Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neatkarīgi no tā, vai 24.jūlijā Anglijas tiesā Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiešām izdosies panākt, ka daļēji tiek atcelta tiesvedība vairāku a/s Latvijas kuģniecība meitasfirmu sāktajā lietā, kuras ietvaros pret Lemberga vērsta prasība par zaudējumu piedziņu līdz 135 miljonu dolāru un izdots starptautisks viņa īpašumu aresta orderis, punkts šai tiesvedībai nebūs pielikts. Šīs tiesvedības ietvaros pret Lembergu celta vēl viena prasība, uz kuru neattiecas Lemberga advokātes Vinetas Čukstes ceturtdien izziņotais Anglijas tiesas spriedums par to, ka LK meitasfirmu pret Lembergu celtā prasība nav šīs tiesas jurisdikcijā. Pietiek rīcībā ir nonākusi otra šis lietas ietvaros pret Lembergu celtā pretprasība, kuru arī pilnībā publiskojam, - uz šo regresa prasību neattiecas Lemberga ar „prieku” izziņotais lēmums, ka Anglijas tiesa izbeigs prasību pret viņu un atcels īpašuma aresta orderi.

LK meitasfirmu pret Lembergu celtās prasības ietvaros otru - regresa prasību pret Lembergu cēlušas piecas ārzonas firmas (Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited, Chandler Limited), caur kurām savulaik notikusi LK kuģu frakts līgumu slēgšana un ar kuru starpniecību, iespējams, Lemberga interesēs un vadībā īstenota naudas „nozagšana”.

Visas piecas ārzonas firmas šajā lietā ir atbildētājas, un prasību pret Lembergu tās cēlušas regresa kārtībā – tas ir, kā pretprasību, norādot, ka tieši Lembergs ir bijis galvenā persona, kuras vadībā un ar kuras tiešu līdzdalību un saskaņojumu īstenotas shēmas, ar kurām, slēdzot darījumus par LK kuģu frakts līgumiem, no uzņēmuma pēc apšaubītās LK privatizācijas „izzagti” desmitiem miljonu dolāru.

Anglijas tiesas lēmums, par kuru medijos izteicies Lembergs un viņa advokāte un kurš noteic, ka LK meitasfirmu celtā prasība pret Lembergu nav Anglijas tiesas jurisdikcijā, attiecas tikai uz LK meitasfirmu prasību. Taču tā nekādi nav saistīta ar piecu ārzonu firmu pret Lembergu celto pretprasību. Līdz ar to arī tiek pamatots secinājums, ka Lemberga „prieks” par Anglijas tiesas lemto ir pārspīlēts.  

Turklāt Čukstes izziņotais Anglijas tiesas lēmums, ka LK meitasfirmu pret Lembergu celtā prasība nav šīs tiesas jurisdikcijā, nenozīmē, ka Lembergs būtu attaisnots – sprieduma būtība ir tikai faktā, ka Lemberga juristiem, balstoties uz precedentu tiesībām, izdevies panākt pašreizējo tiesas viedokli, ka LK meitasfirmu prasība pret viņu nav izskatāma Anglijas tiesā.

Tikmēr LK medijiem piektdien norādīja, ka, visticamākais, iesniegs apelācijas sūdzību par Lembergam labvēlīgo spriedumu. LK paziņojumā medijiem uzsvērts, ka tiesvedība pret Lembergu joprojām turpinās un ka „saskaņā ar esošajiem pierādījumiem Aivars Lembergs, viņa ģimene un sabiedrotie, iespējams, ir galvenie labuma guvēji no šīm darbībām, kuras veiktas ilgākā laika posmā līdz 2010. gada beigām. Attiecībā uz šīm lietām tuvākajos gados, visticamāk, tiks uzturēts liels skaits tiesvedību dažādās jurisdikcijās, ieskaitot ne tikai Lielbritāniju, bet arī dažādas ārzonu valstis. ... Mēs esam pārliecināti, ka galu galā AS Latvijas kuģniecība, kas daļēji pieder Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, uzvarēs cīņā par šo finanšu līdzekļu atgūšanu no vainīgajām personām.”

Pietiek jau rakstīja, ka lietu līdz 135 miljonu dolāru tiesvedībā izskata Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa. Ar Lembergu saistītu miljonos vērtu īpašumu aresta orderi tiesa izdeva 2011.gada pavasarī.

Līdztekus šai tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar) cēlusi jaunu prasību. Šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāku miljonu izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus. Par šo Londonas tiesā uzsākto tiesvedību vairāki ar tiesvedību saistīti avoti Pietiek norādījuši, ka Latmar iesniegtā prasība ir tā, kas varot „savilkt cilpu” ap Lembergu.

Ar šo tiesvedību saistītus dokumentus, kas met ēnu gan par ar Lemberga rokām un vadību 2006.gada rudenī īstenoto atlikušo valstij piederošo a/s Ventspils nafta daļa privatizāciju, gan par Lemberga, visticamākais, vadītu shēmu, kuras rezultātā uz fiktīvu konsultāciju līgumu pamata no LK meitasfirmas „izzagti” vairāki miljoni dolāru.

Šīs lietas dokumenti arī ļauj secināt, ka Lembergs, viņa bērni un „ģimenei” pietuvinātu personu loks jeb tā sauktie „Latvijas investori” naudu no LK, visticamākais, izkrāpuši, lai maksātu koncernam Vitol par VN akciju atpirkšanu. No tiem arī izriet, ka viens no būtiskākajiem lieciniekiem šajā prasība ir Lemberga un viņa bērnu ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts, Fidux grupas līdzīpašnieks Jakobs Hiršbeks.

Gan LK, gan VN vadība pašlaik ir koncerna Vitol kontrolē, no VN vadības Lemberga cilvēkus Vitol izsvieda 2009.gada nogalē, savukārt no LK – 2010.gada beigās.

LK privatizācija, kas notika 2002.gadā, tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai. Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arī Pietiek, liecinājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, TP dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trim tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...