Kampara virzītie noteikumi maksu par dārgo vēja enerģiju uzliek galapatērētāju pleciem
PIETIEK21.06.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) apstiprināšanai valdībā virza noteikumus, kas paredz, ka par vēja parku izbūvi jūrā maksās elektrības galapatērētājs. Noteikumi paredz, ka vēja parku pieslēgums jūrā par savu naudu būs jānodrošina Latvijas sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls. Būtībā tas nozīmē, ka par vēja parku darbības uzsākšanai nepieciešamo pieslēguma izveidi maksās iedzīvotāji, jo šīs izmaksas tiks ietvertas tarifā. Tāpat noteikumi paredz vēja parkos saražotās elektroenerģijas iepirkšanu par atbalsta cenām.
EM izstrādātie un Kampara parakstītie „Noteikumi par būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecības, ierīkošanas, un ar to saistītās izpētes, un būvju ekspluatācijas atļaujas laukuma jūrā noteikšanu” tika pieteikti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā, saskaņošanai ar citām atbildīgajām institūcijām dodot ļoti īsu termiņu – līdz 10. jūnijam.
Steigā virzītie noteikumi paredz, ka sistēmas operators nodrošina transformatora apakšstacijas jūrā un elektroenerģijas pieslēguma sauszemes elektrotīklam izbūvi, paredzot šo izmaksu iekļaušanu elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu veidojošajās izmaksās.
Tāpat noteikumi paredz elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, ko elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ik mēnesi izmaksā vēja enerģijas ražotājam. Atbalsta maksājuma apjoms saskaņā ar EM ieceri būtu starpība starp konkursa pretendenta piedāvāto elektroenerģijas maksimālo atbalsta apjomu un iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas cenu elektroenerģijas biržā.
Paredzēts, ka līdz 2014. gada 1. janvārim a/s Augstsprieguma tīkls veiks priekšizpēti un ģeoloģisko izpēti, lai konkretizētu vēja parku potenciālās būvniecības vietas. Tās tad 2014. gadā plānots pārdot izsolē. Konkursa uzvarētājs iegūtu tiesības veikt vēja elektrostaciju būvniecību jūrā līdz 30 kvadrātkilometru platībā ar kopējo jaudu 190-200 MW. Līdz ar to konkursa uzvarētājs par saražoto elektroenerģiju arī iegūs elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, kuru būs norādījis pieteikumā konkursam būvniecības atļaujas saņemšanai.
Par šo kumosu visticamāk cīnīsies divas firmas - SIA JK Energy un SIA Baltic Wind Park, kurām 2008. un 2009. gadā EM izdeva atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai jūrā. 2009. gadā šīs abas firmas vērsās EM ar iesniegumiem, lūdzot virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanu par atļauju izsniegšanu jūras teritoriju izpētei un vēja elektrostaciju būvniecībai.
EM izsniegusi atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vēl divām ar vēja enerģiju saistītām firmām. 2006. gada 11. decembrī EM izdeva atļauju, ar kuru SIA FCM tika atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar kopējo jaudu 200 MW Latvijas Republikas Baltijas jūras Rietumu piekrastes kontinentālajā šelfā, teritorijā no Kolkas līdz Papei, attālumos no 1 km līdz 30 km no krasta līnijas. Bet 2008. gada 15. decembrī EM izdeva atļauju, ar kuru SIA Baltijas Jūras Vēja enerģijas termināls tika atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar kopējo jaudu 75 MW Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
