Kāda ir iespēja, ka 13. Saeima nākamo divu gadu laikā NETIKS atlaista?
Imants Liepiņš14.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Statistiski vidējais vienas Saeimas darba mūžs patlaban ir nevis četri gadi, bet gan tikai trīs gadi un viens mēnesis: ja arī šī Saeima tiks atlaista, tad vidējais skaitlis noslīdēs līdz trim gadiem. Un atlaišanu jau šobrīd pieprasa divas vēlētāju petīcijas.
Tikai 7., 8., 9. un 12. Saeima nostrādāja pilnus četrus gadus, kamēr 5. Saeima nostrādāja vien 2 gadus un 4 mēnešus, nākamie deputāti krēslos nosēdēja precīzi trīs gadus, bet visīsākais mūžs izrādījās 10. Saeimai — nieka 11 mēneši. Ņemot vērā, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētā 12. Saeima nostrādāja 3 gadus, savukārt Pirmās republikas parlamentārismu pārrāva Ulmaņa apvērsums, tad vidējais viena sasaukuma Saeimas deputātu darbalaiks vidēji ir 37 mēneši (neskaitīsim Satversmes sapulci, kam nebija paredzēts stingrs darbības termiņš, un tādas okupantu struktūras kā Baigajā gadā safabricētā t.s. “Tautas Saeima” un LPSR Augstākā padome, jo šīs abas savukārt netika ievēlētas brīvās, demokrātiskās vēlēšanās).
Bet, ja skatāmies uz pašreizējo mūsu parlamenta sastāvu, tad redzam: neviena cita no iepriekšējām Saeimām sava pirmā darbības gada laikā nebija nopelnījusi tik uzskatāmu un pamatotu sabiedrības nopēlumu. Šomēnes piketētāju skaits Vecrīgā pārsniedza vismaz piecus tūkstošus — pirmo reizi kopš 2009. gada 13. janvāra grautiņiem. Turklāt jāatzīst, ka protestētāji šoreiz bija sagatavojušies labāk nekā deputāti — protestētājiem bija skaidra programma: “Izpildiet paši savus pieņemtos likumus un palieliniet visiem mediķiem algas!” (To mediķu algu pieaugumu, kam tagad Saeima it kā nevarot atrast naudu, pirms gada likumā nostiprināja šis pats Saeimas sastāvs, kad bija tikko ievēlēts. Nevar teikt, ka te vainojama kāda no iepriekšējām Saeimām vai valdībām. Tieši šie paši deputāti ir tie, kas nobalsoja par pieaugumu.)
Pie kam mediķi un viņu pacienti (tātad šī kopa potenciāli ietver jebkuru valsts iedzīvotāju) nav vienīgie, kam ir iebildumi: reģionālā reforma joprojām nepārliecina daudzus reformējamos, skolotāji un vecāki nav mierā ar skolu slēgšanas plāniem utt., tā kā veselības nozare nav vienīgā, ar ko Saeimas deputātiem jārēķinās un jāapietas uzmanīgāk nekā līdz šim.
CVK aizvadītajā nedēļā bija saņēmusi jau divus iesniegumus parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu — Satversmes 14. pantā noteikts, ka "tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas", kā arī gadu pirms tās termiņa beigām. Drīzumā CVK lems, vai padarīt šādu parakstu vākšanu par oficiālu procedūru.
Tātad, ņemot vērā pieredzi ar iepriekšējo Saeimu faktisko darbības ilgumu, pastāv mazāk nekā 50% varbūtība, ka 13. Saeimai tiešām izdosies nostrādāt četrus gadus — neatkarīgi no tā, vai tiks savākti vēlētāju paraksti par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai, vai arī Valsts prezidents kādā brīdī vienpersoniski rosinās Saeimas atlaišanu. Tā kā Egils Levits, būdams cēlies no čekistu vajātas disidentu ģimenes, vienmēr ir licis par sevi domāt kā par tautai tuvu sabiedrisko darbinieku, nevis “elites” (lai kāda tā kurā brīdī nebūtu) pārstāvi, ir zināms pamats pieļaut, ka prezidents rīkosies tā, kā vēlas sabiedrības vairākums — un nevis atlaišanu patlaban pelnoši Saeimas deputāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
