Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai patiešām uzņēmējs Igors Ivanovs bija tas, kurš pasūtīja un organizēja savas sievas Ellas Ivanovas slepkavību 2008. gada janvārī? Tiesas spriedums šajā lietā sen ir stājies spēkā, un pats Ivanovs, pavadījis cietumā lielāko daļu no viņam piespriestajiem divpadsmitarpus gadiem, jau ir iznācis brīvībā. Tikmēr Pietiekrīcībā ir nonākušas vairākas lappuses ar liecībām, ko citā tiesas prāvā – par paša Ivanova slepkavības organizēšanu – ir sniedzis Drošības policijas ziņotājs Vjačeslavs Gončarovs. Šodien publicējam šīs liecības, kuras liek domāt par pilnīgi citiem slepkavības motīviem un tās organizētājiem:

„Liecības sniegt tiesa uzaicina liecinieku Vjačeslavu Gončarovu, kurš brīdināts par atbildību pēc Krimināllikuma 300.panta un 302.panta, brīdinājums saprotams.

Liecinieks uz cietušā jautājumiem:

- man par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personīgi sarunas sāka notikt 2010.gada maijā ar Smoļakovas kundzi;

- kapteine Smoļakova, pēc manām domām, visā šajā pasūtītajā noziedzīgajā nodarījumā ieņēma starpnieka lomu, kura, es nezinu kāpēc, bet uzticējās Ļebedeva teiktajam. Tā kā bija jānogalina ieslodzītais, tad arī izdarītājs bija jāmeklē starp ieslodzītajiem;

- jā, Jūs sapratāt pareizi, ka Tatjana Smoļakova ir tikai ķēdes posms jautājumā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu attiecībā pret Jums, proti, Jūsu slepkavību. īstais Šā nozieguma pasūtītājs ir Ļebedevs;

- kamēr es līdz 2012.gada 21. vai 22.jūnijam personīgi nepazinu Stasiku Ļebedevu, es zināju, ka viņš ir Genādija Bondarika apsardzes priekšnieks. 2012.gada 21. vai 22.jūnijā man bija tā nelaime personīgi pirmo reizi dzīvē satikties ar pašu Ļebedevu. Es neatceros tieši datumu, bet atceros, ka tas bija 2012.gadā dažas dienas pirms Līgo svētkiem, tāpēc tas varētu būt 2012.gada 21. vai 22.jūnijs;

- Ļebedevam nebija grūti uzzināt manas dzīvesvietas adresi. Visiem pilsētā ir zināms, ka es turu dažādu sugu suņus, par kuriem rūpējos un jau daudzus gadus pēc kārtas vedu šos suņus pastaigāties uz vienu un to pašu vietu Daugavpils ielas parkā. Zinot manas dzīvesvietas adresi, nav grūti mani izsekot. Vienā no reizēm, kad es kārtējo reizi pastaigājos ar saviem suņiem, tas bija

2012. gada 21. vai 22.jūnijā, pie manis pienāca vīrietis, kuru es varētu aprakstīt, kā viņš izskatījās, kā bija ģērbies, un stādījās priekšā, kas viņš ir un ko dara. Mēs ar viņu sarunājāmies apmēram vienu stundu. Šis vīrietis stādījās priekšā kā Ļebedevs un teica, ka viņam nav ko zaudēt, vai nu būs tā kā grib viņš un tie, kuri stāv aiz viņa, vai arī būs pavisam slikti, tai skaitā, tika piedraudēts arī man pašam;

- jā, Ļebedevs man draudēja. Es redzēju viņam pie jostasvietas šaujamieroci, pistoli. Es mēģināju oponēt Ļebedevam, kaut ko viņam paskaidrot, bet viņam ar saprašanu ir grūti, jo viņš ir ļoti uzstājīgs, pastāv uz savu viedokli. Ļebedevs man pateica, ka viņš jebkurā gadījumā Jūs dabūs rokā, proti, nogalinās, bet ar mani būs viss tas pats, kas notika ar Jūsu sievu Ellu [tiesas zālē atrodas arī pats Ivanovs, kuru Gončarovs acīmredzot uzrunā], proti, ka arī mani nogalinās, ja es neatteikšos no savām sniegtajām liecībām, kuras es devu pirmstiesas kriminālprocesa laikā 2011.gadā Drošības policijas darbiniekiem.

