Iesaki rakstu: 
Kāpēc Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vairs nemīl Saskaņas centru? Šāds jautājums nodarbina daudzus, kas labi atceras dedzību, ar kādu politiķe vēl pirms gada pēc 10. Saeimas vēlēšanām aizstāvēja SC aicināšanu Vienotības valdībā. Zinātāji teic, ka pie vainas ir Āboltiņas aizvainojums, ka SC vasaras sākumā nebija gatavs atbalstīt viņas kandidatūru kārotajam Valsts prezidenta amatam.
Šo runu izplatībā atkal daļēji vainojams pašas Āboltiņas pļāpīgums - viņa vairākiem sarunbiedriem pēdējās nedēļas laikā, atbildot uz jautājumu par koalīcijas veidošanu ar SC, apgalvojusi, ka neatbalsta to dziļi personisku motīvu dēļ, jo nekad nepiedos, "kā viņi mani toreiz izvazāja".
Runa ir par teju pusgadu veciem notikumiem pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Toreiz politikas kuluāros jau no agra pavasara runāja, ka Āboltiņai nebūtu nekas pretī Saeimas spīkeres krēslu nomainīt pret amatu Rīgas pilī. Pati politiķe atklāti nekad šīs savas ambīcijas neapstiprināja, bet arī striktu nē šādām vēlmēm neteica, kādā intervijā pat atzīdama: "Nekad nesaki nekad."
Pavasarī politikas kuluāros runāja, ka ar savu plānu Vienotības līdere devusies pie tobrīd vienīgā cilvēka, ar kura atbalstu viņa varēja cerēt uz Valsts prezidenta amatu, - pie tobrīd uzticamā valdības partnera, zaļo zemnieku "krusttēva" Aivara Lemberga. Tā kā Vienotībai bija divi no trim augstākajiem valsts amatiem - premjers un Saeimas spīkers -, politiskā loģika noteica, ka noteicošā loma Valsts prezidenta kandidāta izvēlē būs otram valdības partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).
Āboltiņai jau vienreiz bija izdevies ar Lemberga svētību iegūt kārotot amatu - Saeimas spīkera krēslu - apmaiņā pret stratēģiskās Satiksmes ministrijas iedalīšanu zaļajiem zemniekiem. Lai panāktu Lemberga svētību Āboltiņas ceļam uz Rīgas pili, neoficiālās sarunās bija solīta mūžīga sadarbība un ieklausīšanās ventspilnieku vēlmēs. "Sievietes mani nekad nav uzmetušas," - šādu Lemberga domīgu frāzi, mēģinot izšķirties, vai uzticēties Āboltiņas solījumiem, tolaik kuluāros atstāstīja zinātāji.
Bija skaidrs, ka šāda vienošanās nav realizējama bez otras lielākās 10. Saeimas frakcijas - SC atbalsta, tādēļ starp Lembergu un Saskaņas līderiem par šo tēmu bijusi vismaz viena nopietna saruna, liecina neoficiāla informācija. Tomēr svītru Āboltiņas tīkojumiem pielikusi SC noraidošā attieksme. Sāpīga šī neveiksme bijusi arī tādēļ, ka SC līdz pēdējam brīdim uzturējis intrigu, nepasakot skaidru "nē" un Vienotības granddāmai ļaujot cerēt uz Valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Tomēr, kā zināms, prezidenta amatā ar balsu vairākumu ne bez būtiska SC atbalsta tika ievēlēts no ZZS saraksta 10. Saeimā iekļuvušais eksbaņķieris Andris Bērziņš.
Nepatīkamas mieles šīs Valsts prezidenta vēlēšanas atstājušas ne tikai Āboltiņas sirdī. Iespējams, neatgriezeniski tās iedragājušas arī Āboltiņas attiecības ar Valdi Zatleru, kurš bijis lieliski informēts par politiķes dubulto spēli prezidenta vēlēšanās, vārdos apgalvojot, ka Vienotība dara visu, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu uz otro termiņu, bet vienlaikus līdz pēdējam brīdim cenšoties panākt vēlēšanu otro kārtu ar sevi kā kompromisa kandidāti.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
