Kāpēc tas nav nekas īpašs – jau pirms tiesas sēdes lietā atrast sagatavotu lēmumu
PIETIEK11.10.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Jau informējām par to, kā Aivars L., kurš, ieradies Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, lai pirms paredzētās tiesas sēdes iepazītos ar lietas materiāliem, tajos jau atrada arī tiesneša Viestura Gaidukēviča vārdā sagatavotu tiesas lēmuma tekstu, bija vērsies ar sūdzību pie tieslietu ministra Gaida Bērziņa. Nu publicējam Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces pienākumu izpildītājas Vitas Rūsiņas atbildi ar skaidrojumu, kāpēc tas nav nekas īpašs – jau pirms tiesas sēdes atrast sagatavotu lēmumu.
Tieslietu ministrijā 2012. gada 14. maijā saņemts Jūsu iesniegums par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša V. Gaidukēviča rīcību administratīvā pārkāpuma lietā par Jūsu saukšanu pie administratīvās atbildības, norādot, ka, lai arī minētā lieta nebija izskatīta pēc būtības un 2012. gada 12. aprīlī tikusi atlikta tās izskatīšana, lietas materiālos atradās 2012. gada 12. aprīļa lēmums par Jūsu atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Tāpat iesniegumā izsakāt iebildumus par to, ka lēmums par pieteikto noraidījumu ticis sastādīts saīsinātā formā, turklāt minētais lēmums tiesas norādītajā laikā nebija pieejams.
Pārbaudot Jūsu iesniegumā norādīto apstākli par 2012. gada 12. aprīļa lēmuma atrašanos lietas materiālos, konstatēts, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša V. Gaidukēviča tiesvedībā atradās administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 132015912 par Jūsu saukšanu pie administratīvās atbildības. Minētā lieta pirmreizēji izskatīšanai tika nozīmēta uz 2012. gada 12. aprīli. No Tiesu informatīvās sistēmas datiem konstatēts, ka minētajā datumā lieta pēc būtības netika izskatīta, tā kā tiesvedība atlikta, lai uzaicinātu liecinieku. Tāpat konstatēts, ka lieta pēc būtības izskatīta 2012. gada 24. maijā, taisot lēmumu par Jūsu atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pilns lēmums sastādīts 2012. gada 4. jūnijā.
No Jūsu iesniegumā norādītā izriet, ka pirms 2012. gada 28. aprīļa tiesas sēdes ieradāties tiesā, lai iepazītos ar administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 132015912 materiāliem un konstatējāt, ka minētās lietas materiālos atrodas lēmums, datēts ar 2012. gada 12. aprīli, par Jūsu atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un soda uzlikšanā. Jūsu iesniegumam pievienota minētā lēmuma fotokopija.
Tiesnesis V. Gaidukēvičs Tieslietu ministrijai norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 132015912 motivēts lēmuma noraksts par Jūsu saukšanu pie administratīvās atbildības bija pieejams tikai no 2012. gada 4. jūnija un pirms minētā datuma lēmuma noraksts lietā Nr. 132015912 nebija un nevarēja būt pieejams. Tāpat tiesnesis norāda, ka jebkuram topošam kvalitatīvam dokumentam, neatkarīgi no tā izdevēj iestādes, tiek gatavoti projekti (melnraksti), kuri paredzēti iekšējai lietošanai līdz galīgās redakcijas sastādīšanai. Šāda projekta sagatavošana liecina par konkrētās izdevēj iestādes operatīvu darbu un nopietnu attieksmi pret topošajiem dokumentiem. Apstāklis, ka ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona, neietekmē topošā dokumenta galīgo saturu, bet konkrētajā gadījumā - tiesneša objektivitāti iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu un galīgo nolēmumu tajā.
Tiesneša lēmums administratīvo pārkāpumu lietās tiek taisīts apspriežu istabā pēc procesa dalībnieku noklausīšanās un pierādījumu pārbaudes, nevis pirms.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija konkrētajā gadījumā tiesneša V. Gaidukēviča rīcībā nekonstatē normatīvo aktu pārkāpumus, kas būtu par pamatu tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības. Vienlaikus Tieslietu ministrija secina, ka šajā gadījumā ir konstatējami pārkāpumi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas darba organizācijas jautājumos, kas izpaudās tiesas darbinieka kļūdainā rīcībā, vienlaikus ar administratīvās pārkāpuma lietas Nr. 132015912 materiāliem Jums izsniedzot arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas iekšējai lietošanai domātos dokumentus. Lai turpmāk novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, Tieslietu ministrija uzskata par lietderīgu un nepieciešamu vērsties pie Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētājas ar lūgumu tiesas darbiniekiem atgādināt par nepieciešamību pārliecināties, vai izsniedzamie dokumenti attiecas uz lietas dalībniekiem, kuri vēlas iepazīties ar konkrētajā lietā esošo dokumentāciju, un uz attiecīgo lietu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
