Iesaki rakstu: 
Domāju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta kā sliktā murgā, no kura nav iespējams pamosties. Katrās vēlēšanās aizvien jauni protesta balsojumi, bet kļūst tikai sliktāk un sliktāk. Vai tiešām 13. Saeima un tās izveidotā valdība spējīga tikai atražot skaitļa 13 slikto slavu? Šoreiz par vakcināciju nerunāšu, bet arī citās nozarēs notiek neizprotamas lietas. Nogāztie oligarhi kaut kur atpūšas, bet sajūta, ka tik un tā koordinē notiekošo, lai parādītu, kādi tie otri ir idioti.
Piemēram, atmetīsim politkorektumu un pajautāsim, vai viņu drauga Puķina pārziņā jau atdotas Iekšlietu un Izglītības ministrijas? Vai tas, kas šobrīd notiek, notiek Latvijas vai varbūt tomēr kaimiņos esošās krievu lāča interesēs? Vai Latvijai vispār vēl ir savas intereses jeb palicis tikai nosaukums? Vai orgāniem ir priekšstats, cik dziļi iefiltrējušies attiecīgie kadri? Nu ne jau tikai viens Ādamsons?
Vai tā ir sagadīšanās, ka brīdī, kad sākas provokatoru iniciēts robežkonflikts, par atbildīgo ministri ir iecelta dievs vien zina, kas? Labi, nerunāsim par personu, skatīsimies pēc nepadarītiem darbiem. Nez kāpēc tiek pārtraukts līgums ar firmu, kas jau pilnībā gatava būvēt žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas; ārkārtas situācijā, kad Polijā jau ievainoti policisti, notiek aizbildināšanās ar iepirkuma procedūrām.
Jāpiedzīvo kauns, kad Latvijai jālūdz dāvanas - dzeloņstieples!? Kādreiz bagātā un spēcīgā valsts, ar kādreiz lielām sava zelta rezervēm nevar saražot dzeloņstieples un nemāk uzbūvēt žogu! Pastaigāsim pa Jūrmalu, kārtīgs žogs ap katru māju. Uz robežas nemāk, nevar…
Tagad, izrādās, tikai nākamā gada februārī varēs sākt žoga izbūvi. Varat minēt, cik jau tā saucamo hidrīdbēgļu būs iekļuvuši Latvijā un kādu postu nodarījuši. Nu nekādi nerodas pārliecība, ka esošā ministre darīs kaut ko, lai to novērstu. Esošajā situācijā ministram uz robežas būtu jāpavada dienas un naktis, tur jāguļ, domājot, ko darīt, lai aizsargātu Latviju.
Atverot Izglītības un zinātnes ministrijas kontaktu lapu, vieni vienīgi uzvārdi kā “krievu laikos”. Izskatās, ka šī ministrija īpaši cenšas, lai sagrautu Latvijas izglītību.
Laba izglītība ir katras nacionālas valsts pamats. Agrāk Latvija bija valsts, kurā katrā ciematā kaut vai pieciem bērniem tika atvērtas skolas. Tagad to vien dzird kā par skolu un augstskolu slēgšanu. Pēdējo trīs gadu laikā izglītība liekas teju iznīcināta.
Vispirms kompetenču izglītība, par ko paši ieviesēji nevar pateikt, kas tas ir. Gandrīz divus gadus bērni nav kārtīgi gājuši skolā, studenti - augstskolā. Krievvalodīgo bērni labāk attālināti mācās Krievijas skolās, studenti - Krievijas augstskolās, varbūt tāpēc aizliedza studentiem mācīties klātienē? Pārprasta integrācijas politika?
Tad vēl šokējošie un haotiskie lēmumi kovida laikā – aizliedzot studentiem ar negatīviem testiem studēt, lai gan skolās mācīties ar tiem atļāva, kā arī citur pasaulē studēt varēja, veicot ātro testu.
Tad lika visiem studentiem obligāti potēties, lai varētu studēt klātienē, ja ne – ej prom vai akadēmiskais gads. Tad atkal aizslēdza augstskolas, lai gan visi jau bija sapotēti. Baidos novērtēt, cik daudz studentu pameta augstskolas un cik daudzi aizbrauca studēt citur. Varbūt tīšām, lai vieglāk aizslēgt? Re, jums jau tāpat nav studentu, un kvalitāte arī slikta. Arī pieredzējuši pasniedzēji pamet augstskolas. Atbrīvo vietas Austrumu bēgļiem?
Lai šos dīvainos lēmumus saprastu, droši vien ir vērts paskatīties, kas dod esošajai ministrei padomus? Kas ir viņas labā roka? Vai šim Štirlicam ir pielaide? Vai abi kopā izraka bedri Šuplinskai, kas vismaz kaut ko mēģināja sakārtot?
Šobrīd esošā augstskolu slēgšanas kampaņa, vispirms ieceļot padomes kā Padomju Savienībā, arī izskatās kā tīša kaitniecība. Augstskolu padomes, kas turpmāk pilnīgi brīvi rīkosies ar augstskolu finansēm un būvniecības projektiem, tiek veidotas slepus, pārkāpjot pašas ministrijas pieņemtos noteikumus un maldinot sadarbības partnerus.
Piemēram, solīts, ka padomju veidošana būs caurspīdīga un atklāta, bet vēl šobrīd nav publiskots padomju atlases komisiju sastāvs, lai gan steigā izsludinātie konkursi jau noslēdzas. Atklātības nodrošināšanai to par pienākumu uzliek Ministru kabineta izdotie noteikumi. Izsludinātiem konkursiem sākotnēji dotas tikai 10 dienas, lai pieteiktos. Vai saraksti no Puķina un oligarhiem jau saņemti? Jo sliktāk, jo labāk…?
Attēlā - pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
