Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

12. Saeima nešaubīgi ieies Latvijas valsts vēsturē, jo aizvadītajā nedēļā tika pieņemts Veselības aprūpes finansējuma likums, kas pēc likuma definīcijas ir likumdevēja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks, un likumdevējs ar likumu izsaka tautas gribu. Grūti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrības interesēs, jo pat veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka "pēc kāda laika radīsies nepieciešamība to pielāgot reālajai dzīvei", kas principā vērtējama kā nozares atbildīgā ministra fenomenāla atklāsme.

To, ka šis likums ir brāķis, zina ikviens, kas to ir lasījis vai nedaudz saskāries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklāt to vajadzēs darīt vēl, un tas tiek uzticēts pie premjera Māra Kučinska izveidotai darba grupai, - jau nākamā gada aprīlī tiek gaidīts pirmais ziņojums. Kā galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tā sasaite ar mediķu algām, kaut citām valsts finansētām nozarēm tāda likuma nav, bet finansējumu un algas tās saņem. Tā ka īstenais iemesls noteikti ir cits.

Latvija pretēji vispārējiem Pasaules Veselības organizācijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universālo veselības aprūpes sistēmu, lai uzlabotu tā jau vissliktākos sabiedrības veselības rādītājus ES, bet pretēji un mediķus grib piesaistīt nodokļu inspektoru lomai. Arī tad, ja mediķi redzēs, ka cilvēkam nepieciešama ārstēšana slimnīcā vai kādi dārgi izmeklējumi, tad nebūs iespējas palīdzēt, ja pacients būs iedzīvotāju nemaksātāju skaitā un ar neregulāriem zemiem ienākumiem, kas traucē atbilst bezdarbnieku statusam, vai arī bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rādītājus.

Maz ticams, ka likums atrisinās pastāvošo kvotu sistēmu, tieši pretēji – var sākties nebeidzami tiesu darbi, iedzīvotāji pieprasīs kompensācijas par valsts solījumu nepildīšanu vai kompensēt privātos maksājumus, kam būtu jābūt garantētiem no valsts puses. Valdošā koalīcija neslēpj, ka naudas trūkst un no kaut kā ir jāpaņem. Kas ir visvieglāk - paņemt no pelnošiem cilvēkiem, paaugstinot sociālo nodokli un nemainīgi augstus saglabājot līdzmaksājumus, uz ko ir aizrādījis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kādam ir ko maksāt, lai maksā, jo par izlietojumu un sistēmas efektivitāti likumā nav ne vārda.

Kaut arī naudas apjoms pieaug no iedzīvotāju nodokļiem un budžeta deficīta atkāpes, par to sadalīšanu tiek runāts tikai tagad. Skepse mediķos par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrīd jau mediķi saņem Veselības ministrijas (VM) "lielās" algas, ko veido pamatalga ar dažādām piemaksām pēc veselības iestāžu vadības ieskatiem. Tad šobrīd, nosakot pamatalgu, var tikt saglabātas tikai Darba likumā noteiktās obligātās piemaksas par darbu naktīs, svētku dienās, virsstundas, kuras gan atšķirībā no citu profesiju darbiniekiem vēl joprojām netiek apmaksātas dubultā.

Līdz ar to ir lielas ļoti variāciju iespējas. Arī ambulatorajā sektorā, kur gan faktiski neviens speciālists nestrādā pilnu slodzi vienā darba vietā. Kas un kā notiks šajā sistēmas daļā, kas pārsvarā pieder privātajai medicīnai, ir grūti paredzēt. Arī privātas laboratorijas jau šobrīd veiksmīgi ir izveidojušas samaksas sistēmu, ik gadu gūstot miljonu peļņu, - arī šeit ir ierēķināts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrā izmeklējuma parametrā tieši tāpat kā radioloģijas izmeklējumu sadaļā.

Vai papildu nauda aizies algās, peļņa vai infrastruktūrā, rādīs tikai nākamā gada finanšu rādītāji un katras iestādes grāmatveža veiklība.

Veselības ministrei A.Čakšai neveicas arī ar budžeta deficīta atkāpi 113 miljonu eiro apmērā, kura Briselē tika izcīnīta jau pagājušā gada rudenī. Publiski tiek pausts, ka tā ir strukturālām reformām, taču faktiski tās ir A.Čakšas vienpersonīgi virzītas aktivitātes, palielinot finansējumu vienai vai otrai veselības jomai bez konkrēta pamatojuma un izvērtējuma sabiedriskā apspriešanā.

Kaut arī par naudu zināms jau vairāk nekā gadu, VM līdzīgi kā ar ES struktūrfondu projektiem visu ir atstājusi uz gada pēdējo nedēļu, lai piedāvāto plānu nevienam nebūtu laika vai iespēju apstrīdēt, jo daudzas no aktivitātēm ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektā par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uz kā pamata tiek slēgti līgumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvāra, tai skaitā ģimenes ārsta kapitācijas naudas pieaugums, sasolītie jaunie kompensējamie medikamenti, aknu transplantācija, onkoloģijas "zaļais koridors" un inovatīvie medikamenti u.c.

Uz šo brīdi tie ir tukši A.Čakšas solījumi, jo vairāk nekā gada laikā nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizēts izlietojums, kas apstiprināts Finanšu ministrijā. Turklāt nevienā aktivitātē tā arī nav nekādas reformas, jo iedzīvotāju mūža ilgums pieaug neatkarīgi no A.Čakšas aktivitātēm, bet tāpat ir īsākais ES.

Grūti pat atbilstoši raksturot šādu A.Čakšas vieglprātību un bezatbildīgu spēlēšanos ar cilvēku dzīvībām, jo dokumenti vēl ir jāapstiprina Saeimā un Ministru kabinetā. Jau vienu reizi A.Čakša piekrāpa mirstošus aknu transplantācijas slimniekus, atsakot naudu operācijām, tagad tā jau būs otrā reize. Un tas nav bezjēdzīgs likums, kas uz šo brīdi nevienu dzīvību neietekmē, - aiz katra solījuma ir slimības skarts pacients ar savu ģimeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.Čakšai Baibas Barones vārds vairs neko neizsaka...

Nezinu vai kādā pasaules valstī ir šāds veselības ministrs un vai vēl kaut kur valdības vadītājs tik mierīgi attiecas pret veselības nozares ministrijas un ministra bezdarbību, taču ZZS premjera M.Kučinska darba stils rāda, ka viņam tā ir ikdiena. Nudien, pārsteidz nekaunība, ar kādu uz slimu cilvēku rēķina tiek virzītas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft