Kalvīša padomnieka sievas sporta klubs saņem dāsnu valsts uzņēmuma atbalstu
PIETIEK02.02.2011.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
50 000 latu lielu ziedojumu no valsts a/s Latvijas Valsts meži (LVM) 2010. gada beigās saņēmis ekspremjera Aigara Kalvīša kādreizējā padomnieka Raimonda Lazdiņa dzīvesbiedres Lailas Lazdiņas sporta klubs Princis, kurā trenējas abu atvases. LVM ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kontrolē esošs uzņēmums. Nesen Lazdiņš saglabāja amatu lidostā Rīga pēc tam, kad par satiksmes ministru kļuva Uldis Augulis (ZZS).
Latvijas Valsts mežu akciju turētājs ir Zemkopības ministrija, kas gadiem ilgi atrodas ZZS politiskā pārraudzībā. Latvijas Valsts mežu valdē darbojas ZZS pārstāvji Kārlis Boldiševics un Andrejs Brūvelis.
Biedrība Sporta klubs Princis reģistrēta 2008. gada 22. septembrī, kā tās vienīgā amatpersona norādīta Laila Lazdiņa. Ar nesenajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu reģistrā, par kuriem rakstījis Pietiek, šādu nevalstisku organizāciju finanses ir noslepenotas. Sporta kluba mājaslapā lasāma informācija, ka to atbalsta vēl viens valsts uzņēmums – Latvijas Dzelzceļš.
Latvijas Valsts meži 50 000 latu piešķiršanu šim sporta klubam Finanšu ministrijai pamatojusi ar vēlmi veicināt sportu un nodrošināt junioru tenisa turnīrus un treniņus. Uz kopējā LVM 2010. gadā piešķirto ziedojumu fona šī ir ļoti dāsni atvēlēta summa, viena no pērn prāvākajām. Pašam sporta klubam Princis savu tenisa laukumu nav, tā jaunie tenisisti trenējas Mārupes Tenisa skolas un Sporta un atpūtas centra Zemgale tenisa laukumos un fitnesa zālēs.
Nesen Raimonds Lazdiņš, neskatoties uz Satiksmes ministrijas pāriešanu ZZS politiskajā pārraudzībā un vadības maiņu starptautiskajā lidostā Rīga, tomēr tika pārapstiprināts lidostas drošības departamenta direktora amatā. Lidostas aizkulises pārzinoši avoti toreiz Pietiek norādīja, ka tas nav noticis bez atbalsta meklēšanas pie ZZS ietekmīgiem cilvēkiem. Lidostā Lazdiņš nonāca vēl, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Sporta kluba Princis mājaslapā internetā sadaļā „spēlētāji” norādīti tikai divi jaunie tenisisti – Artūrs Lazdiņš un Signe Lazdiņa. Abi ir Lazdiņu bērni. Latvijas televīzijas sporta komentētājs Māris Rīmenis, kurš specializējas tenisa tematikā, Pietiek zināja stāstīt, ka 13 gadus vecais Artūrs Lazdiņš ir viens no līderiem, ja ne labākais Latvijas tenisists savā vecuma grupā. Tādēļ teikt, ka Lazdiņi, izmantojot politiskos sakarus, izlobējuši prāvu valsts uzņēmuma ziedojumu savu atvašu hobijam, viņaprāt, nevar. Vēl nesen Artūrs Lazdiņš piedalījies starptautiskā tenisa turnīrā Francijā, kurā iepriekš pusaudža gados spēlējušas pasaules tenisa zvaigznes Rafaels Nadals un Rodžers Federers. Dalību šādos turnīros nevarot „nopirkt”, tajos varot piedalīties tikai attiecīgu rangu sasnieguši jaunie tenisisti.
„Lazdiņš ir viens no tiem „labajiem jaunajiem”. Viņš tiešām reāli braukā uz turnīriem un, kā zināms, teniss nav no tiem lētākajiem sporta veidiem. Kā būs, kad viņš būs pieaugušo tenisā, nevar zināt,” teica Rīmenis.
Foto - skprincis.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
