jansona kunga stāstītajam ir pamats.
Ventspils domes interneta mājaslapā norādīts, ka uz oficiālo iedzīvotāju pieņemšanu pie J.Vītoliņa var pieteikties ar elektroniskā pasta vēstuli, telefoniski vai uz vietas Ventspils domē. Pieņemšana notiek katru otrdienu no plkst.16.00-17.00.
Uz pieņemšanu portāls "Ventspilniekiem.lv" devās ar labām domām par sarunu ar Vītoliņa kungu, jo sagatavoja jautājumus, kuri ventspilniekus varētu interesēt, taču rezultāts mūs šokēja.
I.Jansons bija stāstījis patiesību, un J.Vītoliņš kā amatpersona, kurš saņem nodokļu maksātāju naudu, teica, ka Jansona kungu nepieņems. Vai tā ir visatļautība domē, kas pastāvējusi nu jau gadu desmitiem?
Pensionāru izliek ar policiju
Ar to viss nebeidzās. Tika izsaukta Ventspils domes padotībā esošā Ventspils Pašvaldības policija, kas gluži kā tāda privāta apsardzes kompānija izveda I.Jansonu no J.Vītoliņa kabineta it kā tas būtu viņa privātīpašums. Pašvaldības policijas darbinieki noskaidroja I.Jansona personību un uzklausīja Jansona kunga kā ķīmiķa stāstījumu par Ventspils gaisā esošo vielu kaitīgumu.
Ak, jā, svarīgi atzīmēt, ka pirmais iedzīvotājs, kurš bija pieteicies uz pieņemšanu, savu jautājumu noskaidroja 5 minūšu laikā un citus (ne)pieņemamos cilvēkus bez I.Jansona priekštelpā portāls nemanīja.
Vai tas ir normāli, ka pensionāram uzsūta policiju, ja viena amatpersona it kā "uzmetusi lūpu" un negrib pieņemt apmeklētāju? Vai un cik cēla ir rīcība uzsūtīt pensionāram policiju, lai ar viņu nerunātu oficiālajā pieņemšanas laikā? Vai tas atbilst amatpersonas rīcības ētikai un labas pārvaldības principiem? Vai ventspilnieku vēlēta amatpersona bez pamatojuma drīkst nepieņemt apmeklētājus tiem speciāli paredzētajā laikā. Vai neatgādina bērnudārza smilšu kastes efektu, kas ietver apvainošanos? Varbūt tas ir tikai iegansts, lai nerunātu par ventspilniekiem būtiskiem tematiem?
Jansona kungs stāsta, ka saskaitījis visas reizes, kad J.Vītoliņš esot atteicies ar viņu runāt, skaitlis ir visai iespaidīgs: 138 reizes!
J.Vītoliņš atsakās runāt ar I.Jansonu tik ilgi, kamēr I.Jansons publiski neatvainošoties par it kā apvainošanu. Iespējams, ka Vītoliņš domā to gadījumu, par ko viņš ir pensionāru iesūdzējis tiesā. Tikai nekādi nav skaidrs, kāda saistība ir tiesas procesam ar J.Vītoliņa kā amatpersonas pienākumiem pieņemt iedzīvotājus oficiālajā pieņemšanas laikā. Tā taču nav kaut kāda ziepju opera, kur kādam jāatvainojas par savu viedokli, lai varētu risināt videi un iedzīvotājiem svarīgas problēmas. Mēs taču visi saprotam, ka runa ir par amatpersonu ar pieņemšanas laiku?
Kā publiski zināms, turpinās tiesas process, kurā Vītoliņš tiesā ir kā prasītājs pret Ventspils pensionāru I.Jansonu par komentāru internetā, kur I.Jansons paudis savu viedokli. J.Vītoliņš gribēja tiesas ceļā piedzīt 5000 eiro no pensionāra.
Pensionārs I.Jansons pie kāda Ventspils portāla raksta par toreizējās Ventspils Augstskolas (VeA) rektores Gitas Rēvaldes ievēlēšanu kā Rektoru padomes pārstāvi Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītajā Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē bija ievietojis komentāru ar savu viedokli:
"Gudra sieviete, man prieks. Arī viņa sapratusi, ka Ventspilī viss iet uz galu un smird visās malās. Tāpat kā 28.jūlijā bija dubultindēšana Ventspilī, tad atcerēsimies 16.05.2012., kad indēja pilsētas iedzīvotājus un pilsētas viesus, bērnus Bērnu pilsētiņā, studentus VeA, visus Ostgalā un ne tikai!!! Paldies J.Vītoliņam, ka nav arī vairs mīļotā VeA rektora Jāņa Eglīša (lai viņam vieglas smiltis).”
J.Vītoliņa iesūdzētais pensionārs jau paspējis šīs lietas ietvaros uzvarēt Kurzemes apgabaltiesā.
Vienlaikus portāls "Ventspilniekiem.lv" informēja, ka ir žēl darbinieku, kuriem J.Vītoliņa rīcības dēļ nākas piedalīties visā šajā situācijā, piemēram, sekretārei un pašvaldības policijas darbiniekiem.
Jau iepriekš portāls ziņojis, ka vides jautājumus pētīs padziļināti, jo īpaši par vielām, ko elpo Ventspilī, kā arī kādas sekas tās var atstāt uz cilvēka veselību un dzīvību.
Detalizētāk šos notikumus ataino video, kurā iemūžināta Ventspils domes attieksme pret ventspilniekiem, kas vēlas sarunu oficiālajā pieņemšanas laikā par vides un cilvēku veselības aizsardzību ar amatpersonu, kura atbild par vides aizsardzības jautājumiem: https://www.youtube.com/watch?v=InGrs8YSby0
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
