Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc aizvadītajā trešdienā nenotika iecerētā AS Olainfarm valdes nomaiņa, un kāpēc bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs velti bija gatavojis CV, lai to iesniegtu kandidēšanai uz vietu farmācijas uzņēmuma valdē? Izrādās, burtiski dažas minūtes pirms izšķirošās padomes sēdes sākuma tika saņemts mazo akcionāru ultimāts ar kategorisku prasību – neveikt šādas darbības vismaz līdz jūnijā paredzētajai akcionāru sapulcei.

„Man tikko bija saruna ar Olainfarm padomes priekšsēdētāju [Ivaru] Godmaņa kungu. Mani tiešām uzrunāja, un es iesūtīšu. Mani aicināja iesūtīt CV līdz Olainfarm padomes sēdei, kura, ja es saprotu, notiks nākamnedēļ,” – tā pirms nedēļas savu gatavību kļūt par mantojuma procesu juku pārņemtā farmācijas uzņēmuma valdes loceklis apliecināja G. Belēvičs.

Taču oficiālā informācija par trešdien notikušo Olainfarm padomes un valdes kopsēdi apliecināja, ka nekādi lēmumi šai sakarā nav pieņemti. Vēl vairāk – lai gan no pieciem padomes locekļiem sēdē piedalījās trīs, ar ko lēmumu pieņemšanai pietiktu, šāda tēma vispār neesot apspriesta.

“Padome atzinīgi novērtē pozitīvo attīstības tendenci, kas apliecina Olainfarm sekmīgu darbību. Šī gada pirmo mēnešu rezultāti rada pārliecību par turpmāku koncerna attīstību 2018. gadā. Novērtējot sasniegto, īpaši gribam izcelt pieaugumu vietējā tirgū,” – tā saskaņā ar oficiāli paziņojumu bija paudis padomes priekšsēdētājs I. Godmanis. Saskaņā ar G. Belēviča teikto iepriekš tieši viņš bija aicinājis bijušo ministru iesūtīt savu CV uz vietu uzņēmuma valdē.

Savukārt Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš aģentūrai LETA jau pēc padomes sēdes stāstīja, ka sēdes laikā „no padomes puses nebija vērojami nekādi mājieni, kas liecinātu, ka tā plāno veikt izmaiņas Olainfarm valdē ne šīs, ne nākamās padomes sēdes laikā”.

Taču izrādās, ka S. Lapiņš šajā stāstījumā pie sevis bija paturējis informāciju gan par to, kādas darbības notikušas pirms trešdienas padomes sēdes, gan par to, kāda bijusi viņa personiskā loma G. Belēviča ieceru izgāšanā.

Kā rāda LA rīcībā esošā sarakste un dokumenti, nepilnas piecpadsmit minūtes pirms trešdien notikušās padomes sēdes S. Lapiņš ir informējis Olainfarm padomes priekšsēdētāju I. Godmani par mazo akcionāru krasi noraidošo attieksmi pret iecerētajām pārmaiņām farmācijas uzņēmuma vadībā.

S. Lapiņa nodotais dokuments faktiski bija ultimāts virknes Olainfarm mazo akcionāru vārdā. Šiem lielākoties Igaunijā bāzētajiem akcionāriem, kuru vidū ir uzņēmumi Dunross&Co, LHV Asset Management, Trigon Asset Management AS, Swedbank Investeerimisfondid AS u.c., kopā pieder aptuveni 15% uzņēmuma akciju – pietiekams daudzums, lai ar to vajadzētu rēķināties.

Savā „ultimātā”, kas bija adresēts Olainfarm padomei, mazie akcionāri minēja ziņas par G. Belēviča kandidēšanu uz uzņēmuma valdi un norādīja – bijušā ministra biznesa saites ar uzņēmēju Juri Savicki, dibinot jaunu farmācijas uzņēmumu, un saistība ar farmācijas produkcijas tirdzniecību nostādot viņu iespējamā interešu konfliktā.

