Kāpēc tiek slēptas pat aptaujas anketas vilka un lūša „aizsardzības” plānu izstrādei
Viktors Jefimovs13.08.2017.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Pārsūtu saraksti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) saistībā ar portālā Pietiek publicētajiem rakstiem par vilka un lūša sugu aizsardzības plānu izstrādi. Mani VARAM adresētie jautājumi redzami zemāk, augstāk ir VARAM sniegtā atbilde. Pārlasot atbildi, automātiski rodas lērums jautājumu par anketēšanas metodikas korektumu.
Lūk, šie jautājumi – cik ir aptaujāto mednieku (kuri ir tieši medīšanā ieinteresētās personas un kuru viedokli var principā jau iepriekš paredzēt!), no kuriem saņemtas anketas un cik anketu ir saņemts no skolniekiem (cik no anketām ir aizpildījuši vecāki - mednieki un vai tas vispār ir kaut kā identificējams). Nav saprotams, kāpēc aptaujā vienu ieinteresēto grupu (medniekus), bet neaptaujāja NEVIENU vides aizsardzības organizāciju?
Paredzu, ka gala rezultātā mēs saņemsim kaut kādu kopējo grafiku, no kura izrietēs, ka par vilku un lūšu kaitīgumu un šaušanas nepieciešamību iestājas vismaz puse vai tuvu tam personu (it kā sabiedrības), tomēr nebūs redzams, cik no tiem ir mednieku un lauksaimnieku un cik - citu personu viedokļi.
Par apspriešanām - visai dīvaini ir tas, ka, izstrādājot plānu VISAI Latvijas teritorijai, sanāksmes tiek organizētas tikai Silavā.
Par autortiesībām - nesapratu īsti, kādā sakarā par to tika vispār minēts sugas aizsardzības plāna draftu kontekstā, bet, manuprāt, tā ir kārtējā ierēdņu juridiskā neizpratne, jo izstrādātie plāni visi kā viens ir pieejami brīvai lejupielādei Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā bez jebkādas reģistrācijas un atgādinājumiem par autortiesībām, kas ir pašsaprotamas.
Kā neskaitāmu dabas aizsardzības plānu līdzautors/redaktors un sanāksmju organizētājs (plāna izstrādes dokumentu izsūtītājs) varu teikt, ka nekad, izsūtot DAP draftus u.c. dokumentus, nevienam interesentam nav nekas norādīts par autortiesībām, jo ikvienam tak tāpat skaidrs, ka izstrādātāji ir plāna autori, bet to izmantot jebkādiem legāliem mērķiem katrs drīkst pēc patikas.
Jautājumi VARAM
Labdien! No masu medijiem nupat uzzināju, ka šobrīd tiek pabeigta sugu aizsardzības plānu atjaunošana divām aizsargājamām sugām - Eirāzijas lūsim un pelēkajam vilkam.
Vēlētos zināt, kāpēc ne šo sugu aizsardzības plānu melnrakstu kopijas, ne aptaujas anketas, ko mežzinātnes institūts "Silava" it kā esot izstrādājis, lai noskaidrotu "cilvēku pašreizējo attieksmi, informētību un ieinteresētību par šīm sugām", nav pieejamas ne VARAM, ne Silavas mājaslapās? Vai šo dokumentu apjoms ir tiešām tik liels, ka tos nav iespējams izvietot uz VARAM servera, vai tomēr šis ir īpašais gadījums, kad sabiedrības iesaiste un informētība pretēji publiski apgalvotajam nemaz nav vēlama?
Ņemot vērā VARAM kompetenci sugu un biotopu aizsardzībā un ministrijas allaž pausto atbalstu sabiedrības iesaistei plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lūdzu VARAM rast iespēju padarīt gan plānu uzmetumus, gan jo īpaši sabiedrības aptaujas anketas publiski pieejamas VARAM mājaslapā, jo iespēja individuāli izprasīt konkrētos dokumentus no Silavas darbiniekiem nav uzskatāma par adekvātu publisko pieejamību un sabiedrības iesaisti!