Pēc tam 2013.gada rudenī mani caur manu paziņu palūdza satikties viena cita paziņa, kura strādā Rietumu bankā. Es aizbraucu uz Rietumu banku, tas bija 2013. gada novembra sākumā, satikos ar to cilvēku, jo es ar viņu agrāk nebiju ticies. Šis cilvēks iedeva man telefonu un teica, ka ar mani kāds grib parunāties. Es paņēmu telefona un tur ar mani sarunājās Ļebedeva kungs, prasot, vai es neesmu pārdomājis. Es viņam atbildēju, ka es neesmu lietas kursā par tiesas sēdi, bet Ļebedevs jau bija informēts par to, ka es esmu saņēmis tiesas pavēsti un kurā datumā ir noteikta tiesas sēde. Ļebedevs teica, ka 2014. gada septembrī ir paredzēta tiesas sēde un ir nepieciešams nonākt pie kāda secinājuma, pie kāda viedokļa, uz ko es atbildēju, ka vēl neesmu neko izlēmis. Ļebedevs runāja ar mani ļoti labvēlīgi. Ļebedevs man vaicāja, kad mēs varam tikties, lai apspriestu šo jautājumu.

Tad Ļebedevs man nosauca pilsētu, kurā viņš tobrīd atradās, pateica, kā uz turieni var nokļūt, ka tā ir pilsēta Gibraltāra krastos, pilsētā Alhi Sirosā. Es teicu, ka es negribu lidot pie viņa. Pēdējā mūsu saruna ar Ļebedevu notika arī ar Rietumu bankas darbinieka starpniecību, tā notika 2014.gada martā, precīzi neatceros. Es šajā pēdējā sarunā ar Ļebedevu viņam pateicu, ka es nemainīšu savu viedokli, savu pozīciju un tā mēs arī šķīrāmies;

pēc sarunas ar Ļebedevu man palika nepatīkamas sajūtas, jo kādas tad var būt sajūtas pēc sarunas ar cilvēku, kurš ir, cik es zinu, ja ne tiešais izpildītājs, tad tiešais līdzdalībnieks Jūsu sievas Ellas slepkavības lietā. Kādas sajūtas man var būt pēc sarunas ar cilvēku, kurš mani noķer uz ielas, kad es pastaigājos ar saviem suņiem. Es nezinu, ko Ļebedevs būtu izdarījis, bet man bija divi suņi, viens mazliet mazāks, bet otrs bija rotveilers, abi suņi ir ļoti dresēti un audzināti. Turklāt šī tikšanās ar Ļebedevu man notika vasaras rītā un vasarā no rīta šajā parkā nav neviena cilvēka. Viņš jau mani nemeklēja uz ielas, kur ir daudz cilvēku, bet tieši tādā vietā, kurā apgrozās maz cilvēku. Es uz to parku eju jau no 2006.gada. No sarunas ar Ļebedevu es izsecināju, jo neesmu vairs bērns, saprotu arī sarunu zemtekstus un tādas lietas, tāpēc es sapratu, ka viņi neapstāsies ne pie kādiem šķēršļiem, ne jau velti viņš piedāvāja man caur Smoļakovu atlīdzību 50000 latu apmērā;

es nevaru apgalvot par 100%, bet mans viedoklis ir tāds, ka Tatjana Smoļakova saņēmajno Ļebedeva priekšapmaksu, kādu dalu no norunātās summas;

