Kalvīša ģimene gūst iespaidīgu peļņu no savulaik „sakārtotā” mazo HES elektrības iepirkuma
PIETIEK30.05.2012.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ģimene pēdējos gados gūst iespaidīgu peļņu no tās īpašumā esošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas savulaik tika „sakārtotas” politiskā līmenī. Lai gan pats Kalvītis iepriekš to saucis par „sīku biznesu, niekošanos”, Lursoft datu bāze rāda, ka pēdējos divos gados Braslas HES un Cirīšu HES saviem īpašniekiem uz visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju rēķina nesusi vairāk nekā 760 tūkstošu latu peļņu.
Kā rāda Lursoft dati, īpaši iespaidīgi pērn ir bijuši SIA Braslas HES rādītāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozījuma: uzņēmuma gada apgrozījums bijis 203 tūkstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tūkstoši latu. Savukārt SIA Cirīšu HES pagājušā gada apgrozījums bijis 354 tūkstoši latu, bet peļņa – 142 tūkstoši latu.
Kalvīšu ģimene ir abu šo HES tieša vai netieša īpašniece: Lursoft dati rāda, ka 60% SIA Cirīšu HES pieder SIA SKF un partneri, bet tā uz pusēm pieder SIA Braslas HES un 1971. gadā dzimušajai Kristīnei Kalvītei. Savukārt Braslas HES Kalvītei pieder vēl 30% kapitāldaļu, bet pārējie 70% - Edgaram Kārklim, Anitai Strakšai un Normundam Aizkalnam.
Kalvīte ir Aigara Kalvīša dzīvesbiedre, un, tā kā viņi nav noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, ģimenes kopējais tiešais un netiešais īpašums tātad ir 30% Braslas HES un 39% Cirīšu HES, kas pēdējos divos gados ir devis vairāk nekā ceturtdaļmiljonu lielu peļņas daļu – 266,6 tūkstošus latu.
Par šo iespaidīgo peļņu Kalvītis var pateikties gan kādreizējam Tautas partijas dibinātājam un trīskārtējam premjeram Andrim Šķēlem, gan arī pats savam Ministru kabinetam. Sākotnēji līdz ar 1998. gadā pieņemto Enerģētikas likumu un saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem elektroenerģijas iepirkumam no mazajiem HES uz visu elektrības lietotāju rēķina tika noteikts dubultais tarifs.
Savukārt 2007. gadā noteikumi tika mainīti, taču tad iepērkamās „zaļās” elektrības cena tika piesaistīta gāzes cenai, kas joprojām bija ļoti izdevīgi mazo HES biznesu aizsākušajiem „polituzņēmējiem” - 2008. gadā valsts iepirka elektroenerģiju no mazajām HES par 13-15 santīmiem par kilovatstundu.
2009. gadā Ivara Godmaņa valdība savās pēdējās darba dienās paspēja pieņemt formulu, kas mazo HES ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu paaugstināja vēl par aptuveni trešdaļu. 2009. gada maijā tā gan tika samazināta, taču joprojām ir būtiski augstāka nekā Latvenergo saražotās elektroenerģijas cena.
Kā rāda Cirīšu HES 2011. gada pārskats, tā no elektroenerģijas pārdošanas Latvenergo saņēmusi 347 249 latus, bet Braslas HES gada pārskats rāda ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas Ls 203 507 apmērā. Kopumā Latvijā pašlaik darbojas aptuveni pusotrs simts mazo HES.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
