Iesaki rakstu: 
Laikā, kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova (attēlā no kreisās kopā ar augstistāvošām VID amatpersonām Ināru Pētersoni un Tāli Kravali) atrodas mēnesi ilgā atvaļinājumā, veiktas vērienīgas izmaiņas viņas vadītās iestādes struktūrā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Notikušais veikts lielā slepenībā un īsā laikā, jo, pat pēc oficiālās versijas, jaunās VID struktūras apspriešana notikusi vien divus mēnešus. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums prasa tiešās pārvaldes iestādes, kāds ir VID, reglamentu saskaņot valdībā, tas nav darīts.
Avoti VID un valdībā Pietiek norāda, ka klusībā veiktās izmaiņas ir pat vērienīgākas kā tās, kuras savulaik centās realizēt finanšu ministrs Einars Repše, tam negūstot atbalstu valdībā.
Jauno VID reglamentu, kas paredz būtiskas izmaiņas struktūrā un varas centralizāciju ģenerāldirektora rokās, Jezdakovas atvaļinājuma laikā aizvadītajā piektdienā, 17. augustā, parakstījis viņas pienākumu izpildītājs, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Arī šoreiz jaunais VID reglaments nav ticis saskaņots Ministru kabinetā, lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums to paredz attiecībā uz tiešās pārvaldes iestādēm, kāds ir VID.
Lai gan formāli dokumentus parakstījis VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, Muitas pārvaldes direktors Kravalis, kā pēkšņo izmaiņu arhitektu informēti avoti Pietiek min finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieku Jāni Dambīti. Tieši viņu avoti politiskajās un uzņēmēju aprindās min kā līdzšinējā Vienotības "kasiera" Edgara Jaunupa funkciju un ietekmes pārņēmēju, pie kura iespējams "sakārtot lietas".
Lai gan publiska informācija par VID notikušajām vērienīgajām pārmaiņām nav pieejama, saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju līdzšinējo divu VID ģenerāldirektora vietnieku muitas un nodokļu jautājumos vietā tiek izveidoti četri vietnieku amati. Iecerēts, ka VID ģenerāldirektoram turpmāk būs vietnieks muitas kontroles jautājumos, nodokļu kontroles jautājumos un administratīvajos jautājumos, kā arī tiks veidots jauns, ceturtajam vietniekam pakļauts "spēka bloks", kas aptvers gan Finanšu policiju, gan Muitas kriminālpārvaldi.
Ne uz vienu no četriem vietnieku amatiem netiek plānots rīkot konkursu, un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par vietnieku muitas kontroles jautājumos plānots iecelt Muitas pārvaldes direktoru Kravali, kurš jau pašlaik ieņem VID ģenerāldirektora vietnieka amatu muitas jautājumos. Iecerēts, ka vietniece nodokļu kontroles jautājumos būs tagadējā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone. Savukārt vietnieks, kuram būs pakļauts tā dēvētais "spēka bloks", būs Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis.
Līdz šim pa dažādu atbildības jomu pārvaldēm izkaisītā vara caur jauno struktūru tiks koncentrēta ģenerāldirektora rokās, skaidro avoti VID. Neoficiāli izskan, ka Jezdakova nav tā figūra, kuras ietekmes vairošanai tiek veiktas vērienīgās izmaiņas, un uz viņas vietu tiek gatavots Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas skandālā ierautais Kravalis.
Pati Jezdakova, kas līdz 30. augustam atrodas ilgstošā atvaļinājumā, kurā devās 30. jūlijā, īsā telefonsarunā ceturtdien Pietiek apstiprināja, ka VID tiek veiktas vērienīgas strukturālās izmaiņas, sarunas gaitā cenšoties radīt pārliecību, ka ir par tām informēta un tās netiek veiktas viņai aiz muguras, izmantojot vadītājas prombūtni. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Jezdakova par notikušo informēta telefoniski pagājšnedēļ, bet VID ģenerāldirektore šo informāciju noliedza.
"Par to jau divus mēnešus bija runa. Es esmu lietas kursā. Tas nenozīmē, ka bez manas ziņas kaut kas notiek, vienkārši iestādei jāstrādā, tā nevar mani gaidīt," apgalvoja Jezdakova. Viņa uzskata, ka jaunā VID struktūra būtu jāsaskaņo valdībā. Kravalis, kurš līdz nākamās nedēļas beigām pilda VID ģenerāldirektora pienākumus, šīs izmaiņas esot nosūtījis saskaņošanai finanšu ministram, kas pēc Jezdakovas domām, ir pietiekoši. Apspriest konkrētas kandidatūras uz jauno vietnieku amatiem kā arī pašu struktūru VID ģenerāldirektore nebija gatava.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