cik man ir zināms, cik es zinu likumus, tad atļauju noklausīties kādas personas privātās telefonsarunas izsniedz tikai tiesa. Turklāt tikai kriminālprocesa vai operatīvā eksperimenta ietvaros; jā, tas viss sākās aptuveni 2010.gadā. Drošības policija kontrolēt un iesaistīties šajā lietā sāka jau no 2010.gada vasaras, kad es vērsos pie Drošības policijas darbiniekiem. Es iesniedzu iesniegumu Drošības policijā, kas arī ir pamats Drošības policijas iesaistīšanai šajā procesā;

jā, Drošības policijas darbinieki man piešķīra noklausīšanās ierīces, kuras es pēc tam izmantoju sarunās ar Smoļakovu; jā, mēs ar Jums 2011.gadā bijām kopā Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļā. Es domāju, ka tā bija tikai apstākļu sakritība, jo Tatjana Smoļakova uz to brīdi vairs nestrādāja Rīgas Centrālcietumā, turklāt neviens nezināja, ka uz to brīdi medicīnas daļā atradīsieties Jūs un es tur atrados, jo biju saslimis; jā, es esmu informēts, ka Staņislavs Ļebedevs šobrīd atrodas starptautiskajā meklēšanā un neviens nekur viņu nevar atrast; jā, 2010.gadā un arī tad, kad tika ierosināta krimināllieta, Tatjana Smoļakova sazinājās ar Ļebedevu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Tatjana Smoļakova arī 2014.gadā lidoja pie Staņislava Ļebedeva, es to neesmu nosapņojis;

2014.gads ir garš un lidot var jebkurā laikā. Jā, Smoļakova lidoja pie Ļebedeva un Bondarika uz Gibraltāru;

es nedomāju, ka ir nepieciešams zināt, no kurienes man ir šāda informācija par to, ka Tatjana Smoļakova 2014.gadā lidoja uz tikšanos pie Ļebedeva un Bondarika. Es to neizlasīju avīzēs. Jā, pie noteiktiem apstākļiem ir iespējams pārbaudīt šo informāciju, jā, man ir pierādījumi šīs informācijas ticamībai; mans viedoklis ir tāds, ka šā noziedzīgā nodarījuma īstais pasūtītājs ir Genādijs Bondariks. Viņš ir arī Jūsu sievas slepkavības pasūtītājs. Tas, protams, ir saistīts ne tikai ar personīgu nepatiku, bet gan ar finansiāliem jautājumiem vai skaudību, vai ko tamlīdzīgu. Ir grūti sniegt kādu vērtējumu tad, kad cilvēks piekrīt nogalināt Jūs un Jūsu sievu, viņiem vairāk nekas cits neinteresē kā tikai nauda;

Tatjanas Smoļakovas motīvs Jūs nogalināt, manuprāt, bija nauda, tā nauda, ko viņai apsolīja Ļebedevs un Bondariks. Nauda ir būtiskākais, ir arī personīgie iemesli, jo es dzirdēju no Ļebedeva viņa personīgos iemeslus Jūsu slepkavībai un Jūsu sievas slepkavībai. Viņi gribēja sagrābt visu Jūsu biznesu, jo viņiem

nepatika Jūsu rīcība. iVlan Ļebedevs teica, ka Jūs 2008.gadā esat viņu piemānījis, atrodoties cietumā. Es nezinu, kurš kuru ir piemānījis, bet tāds ir Ļebedeva viedoklis šajā jautājumā. Viņiem tas ļoti nepatika;

- jā, es savelku kopā tiešu saikni starp Jūsu slepkavības organizēšanu un Jūsu sievas slepkavību. Es arī dzirdēju no Ļebedeva paziņas par to saikni, viņi to neslēpj, jo tur nav ko slēpt. Es dzīvoju Latvijā piecdesmit vienu gadu un līdz šim gadījumam nebiju dzirdējis, ka kāds, atrodoties brīvībā, pasūta Rīgas Centrālcietumā esoša cilvēka slepkavību.

