Kāpēc man jābūt partijā, lai balotētos uz Saeimu?
Edvards Kvasņevskis, sabiedriskās organizācijas Latvijas Īrnieku apvienība valdes priekšsēdētājs28.11.2010.
Komentāri (77)
Iesaki rakstu: 
Vai jūs apmierina pastāvošā Saeimas vēlēšanu sistēma pēc partiju sarakstiem? Vai jūs uzskatāt to par normālu, ka Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem ir atņemtas Satversmes 9.pantā garantētās tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā? Ja jūsu atbildes uz šiem jautājumiem būs pozitīvas, tad varat tālāk nelasīt.
Es, Latvijas pilsonis Edvards Kvasņevskis, uzskatu pastāvošo Saeimas vēlēšanu sistēmu pēc partiju sarakstiem par pretlikumīgu un antidemokrātisku, jo tā ir atņēmusi Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem – tautas nospiedošam vairākumam - tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā, kas savukārt ir novedis valsti līdz nopietnai politiskai un ekonomiskai krīzei.
Līdz 1995. gadam Saeimā varēja balotēties arī pēc sabiedrisko organizāciju sarakstiem, bet 5. Saeimā nākušās pie varas politiskās partijas ieviesa likumā Par Saeimas vēlēšanām normu, saskaņā ar kuru kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai var sniegt tikai politiskās partijas vai to apvienības (Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta pirmā daļa).
Tādā veidā tika uzurpēta vara valstī. Minētās likuma normas 15 gadu darbības laikā tika izveidota politiskā nomenklatūra, kura uz mūžīgiem laikiem nostiprināja savu varu, kā rezultātā Latvija no Satversmē deklarētās demokrātiskās republikas, kur suverēnā vara pieder tautai, pārvērtās par partokrātisku valsti, kur vara pieder partiju elitei.
Es atkārtoti mēģināju apstrīdēt šo Saeimas vēlēšanu likuma diskriminējošo normu Satversmes tiesā š.g. aprīlī un augustā. Kā jūs to varat nojaust, ar nulles rezultātu. Uz manu pirmo iesniegumu Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris atbildēja, ka es personīgi neesmu šo savu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuris, jo neesmu pielicis pietiekošas pūles iekļūšanai Saeimā, bet rūpes par kopējo labumu nevar būt par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.
Uz manu otro iesniegumu Satversmes tiesai, kuru es iesniedzu jau pēc visu iespējamo līdzekļu izsmelšanas savu konstitucionālo tiesību realizācijai, atbildēja Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra, kas atzina manu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas faktu: „No konstitucionālās sūdzības un tai pievienotajiem materiāliem izriet, ka apstrīdētā norma ir Pieteikuma iesniedzēju skārusi, turklāt Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.”
Tomēr mana konstitucionālā sūdzība tika noraidīta ar ieganstu, ka manis sniegtais juridiskais nopamatojums neesot pietiekošs. Tātad jāsecina, ka nepietiek būt par konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuri, jābūt vēl arī par profesoru juridisko zinātņu jomā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