Tāpat mazo akcionāru paziņojumā bija skaidri norādīts – vēl tikai 13. martā notikusi tikšanās, kuras laikā no pagājušā gada decembrī negaidīti mirušā uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieka Valērija Maligina mantiniecēm un padomes saņemti apliecinājumi, ka Olainfarm vadībā un darbībā nekādas nekavējošas pārmaiņas nenotikšot vismaz līdz jūnija sākumā paredzētajai akcionāru sapulci.

„Mēs stingri ieteicam jums ievērot korporatīvās pārvaldības principus un atturēties no valdes nomaiņas vai jebkādu citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas, pirms tie ir pamatīgi izskaidroti un apspriesti lielāko akcionāru vidū, ieskaitot arī mūs,” dokumentā Olainfarm padomei norādīja mazie akcionāri.

Paziņojumā bija arī skaidri minētas sekas straujiem padomes lēmumiem: „Ja jūsu nespēja pildīt pienākumus novedīs pie kompānijas vērtības samazinājuma vai citiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem kompānijai vai akcionāriem, mēs nekavēsimies aizstāvēt mūsu intereses, tostarp arī apsverot iespēju sākt tiesiskas procedūras.”

Pats S. Lapiņš LA piektdien detalizēti izklāstīt notikušo atturējās un sākotnēji pavēstīja, ka uzdoto jautājumu būtību īsti neizprotot. Taču pēc vairākiem precizējošiem jautājumiem viņš atzina, ka ar mazajiem akcionāriem uzturot regulāras attiecības un tiešām esot pirms padomes sēdes nodevis I. Godmanim „vienu dokumentu”. S. Lapiņš gan apgalvoja, ka noteikti neesot šī dokumenta sagatavotājs. Savukārt I. Godmanis nekādus komentārus sniegt nevēlējās.

Kā zināms, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9. decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks V. Maligins. Mantojuma dalīšana vēl ir tikai priekšā, bet par tā oficiālo aizgādni tika iecelta viena no trim V. Maligina meitām – Irina Maligina, kura uz mantojumu pretendē kopā ar abām pārējām meitām un uzņēmēja atraitni, bijušo aktrisi Elīnu Maliginu.

I. Maligina ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga likvidatoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam, kurš ir tieši saistīts ar bijušo VDK darbinieku, tagadējo gāzes uzņēmēju Juri Savicki.

Savukārt G. Belēviča un J. Savicka kopējās biznesa intereses oficiāli tika noformētas šā gada februāra sākumā: trīs dienas pēc tam, kad I. Maligina tika nozīmēta par mantojuma aizgādni, tika reģistrēta akciju sabiedrība AS SVC Group, kas nodarbošoties ar zāļu aktīvo vielu ražošanu. Šajā uzņēmumā J. Savickim ieder 70%, bet G. Belēvičam – 15% akciju.

Par J. Savicka interesi saistībā ar Olainfarm tiek runāts jau kopš V. Maligina nāves. 2003. gadā J. Savickis jau bija iegādājies 26% Olainfarm akciju, bet 2009. gadā tās pārdeva bijušajam hokejistam Helmutam Balderim-Sildedzim piederošajam uzņēmumam HB19 Investments. Tas akciju paketi savukārt 2011. gadā pārdeva atpakaļ V. Maliginam, kurš līdz ar to ieguva 71,79% uzņēmuma akciju.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dezinformācija: sensenais un modernais

FotoPašlaik politiskajā modē ir dezinformācija. Par dezinformāciju visvairāk (ja ne vienīgie) uztraucas politiķi jauna tipa valstīs bez jebkādas suverenitātes. Jaunā tipa valstīm nav politiskās un ideoloģiskās suverenitātes, ārpolitiskās un ekonomiskās suverenitātes. Nav arī militārās suverenitātes. Un, lūk, ja nav suverenitātes, īpaši ideoloģiskās suverenitātes, tad tādās valstīs dezinformācija nesastopas ne ar kādu pretestību. Dezinformācija tādās valstīs jūtas kā zivs ūdenī.
Lasīt visu...