Liecinieks uz cietušā pārstāves jautājumiem:

- Ļebedevs man teica, ka, ja viņi ir spējuši dabūt Igora Ivanova sievu Ellu Ivanovu, dotajā brīdī nevar dabūt Igoru Ivanovu, bet dabūs vēlāk, tad arī mani dabūs, jo es taču staigāju ar suņiem, apmeklēju dažādus pasākumus, ar mani notiks tieši tas pats, kas ar Ellu Ivanovu;

- Ļebedevs man teica, ka nogalinās mani tā kā nogalināja Ellu Ivanovu;

- es no Ļebedeva teiktā sapratu, ka Ellu ir nogalinājis Ļebedevs;

- personiskas sarunas, kad ir bijusi arī Ellas pieminēšana, man ar Ļebedevu notika 2012.gada 21. vai 22. jūnijā, tad 2013.gada novembrī un mēs ar Ļebedevu runājām arī 2014.gada martā, bet tad par Ellu Ivanovu mēs neko nerunājām.

Tiesa vērš cietušā pārstāves uzmanību uz to, ka tiek iztiesāta krimināllieta Tatjanas Smoļakovas apsūdzībā, savukārt krimināllietā, kurā cietusī persona bija Ella Ivanova, spriedums ir stājies likumīgā spēkā, tāpēc cietušā pārstāvei jautājumu par jaunatklātiem apstākļiem citā krimināllietā nepieciešams risināt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 62.nodaļas nosacījumiem.

Cietušā pārstāve: Godātā tiesa! Tā kā tiek veikts audio ieraksts, tad es vēlos teikt, ka man nav iespējas tikties ar šo liecinieku un man nav ziņas par faktiem, tā kā šobrīd es esmu pietiekoši dabūjusi šīs ziņas.

Liecinieks uz cietušā pārstāves jautājumiem:

- tad, kad es atrados Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļā kopā ar Igoru Ivanovu, es biju notiesātā statusā, bet Igors Ivanovs bija aizdomās turētā statusā;

- Rīgas Centrālcietuma iekšējās procedūrās parasti notiesātais un aizdomās turētais nevar atrasties kopā, bet tieši medicīnas nodaļā var būt kopā notiesātais ar aizdomās turēto.

Liecinieks uz prokurores jautājumiem:

- atlīdzības summa bija domāta latos, jo cita naudas valūta tolaik vēl Latvijā nebija ieviesta;

sākumā Ļebedevs pateica, ka viņš ir gatavs samaksāt priekšapmaksu 7000 latu- apmērā. Ļebedevam tika izteikti nosacījumi un viņš tiem piekrita pirms pirmās tikšanās, bet pēc tam atteicās. Cik es zinu, tad šos nosacījumus Ļebedevam pateica Tatjana Smoļakova. Atlīdzība 50000 latu apmērā tiktu sadalīta starp mani, izpildītāju un Smoļakovu;

Tatjanas Smoļakovas daļa no šīs atlīdzības bija apmēram viena ceturtā dala. Tad tika noteikts, ka trīs ceturtdaļas no šīs summas būs man un izpildītājam un viena ceturtdaļa paredzēta Tatjanai Smoļakovai;

jā, man ar Smoļakovu bija kā minimums divas sarunas, kas neierakstījās un es pat varu pateikt iemeslus. Vienu reizi ierakstīšanas ierīcei nebija uzlādēta baterija, nezinu, tieši kuras personas vainas pēc tas nebija izdarīts, bet otro reizi nenostrādāja slēdzis, ar kuru ieslēdz aparātu, ar kuru tika ierakstītas manas un Smoļakovas sarunas;

sarunas starp mani un Tatjanu Smoļakovu notika tikai viņas darba kabinetā;

