Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

Ilmārs Latkovskis, 12. Saeimas deputāts
12.06.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir – 13. Saeimas vēlēšanās es nekandidēšu.

Tas nebija viegls lēmums. Vairāki cilvēki, kuru viedokļus respektēju un cienu, teica, ka man esot jābūt Saeimā. Kāpēc tomēr vēlēšanās nekandidēšu? Lēmuma pamatā ir trīs principiāli argumenti:

Deputātam Saeimā nevajag aizsēdēties ilgāk nekā divus sasaukumus pēc kārtas. Deputāti dedzīgi iestājas par pilnvaru termiņu ierobežojumiem citos amatos, citādi amatpersonas stagnējot un apaugot ar korporatīvām, pat koruptīvi riskantām saitēm. Kāpēc gan deputāti pieņem, ka visi citi ir pakļauti stagnācijas un korupcijas riskiem, tikai ne viņi paši? Tieši daudzu deputātu iesēdēšanās Saeimas krēslos Latvijas politiku padara par smakojošu dīķi. Ilglaicīgie līderi manipulē ar pārējiem, kuri aizspiež acis un ausis, jo ir labāk, ja neredzi un nedzirdi.

Es tāpat kā daudzi citi deputāti nejūtu riskus attiecībā uz sevi, taču iestājos par principu – viens likums, viena taisnība visiem. Lai dzīvi redzētu plašākās un dziļākās kopsakarībās, ik pa laikam ir jāpamaina redzējuma leņķis. Vide, kurā uzturamies, mūs ļoti būtiski ietekmē, pat ja pretojamies tajā valdošajām tendencēm. Arī politiķim ir jāvairās no profesionāli specifiska un sašaurināta dzīves redzējuma.

Esmu sava ceļa gājējs, nevis staigātājs no viena politiskā spēka pie cita. Pirms gada es izstājos no Nacionālās apvienības frakcijas. Es to nedarītu, ja mans pašmērķis būtu ietikšana nākamajā Saeimā. Runa ir par daudz dziļākām sakarībām, par manu pārliecību, kādai jābūt mūsdienīgai nacionālai un eiropeiskai politikai.

Ja uz šīm Saeimas vēlēšanām es pievienotos kādam citam politiskajam spēkam, tad daži būtu gandarīti paslaucīt zem tepiķa ļoti būtiskus jautājumus, visu norakstot uz maniem it kā pašlabuma meklējumiem. Tas nav jautājums tikai par mani vien, tikai par maniem principiem. Tas ir jautājums par uzticību politiķiem un politikai, par dziļāku kopsakarību saskatīšanu.

Pozitīvi ietekmēt politiku un notikumus valstī varu, arī nebūdams Saeimas deputāts. To zinu no savas žurnālista un filosofijas pasniedzēja darbības. Politika ir pārāk atbildīga joma, lai to nodotu vienīgi pašu politiķu ziņā.

Varbūt esmu vīlies politikā? Varbūt uz kādu apvainojies? Vai saku ardievas politikai vispār? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir – nē. Manu kontemplācijas studiju nobeiguma darbs bija “Kontemplācija un politika”. Tas bija pētījums par integrālo politiku, kas primāri orientēta uz sadarbības un cilvēka cieņas principiem. Tas ir pavisam cits skatījums uz politiku, nekā esam raduši redzēt ikdienā. Es šo darbu turpināšu. Ja kādam būs interese par to, tad labprāt padalīšos.

Red.piez. Atgādinām, ka plašāk par godīgā un kārtīgā Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska darbību lasāms šajā Pietiek publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft