„Kapu tramvaja” uzraudzīšanā finansiāli vitāli ieinteresēts arī „Delnas” jaunais direktors
PIETIEK14.12.2016.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadības „bīdītā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzīšanā un ar to saistītajā finansējumā ir ieinteresēta ne tikai Sabiedrība par atklātību – Delna, kas kopumā cer saņemt „līdz 356 731 eiro”, bet arī personiski tās jaunais direktors Jānis Volberts, kurš valsts darbu pametis ar vērā ņemamām parādsaistībām un uz kredīta svaigi iegādātu nekustamo īpašumu.
Kā rāda Volberta amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, Delnas jaunais direktors to noslēdzis ar 30 830 eiro lielām parādsaistībām, turklāt salīdzinoši nesen – 2014. gada vidū viņš ir ņēmis 36 tūkstošu eiro lielu hipotekāro kredītu.
Tiesa, 2015. gadā Volbertam finansiālajā nākotnē cerīgi ļāva raudzīties Ekonomikas ministrijā saņemtā alga – kopumā 27 497 eiro, kā arī amati vairākās reģionālo ostu pārvaldēs.
Taču tagad, lai Volberts saglabātu vismaz līdzšinējos ienākumus, viņam vienam pašam vajadzētu iztērēt lielāko daļu Delnas oficiālā algu fonda, kas pērn ir bijis nepilnu 50 tūkstošu eiro apmērā.
Jau 2015. gadā Delnas darbinieku algas bija nācies pamatīgi apcirpt, - vēl 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrīz par pusi vai par vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro.
Cik zināms, šogad stāvoklis ir kļuvis vēl dramatiskāks, līdz ar ko „kapu tramvaja” nauda ir bijusi vitāli svarīga, lai Delna vispār spētu pastāvēt un izmaksāt algas saviem darbiniekiem.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Delnas 2015. gada darbības pārskats, pērn organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vienalga nebija spējusi uzturēt: Delna gada laikā biedru maksājumos bija saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmē, ka pat savu algu saņemšanai (tai nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro) Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu.
Pērn Delnu finansiāli paglāba vienīgi Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie pērn bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro.
Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, kļuvusi aizvien neizvēlīgāka ziedotāju izvērtēšanā, - pērn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un miljonāra Daumanta Vītola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.
Delnas pārskats arī rāda, ka šajos būtiski samazinātā finansējuma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupības pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.
Gada pārskats arī apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansē šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Taču atsaucība nav gūta, un nu organizācijas vadības lielā cerība ir „kapu tramvaja” projekts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.