manis kā notiesātās personas izsaukšana uz Tatjanas Smoļakovas darba kabinetu notika tādā veidā, ka Tatjana Smoļakova izraksta izziņu, kā to dara jebkurš Rīgas Centrālcietuma darbinieks - ārsts, psihologs un citi. Tiek izrakstīts talons, tad to atdod dežurantam un tad atved konkrētu cilvēku uz konkrētu vietu, kas ir norādīta tajā izziņā vai talonā;

sarunas starp mani un Smoļakovu par Ivanova slepkavību nerisinājās tikai vienu reizi, tāpēc es uzreiz zināju, kāpēc mani izsauc pie viņas uz darba kabinetu. Vispār pašā sākumā es gribēju pāriet no pirmās nodaļas uz otro nodaļu, bet bez cietuma Drošības daļas darbinieka atļaujas tas nav iespējams, tāpēc arī es tikos ar Smoļakovu pirmajā reizē;

nē, tajā reizē, kad gāja runa par manu pārvietošanu no vienas nodaļas uz otru, nekādas sarunas par Igora Ivanova slepkavību nenorisinājās. Sarunas par šo noziedzīgo nodarījumu notika jau nākošajās manās tikšanās reizēs ar Smoļakovu. Tad mani arī pārveda uz otro korpusu;

katram cietuma Drošības daļas darbiniekam katrā korpusā ir savas kameras, tāpat kā izmeklētājam, par kurām viņi atbild. Jā, arī tajā jaunajā korpusā atbildīgais Drošības daļas darbinieks bija Smoļakova;

izpildītāja telefona numuru man iedeva Smoļakova savā darba kabinetā;

ierakstītajās sarunās nav redzams tas, kā Smoļakova man nodod telefona numuru, jo tas bija pirms tā, kad es vērsos Drošības policijā un pirms man tika izsniegtas ierakstīšanas ierīces. Jo tad, kad man iedeva Smoļakovas un Ļebedeva telefona numurus, lai varētu sazināties ar viņiem, es sapratu viņu nodomu patiesumu, vērsos Drošības policijā un tikai pēc tam man tika iedota speciālā aparatūra sarunu ierakstīšanai;

- protams, ka visas manas un Smoļakovas sarunas un tikšanās bija attiecībā par reālas slepkavas meklējumiem, es vismaz tā to sapratu un uztvēru. Operatīvā darbība par iespējamu slepkavības izdarīšanu var notikt tikai pret tādu personu, kas kaut vienu reizi dzīvē ir ticis sodīts par miesas bojājumu nodarīšanu, vai par slepkavības izdarīšanu, tas ir mans viedoklis. Nekad es savā dzīvē neesmu bijis saukts pie kriminālatbildības par smagu miesas bojājumu nodarīšanu vai par slepkavības izdarīšanu, tas ir pirmkārt. Otrkārt, es domāju, ka es nevarēju būt Tatjanas Smoļakovas objekts iespējamās operatīvās izmeklēšanas ietvaros pēc jebkādiem citiem iemesliem. Tāpat līdz 2011.gada aprīļa mēnesim es nebiju pazīstams ar Igoru Ivanovu un pat teorētiski nevarēju atrasties ar viņu vienā korpusā, jo Igors Ivanovs atradās Rīgas Centrālcietuma trešajā korpusā, specnodaļā, kur man nebija nekādas pieejas pie viņa, tas ir treškārt. Ceturtkārt, tad rodas jautājums, ja tā bija operatīvā izmeklēšana no Smoļakovas puses, tad kādu lomu tajā visā spēlē Ļebedevs? Vispār nekādu. Ļebedevs nav Rīgas Centrālcietuma darbinieks. Tas ir tā, īsumā. Tāpēc es uzskatu, ka runa par operatīvo izmeklēšanu no Tatjanas Smoļakovas puses vispār nevarēja būt;

