Kariņa valdība atkarīga no viena konkrēta žūpas, skandalētāja un delīrija upura?
Pietiek lasītājs15.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cītīgāks Latvijas politikas vērotājs jau labu laiku varētu būt neizpratnē – kur gan palicis no partijas KPV LV ievēlētais Saeimas deputāts Aldis Blumbergs, kurš 2020. gada sākumā reizē ar Artusu Kaimiņu tika izslēgts no partijas frakcijas, kļuva par neatkarīgo deputātu un tad pievienojās partijas Jaunā Vienotība Saeimas frakcijai.
Kā tiek apgalvots Saeimas aizkulisēs, zaļais pūķis tautas kalpu varētu būt piemeklējis vēl krietni pamatīgāk nekā izbijušo aktieri A. Kaimiņu, kurš, lai gan mīlēja ne tikai iedzert, bet arī kārtīgi padzerties, nedēļām ilgstošos dzerstiņos, šķiet, tomēr nebija specializējies.
Cita lieta – deputāts A. Blumbergs, kuru, kā mēļo viņa paša frakcijas biedri, pirms kāda laiciņa pēc ilgas un pamatīgas organisma intoksicēšanas esot nolēmis doties nelielā izbraucienā uz Carnikavu un tur noskaidrot patiesību spīvā disputā ar kādu senu oponentu.
No labā nodoma gan nekas īsti labs neesot sanācis, vien apciemotā vai ar viņu saistītu personu iesniegums Valsts policijai, kā rezultātā kārtības sargi bijuši spiesti ne tikai ierasties pie tautas kalpa un izņemt viņa oficiāli glabāto šaujamieroci, bet, novērtējot kunga stāvokli, arī nogādāt viņu uz kādu specifiskāku gara gaismas atjaunošanas iestādi.
Tur deputāta kungs pavadījis pāris nedēļas, kaut cik atguvies, taču ne tik daudz, lai būtu atrādāms plašām tautas masām. Arī viņa atvadas no ārstniecības iestādes bijušas nedaudz patvarīgas.
Rezultātā, kā stāsta, situācija pašlaik esot šāda: tautas kalps sēdot mājās un gaidot apskaidrību vai varbūt atskaidrību, savukārt Jaunās Vienotības pārstāvji spiesti izmantot savu ietekmi un kontaktus, lai kungu un viņa vājības piesegtu.
Nekas cits jau arī neatliek, jo, ja Aldim Blumbergam nāktos pamest Saeimu, vietā nāktu kāds pavisam nepatīkams un neprognizējams personāžs no KPV saraksta, kuru Jaunajai Vienotībai noteikti neizdotos piejaucēt. Un tas nozīmē, ka, pašreizējai valdošajai koalīcijai faktiski esot mazākumā, Krišjāņa Kariņa valdības liktenis ir atkarīgs no viena žūpas, skandalētāja un delīrija upura.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