Gadījumā, ja e-pastā sūtīts jautājums neparedz atbildes sniegšanu pēc būtības, lūdzu informēt mani par to, lai varu nosūtīt VARAM rakstisku iesniegumu.
Ar cieņu Viktors Jefimovs
VARAM atbilde
Labdien! Atbildot uz Jūsu 2017.gada 1.augusta elektronisko vēstuli saistībā ar lielo plēsēju sugu aizsardzības plāniem, sniedzam sekojošu informāciju:
2016.gada Latvijas vides aizsardzības fonds aktivitātē "Sugu aizsardzības plānu izstrādāšana vai atjaunošana indikatīvi norādītajām īpaši aizsargājamām sugām" piešķīra finansējumu četriem Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk-LVMI "Silava") projektiem. 3 sugu aizsardzības plānu atjaunošanai (Eirāzijas lūsis, Pelēkais vilks, Brūnais lācis) un jauna sugas aizsardzības plāna izstrādei (Eirāzijas ūdrs).
Atbilstoši 2015.gada 11.maija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumam Nr.127 "Par sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību" īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanu un atjaunošanu koordinē un pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Apstiprināto plānu, arī atjaunoto plānu, ievieto Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav kompetenta izvērtēt projekta realizētāja pielietotās metodes vai risinājumus nepieciešamās informācijas ieguvei. Vienlaikus jānorāda, ka ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz plānu, kas ir izstrādes procesā, darba versiju ievietošanu publiski pieejamos serveros. Darba variants pieejams, pēc pieprasījuma vēršoties pie izstrādātāja. Projekta darba uzdevuma izpildes rezultātā radītie darbi Autortiesību likuma izpratnē ir autortiesību objekti un tos aizsargā Autortiesību likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
Sabiedrības līdzdalība, atbilstoši projektu uzdevumiem, tiek nodrošināta organizējot apspriedes ar ekspertu, valsts un nevalstisko organizāciju un visu ieinteresēto pušu pārstāvju līdzdalību. Sanāksmes ir notikušas š.g. 17.janvārī, 22.februārī un 20.jūlijā. Uz sanāksmēm tika aicināti visi interesenti, iepriekšējo sanāksmju dalībnieki. Informācija un atbilstošie dokumenti, materiāli par katru apspriedi pieejami LVMI "Silavas" tīmekļa vietnē..
Ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz veikt sabiedriskās aptaujas, taču šādās aptaujās iegūtie rezultāti, turklāt, ja tie ir salīdzināmi, jo iegūti pēc vienādām metodēm, sniedz informāciju par to, kā situācija/viedoklis ir mainījis noteiktā laika periodā. Katrai socioloģiskajai aptaujai ir sava metodika, kas izstrādāta atbilstoši mērķim.
Atbilstoši pieejamajai informācijai socioloģisko aptauju sugas plāna izstrādes ietvaros veica LVMI "Silava" speciālisti. Aptauja tika organizēta caur Latvijas skolām tā, lai būtu proporcionāli iedzīvotāju sadalījumam aptverti visi 4 etniskie novadi un galvaspilsēta. Uz jautājumiem atbildēja tas skolēna ģimenes loceklis, kuram ir vistuvākā dzimšanas diena anketas saņemšanas brīdī. Šī aptauja tika veikta ar papīra formāta anketām.
Papildus aptaujā bija iesaistītas mednieku un lauksaimnieku organizācijas, kas anketas izplatīja patstāvīgi elektroniskā formā tikai saviem biedriem. Katras interešu grupas viedoklis tiek analizēts atsevišķi. Aptaujā tika izmantota anketa, ko sadarbībā ar prof. Alistair Bath izstrādājusi LVMI Silavas zinātniskā asistente un LU doktorante sava promocijas darba ietvaros. Aptaujas anketā un metodikā netika paredzēts iegūt un analizēt individuālus viedokļus. Ārpus aprakstītās shēmas anketa netika izplatīta.
Ar cieņu Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības departamenta direktore
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