- no sarunām, kas ir fiksētas krimināllietā, ir konstatēts, ka ir notikusi viena tikšanās starp lietuvieti un Ļebedevu. Es zinu to, ka Ļebedevs uz tikšanām vienmēr brauca ārkārtīgi sagatavojies, viņam bija divas pavadošās mašīnas, cilvēki tika ļoti vērīgi uzmanīti un tika pamanītas izsekošanas pēdas, pēc kā viņš pārtrauca visas savas darbības, jo cilvēki nemāk strādāt;

- es nekomentēšu, no kurienes es zinu to, ka Ļebedevu izsekoja un viņš to pamanīja un tāpēc pārtrauca visus kontaktus.

Liecinieks uz aizstāves jautājumiem:

- nē, es nebiju pazīstams ar Bondariku;

- par Bondariku un viņa darbībām es zinu daļēji no Ļebedeva, daļēji no cilvēka, kurš ir labs Ļebedeva un Bondarika paziņa, kurš strādā Rietumu bankā, daļēji no man tuvas paziņas, kurai nav nekādas saistības ar šo lietu, bet kura zina šos cilvēkus un zina, kas ir kas;

- es nezinu, ko mani paziņas, kuri ir pazīstami ar Bondariku, apspriež visu laiku. Bet tad, kad es tikos ar šiem cilvēkiem no Rietumu bankas, mēs runājām par slepkavību;

nē, es nevaru nosaukt šo cilvēku no Rietumu bankas vārdus un uzvārdus, ņemot vērā to, kas notika;

es savus vārdus varu apstiprināt ar faktiem. Kaut arī es Jums varu arī neteikt, kam es zvanīju 21.jūnijā un kāpēc man tika piešķirta apsardze, pēc tam es pametu Rīgu uz kādu laiku. Es uzskatu, ka man tas nav Jums jāstāsta. Jā, es 22.jūnijā satikos ar Ļebedevu;

2012.gada 21.jūnijā es tikos ar Ļebedevu, arī 2013.gada novembrī, 2014.gada martā. Jūs mani tagad pārbaudāt? Es neatbildēšu uz Jūsu jautājumiem;

jā, man varbūt ir pazīstams uzvārds Šnobeļ. Es neko neatceros par šo cilvēku, es nekad neesmu viņu redzējis, varbūt esmu redzējis pa televizoru, bet neesmu ar viņu ticies;

pēdējo reizi es tikos ar Smoļakovu 2011.gada janvārī. Neatceros, kāpēc es ar viņu tikos 2011.gada janvārī, jo ir jau pagājuši pieci gadi;

secinājumu, ka Smoļakova ir saņēmusi kaut kādu avansu vai priekšapmaksu, es izdarīju no sarunām ar viņu. Es neatceros, ko tieši mēs ar Smoļakovu runājām, bet es no šīm sarunām izdarīju secinājumu, ka viņa ir saņēmusi avansu;

nē, es nepierakstīju visas sarunas ar Smoļakovu. Es vēlreiz vēlos paskaidrot, ka pašas pirmās sarunas ar Smoļakovu par naudas summām, par noziedzīgu nodarījumu, sākās vēl tad, kad es nebiju vērsies Drošības policijā un man nebija izsniegtas ierakstīšanas ierīces, tāpēc arī šīs sarunas nav tikušas ierakstītas. Tad, kad man parādījās šī ierakstīšanas aparatūra, tad divās sarunu reizēs, kad es izmantoju šīs ierīces, tās nenostrādāja. Tāpēc sanāk, ka vismaz Četras reizes manas sarunas ar Tatjanu Smoļakovu netika ierakstītas;

nē, pirmais, ko man pateica Tatjana Smoļakova, nebija tas, ka viņa ir saņēmusi avansu. Es neņemos sastādīt kaut kādu notikumu hronoloģiju, ko pēc kārtas man kāds ir teicis; es Jums paskaidroju, ka no sarunas ar Tatjanu Smoļakovu es uzzināju, ka viņa ir saņēmusi avansu. Es nevaru pateikt, kura pēc kārtas tā bija saruna, bet es izdarīju tādu secinājumu no sarunas ar viņu;

es neatbildēšu uz jautājumu, kā man ir zināms, kā Tatjana Smoļakova pavada savu brīvo laiku, jo tam nav nekāda sakara ar šo situāciju;

jā, es nevaru pateikt, no kurienes man ir informācija, ka Tatjana Smoļakova ir lidojusi uz Gibraltāru. Taču es nedomāju, ka iegūt tam pierādījumus ir pārāk grūti, ja to vēlēsies prokuratūra vai tiesa;

- par to, kāds ir cilvēks, var uzzināt arī netiekoties bieži, jo ir dažādi cilvēki, ir sarežģīt1! cilvēki, parasti cilvēki, vidēji. Pēc manām domām, Tatjana Smoļakova nav sarežģīts cilvēks, ja jau viņa centās man iesmērēt tādu lietu kā Igora Ivanova slepkavību. Vai tad es tiešām izskatos pēc debīla izpildītāja, kuram var kaut ko tādu piedāvāt, vai arī pēc cilvēka, kuram nav nekādu morāles normu? Es nedomāju, ka esmu attiecināms pie šāda tipa cilvēkiem;

- es ar Igoru Ivanovu pavadīju Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļā vienu nedēļu vai desmit dienas un principā ne par ko citu kā par slimību, veselības stāvokli mēs nerunājām, jo Igors Ivanovs medicīnas daļā atradās pēc operācijas un arī es slikti jutos, tāpēc mēs īpaši nesarunājāmies;

- nē, es nezinu, kur aizgāja Igora Ivanova nauda, es neesmu viņa finanšu konsultants. Es vēlreiz gribu paskaidrot, ka 2012.gadā, 2013.gadā un 2014.gadā es dzirdēju Ļebedeva viedokli par Igoru Ivanovu un viņa naudu. Es tikai dzirdēju Ļebedeva viedokli par to, tas var būt kā objektīvs, tā arī subjektīvs viedoklis.

Liecinieks uz cietušā jautājumu: nē, man šobrīd nav piešķirta nekāda apsardze, es neatrodos nekāda veida speciālā aizsardzībā.

Liecinieks uz prokurores jautājumiem:

- nē, tas, ka es šajā lietā esmu sadarbojies ar policiju, nav man nesis nekādu labumu nekādā ziņā, arī ne juridiskā ziņā. Saistībā ar šo krimināllietu es esmu ieguvis tikai vienas nepatikšanas un vienus mīnusus. Ne juridisko palīdzību, ne finansiālo palīdzību, nedz kāda cita veida palīdzību no valsts vai Drošības policijas es neesmu saņēmis. Es rīkojos tā, kā es rīkojos, jo sekoju saviem morāles principiem, lai kādi tie arī nebūtu. Es neesmu pilnīgi godīgs cilvēks, bet nogalināt cilvēkus par naudu nav mani principi, it sevišķi cietumā. Igors Ivanovs nav man ne draugs, ne paziņa un, ja Ļebedevam un Bondarikam ir ko teikt Ivanovam, tad lai viņi viņam acīs to arī pasaka. Kāpēc tas nenotika tad, kad Ivanovs bija brīvībā? Viņi izdomāja sarežģītu shēmu par Igora Ivanova sievas slepkavību, Igora Ivanova iesēdināšanu cietumā. Ziniet, pilsētā visi zina, kam tas ir vajadzīgs un tas nav tas, kas tiek rakstīts internētā un avīzēs;

- es biju brīvībā 2012.gadā, 2013.gadā un 2014.gadā. Mana sniegtā palīdzība šīs krimināllietas izmeklēšanā man personīgi nav devusi nekādu labumu, tas man sagādāja tikai vienas vienīgas nepatikšanas.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...